Brūnais lācis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brūnais lācis
Ursus arctos, (Linnaeus, 1758)
Brūnais lācis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Lāču dzimta (Ursidae)
Ģints Lāči (Ursus)
Suga Brūnais lācis (Ursus arctos)
Izplatība
Ursus arctos range map.svg

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Lai arī brūnā lāča populācija kopumā ir samazinājusies, šobrīd pasaulē dzīvo apmēram 200 000 brūno lāču. Visvairāk to ir Krievijā, Aļaskā (ASV), Kanādā, Karpatos (īpaši Rumānijas teritorijā) un Somijā[1]. Krievijā dzīvo apmēram 120 000 brūno lāču, ASV 32 500 un Kanādā 21 750 lāču. 95% ASV brūno lāču dzīvo Aļaskā. Ir vairākas pasugas, kas mūsdienās ir izmirušas. Ir cilvēki, kas joprojām ir pārliecināti, ka Meksikā dzīvo brūnie lāči, tomēr pēdējais zināmais brūnais lācis Meksikā tika nošauts 1960. gadā. Eiropā dzīvo apmēram 14 000 brūno lāču, bet to populācija ir sadrumstalota nelielos, savstarpēji nesaistītos reģionos, sākot ar Spānijas rietumiem līdz Krievijai austrumos, no Skandināvijas ziemeļos līdz Grieķijai dienvidos. Brūnais lācis ir izmiris Britu salās, gandrīz izmiris Francijā un Spānijā, un kopumā tam draud izmiršanas briesmas visā Eiropā. Vislielākā Eiropas lāču populācija dzīvo Karpatu kalnos, apmēram 4500- 5000 lāču. Zviedrijā dzīvo apmēram 2500 brūno lāču, 840 Somijā un 70 Norvēģijā. Balkānu kalnos ir relatīvi liela brūno lāču grupa; apmēram 2500 - 3000 lāču, kas apdzīvo Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas, Maķedonijas, Albānijas, Grieķijas, Bosnijas un Hercogovinas teritorijas[2].

19. un 20. gadsimta mijā plašu meža masīvu izciršanas un izmedīšanas rezultātā lācis izzuda no Latvijas teritorijas. Tikai 20. gadsimta 1970. gados atsākās dzīvnieku regulāra ieceļošana no Igaunijas un Krievijas Pleskavas apgabala. Šobrīd Latvijā uzturas vairāki desmiti īpatņu[3]. Latvijas Dabas muzejs brūno lāci nominējis par 2009. gada dzīvnieku[4].

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnais lācis ir liels dzīvnieks, tā vislielākā pasuga ir Kadjakas lācis (Ursus arctos middendorffi), kas kopā ar polārlāci (Ursus maritimus) ir lielākie sauszemes plēsēji[5]. Brūnais lācis sver no 100 - 680 kg, tā ķermeņa garums ir 1,7 - 2,8 m, augstums skaustā 90 - 150 cm. Augums un svars variē dažādām pasugām, kā arī mātītes ir 38 - 50% mazākas par tēviņiem. Vismazākā pasuga ir Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) , nedaudz lielāks Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos)[6], šīs pasugas mātīte sver apmēram 90 kg[7]. Nedaudz lielāks ir grizlilācis (Ursus arctos horribilis)[8] un Sibīrijas brūnais lācis (Ursus arctos collaris). Lielākās pasugas ir Kadjakas lācis[9] un Kamčatkas brūnais lācis (Ursus arctos beringianus). Ir datēts Kadjakas lācis, kas svēra 1100 kg[10]. Zoodārzos lāči izaug lielāki un smagāki kā savvaļā, tas ir saistīts ar regulāru un kvalitatīvu barību. Neskatoties uz masīvo augumu, tas ir labs skrējējs, ir fiksēts brūnā lāča skriešanas ātrums 64 km/st[11]. Kā visi lāči brūnais lācis spēj stāvēt un iet pakaļkājās, tādējādi vizuāli sevi palielinot. Uz skausta brūnajam lācim ir izteikts muskuļu kumbrs, kas to atšķir no pārējiem lāčiem[12]. Brūnais lācis ir ļoti spēcīgs plēsējs, tas spēj viegli salauzt lielo zālēdāju kaklus.

Brūnajiem lāčiem ir biezs, pinkains kažoks, kura krāsa variē no ļoti gaiši brūnas līdz brūnai un gandrīz melnai. Kažoks ir dubults, ar biezu pavilnu un garāku akotspalvu, kuras galiņi bieži ir gaišāki kā pašas spalvas krāsa. Šāds kažoks ir grizli lāčiem. Aste brūnajam lācim ir 10 - 13 cm gara[13]. Priekšķepu nagi ir apmēram 15 cm gari, kurus brūnais lācis pamatā lieto rakšanai, bet arī, lai uzrāptos kokos. Galva ir relatīvi liela un apaļa, un profils ieliekts, kas ir atšķirīgi no citiem lāčiem.

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brown Bear Feeding on Salmon 1.jpg

Brūnais lācis pamatā ir nakts dzīvnieks. Vasaras laikā tas uzkrāj zemādas taukus līdz pat 180 kg, kas tiek izmantoti ziemas guļas laikā. Brūno lāci var viegli izmodināt no ziemas miega, jo miegs nav dziļš. Ziemas guļai lācis izvēlas kādu alu, iedobi zem zariem vai akmeņiem, vai arī koka dobumu. Lai arī brūnais lācis ir vientuļnieks, tie mēdz pulcēties baros bagātīgās barības ieguves vietās, piemēram, lašu medības upēs. Šādā barā valda stingra hierarhija, kurā tiek ievērots vecums un auguma izmērs[14].

