Kanādas bebrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kanādas bebrs
Castor canadensis
Kanādas bebrs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Dzimta Bebru dzimta (Castoridae)
Ģints Bebri (Castor)
Suga Kanādas bebrs (Castor canadensis)
Izplatība
American beaver map.png

American_beaver_map.png

Kanādas bebrs ir bebru dzimtas grauzējs, kura izplatības areāls ir Ziemeļamerika (Kanāda, ASV un Meksikas ziemeļi).

Dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bebrs tāpat kā cilvēks, nevis pielāgojas videi, bet gan pielāgo to savām prasībām. Šie dzīvnieki sastopami pie ziemā neaizsalstošām upēm mežainos reģionos. Bebri labprātāk uzturas lapkoku mežos, kuros aug oši, alkšņi, gobas, bērzi un apses.

Ar saviem spēcīgajiem priekšzobiem bebrs var nogāzt pat milzīgus kokus. No zariem, dubļiem, akmeņiem un saknēm bebrs ceļ aizsprostu, tā aizšķērsojot pat visai straujas upes un strautus. Aizsprosta priekšā parasti izveidojas plaša ūdenskrātuve, kurā ir ne tikai dažādi ūdensaugi, bet arī kukaiņi, putni un zivis.

Kanādas bebrs savu māju parasti ceļ ūdenskrātuves vidū, bet Eiropas bebrs (Castor fiber] izrok eju labirintu krastā.

Bebru māja, aptuveni 15 m diametrā

Šādi izveidotās mitrzemēs bebri ar priekšķepām dubļos izrok kanālus, pa kuriem var aizpeldēt līdz pat barošanās vietām. Pa šiem ūdensceļiem uz aizsprosta celtniecības vietu viņi var arī transportēt gāzto koku stumbrus, to zarus un saknes un citus būvmateriālus.

Lai sazinātos, bebri galvenokārt izmanto smaržas, tāpat kā daudzi citi grauzēji. Visā savā teritorijā uz akmeņiem un dubļiem tie atstāj anālo dziedzeru izdalījumus, kam ir ļoti asa smaka.

Bieži vien bebri viens otru brīdina par draudošām briesmām, uzsitot ar plakano asti pa ūdens virsmu. Sitieni ir tik spēcīgi, ka skaņa nereti dzirdama pat kilometru tālu.

Bebru dzīves ilgums ir aptuveni 15-20 gadi.

Bebrs un cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki, kas izpētīja Ziemeļameriku, visticamāk, bija bebru ķērāji. Viņi tos sagūstīja slazdos, lai iegūtu vērtīgo kažoku. 19. gadsimtā bebrus medīja ne tikai kažoka un gaļas dēļ, bet arī spēcīgi smakojošo izdalījumu ieguvei - tos izmantoja medikamentu un kosmētikas līdzekļu izgatavošanai.

20. gs. sākumā dzīvoja vairs tikai pēdējie daži simti Kanādas bebru. Taču tagad konsekventas uzraudzības dēļ tos var atkal ķert kažoku un gaļas ieguvei. Kopš 20. gs. 50. gadiem Kanādā nomedīti gandrīz 600 000 bebru.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bebru apgrauzts koks

Bebru pamatbarība ir zari. Dzīvnieks tos nograuž ar saviem stiprajiem priekšzobiem. Ziemai šie dzīvnieki vāc krājumus jau rudenī. Bebrs nograuž lielus kokus, tad tos ar priekšzobiem sadala gabalos un pa kanālu sistēmu aizgādā uz savu mītni, kur saliek kaudzē zem ūdens ieejas tuvumā vai blakus dzīvojamajai telpai. Bebriem nav ziemas miega perioda, taču daži visu ziemu pavada savā majā un izpeld tikai, lai izmantotu savus krājumus. Vasarā vienveidīgo ēdienkarti dzīvnieki papildina ar ūdenszālēm, usnēm un, protams, ar zariem, lapām, sēklām un saknēm. Musdienās bebriem ir problēmas baroties, jo tie barojas tikai ekoloģiski tīrā teritorijā.

Vairošanās un attīstība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bebri dzīvo lielos un mazos ģimeņu baros. Tos veido vecāku pāris, viņu jaundzimušie un iepriekšējā gada mazuļi. Divu gadu vecumā jaunie bebri parasti pamet savu ģimeni. Pēc apmēram 20 km gara ceļa viņi atrod sev piemērotu teritoriju mītnes celšanai un ģimenes izveidošanai.

Bebri dzīvo patstāvīgos pāros. Sāk pāroties jau ziemas beigās. Grūtniecība ilgst aptuveni 105 dienas. Mazuļi piedzimst bebra mājā pavasara beigās. Metienā parasti ir līdz 8 mazuļiem. Mazie bebrēni piedzimst apmatoti un jau pēc dažām stundām var peldēt. Parasti viņi vēl nepamet dzimto migu, jo ir pārāk viegli, un tas prasītu daudz spēka, lai ienirtu ejā.

Māte mazuļus baro apmēram sešas nedēļas, pēc tam ģimene sadala uzdevumus un visi mazuļiem nes barību.

Pielāgošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kažoks ir praktiski ūdens necaurlaidīgs, sudrabaino apakšvilnu klāj garāku, spīdīgāku matu kārta.

Zobi. Priekšzobiem ir cietas emaljas kārta, un tie dilst lēnāk par pārējiem zobiem. Bebram priekšzobi aug visu mūžu, tāpēc tam ir nepieciešams visu laiku nodarboties ar graušanu, kas deldē zobus.

Kājas un aste. Plakano un no augšas saplacināto asti klāj ragvielas vairodziņi. To izmanto kā stūri, airējoties ar pakaļkājām. Pakaļējās pēdas ir paplašinātas, starp pirkstiem ir peldplēves.

Niršana. Ienirstot aizveras nāsis un ausis, acis sargā caurspīdīga plēve. Bebrs var grauzt zem ūdens.

Smirddziedzeri. Divi pāri dziedzeru rada vielu ar spēcīgu smakojošu aromātu, ar kuru bebri iezīmē savu teritoriju.

Izmēri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvaskauss

Ķermeņa garums: 60-90 cm.

Astes gaums: 25-40 cm.

Augstums: 16-18 cm.

Svars: 11-30 kg.