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnie lāči kā lielākā daļa lāču ir visēdāji. Tie ēd dažādus augus, ogas, asnus, sēnes, augļus, kā arī gaļu, zivis, olas, kukaiņus un grauzējus. Brūnie lāči nav izteikti plēsīgi, apmēram 90% no barības ir veģetāra[15]. To ēšanas ieradumi ir ļoti atkarīgi no apdzīvotās teritorijas iespējām. Piemēram, Krievijā un Aļaskā brūnie lāči galvenokārt ēd lašus, kas ir bagātīgi ar proteīnu, līdz ar to šo lāču augumi ir ļoti lieli. Toties Jeloustonas kalnos vasaras laikā brūnais lācis pamatā ēd naktstauriņus, dienā apēdot 40 000 vai vairāk kukaiņu[16]. Reizēm brūnie lāči nomedī lielos zālēdājus, tādus kā staltbriežus, aļņus, ziemeļbriežus un bizoņus. Parasti lāči medī jaunuļus un mazuļus, izvairoties no sadursmēm ar pieaugušiem indivīdiem. Lācis nogalina, ar garajiem ilkņiem pārkožot upurim rīkli, bet lielos dzīvniekus kā bizoņus lācis nogalina, ar ķepām pārlaužot muguru vai kakla skriemeļus. Lācis neatsakās arī no maitas vai atņem medījumu mazākiem plēsējiem kā vilkiem, pumām, tīģeriem un melnajiem lāčiem.

Brūnais lācis un citi plēsēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilks seko jaunam brūnajam lācim

Brūnais lācis parasti dominē teritorijās, kurās tas dzīvo, un bieži izmanto savu lielo augumu, lai atņemtu mazākam plēsējam medījumu vai lai pieteiktu savas tiesības uz teritoriju. Visbiežāk šādos konfliktos dzīvnieki lieto iebēdēšanas paņēmienus un no tiešas sakaušanās cenšas izvairīties, lai gan, ja cīņa izceļas, tad, pateicoties lielajam augumam, svaram un spēkam, brūnais lācis parasti konfliktā ir uzvarētājs. Ja šāda cīņa beidzas ir pretinieka nāvi, lācis parasti to apēd, lai arī konflits nav sācies, lai nogalinātu.

Visbiežāk medījums tiek atņemts vilkiem. Gan vilki, gan brūnie lāči medī viens otra mazuļus. Pieaugušam brūnajam lācim dabā neuzbrūk gandrīz neviens cits plēsējs kā tikai cits brūnais lācis, tomēr Krievijā ziemas miega laikā, kamēr lācis guļ migā, tos mēdz nomedīt Sibīrijas tīģeris[17]. Neskatoties uz to, Sibīrijā izmodināts no ziemas miega, brūnais lācis bieži seko tīģerim, lai atņemtu tā medījumu, jo esot nomodā, tam briesmas no tīģeriem nedraud. Pēdējā laikā zinātnieki ir fiksējuši brūnā lāča un polārlāča konfliktu skaita pieaugumu, jo sakarā ar globālo sasilšanu, brūnie lāči migrē arvien vairāk uz ziemeļiem. Šajos konfliktos parasti uzvar brūnais lācis, un arvien biežāk brūno lāču migās var atrast polārlāču mazuļu kaulus[18]. Lāči mēdz atņemt medījumu arī pumām. Tās ir veiklākas mednieces, bet tām pietrūkst spēka, lai aizstāvētu savu medījumu pret lāčiem.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riesta laiks brūnajiem lāčiem ir no maija līdz jūlijam. Brūnie lāči ir nosacīti monogāmi, riesta laikā pāris paliek kopā vairākas dienas vai nedēļas. Dzimumbriedumu mātīte sasniedz 5 - 7 gadu vecumā, tēviņi dažus gadus vēlāk līdz tie ir nobrieduši pietiekami spēcīgi un lieli un spēj konkurēt par mātītes labvēlību.

Apaugļotās olšūnas attīstību mātīte spēj atlikt līdz 6 mēnešiem, un embrijs attīstās tādā veidā, lai piedzimtu ziemas miega laikā. Ja mātīte vasaras un rudens laikā nepaspēj uzkrāt pietiekami daudz zemādas tauku rezerves, embrijs neattīstās vispār un uzsūcas mātes ķermenī. Parasti piedzimst 1 - 4 lācēni, bet visbiežāk divi. Vecākām mātītēm dzimst vairāk lācēnu, jaunākām mazāk. Ir bijuši gadījumi, kad lācenei piedzimst 5 mazuļi, vai gadījumi, kad lācene pieņem audzināšanā svešus lācēnus. Piedzimstot mazuļi ir akli, nevarīgi, bez zobiem un gandrīz bez apspalvojuma. Visu ziemu un pavasari tie barojas ar mātes pienu. Pavasarī, iznākot no ziemas migas, lācēni ir paaugušies un spēj visur sekot līdzi savai mātei.

Lācēni paliek kopā ar māti 2 - 4 gadus, šajā laikā tie iemācās no savas mātes visas izdzīvošanas gudrības. Pieaudzis brūnā lāča tēviņš var nogalināt mazuļus[19], jo, kamēr mātītei ir mazuļi, tai neveidojas seksuāla interese un tā nevēlas pāroties, kā arī mazuļus tēviņš var saplēst apēšanai. Ja lācēni ierauga svešu lāci, tie slēpjas kokā, bet mātīte iesaistīsies cīņā ar tēviņu, pat, ja tas būs divas reizes lielāks par to.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Brūnais lācis