Liepupes muiža
Liepupes muižas jeb Perniģeles muižas (vācu: Pernigel) pils ir baroka stilā 1751. gadā celta muižas kungu māja Liepupē. Viena no vislabāk saglabātajām 18. gadsimta muižu pilīm Vidzemē.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Perniģeles muiža izveidojusies senajā līvu Metsepoles zemē, kas kopš 13. gadsimta sākuma ietilpa Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. Zināms, ka 15. gadsimtā Perniģeles draudzes novads izlēņots dažādām Rīgas arhibīskapu vasaļu dzimtām - Fītinghofiem (1403), Ikšķiļiem, Koskuliem (1467), Rozeniem (1490). Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā to ieguva A. Tīzenhauzens.
Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai 18. gadsimtā muiža piederēja Meku dzimtas atzaram (vācu: von Meck a. Pernigel und Mojan). Tagadējo muižas kungu māju 1751. gadā uzcēla Rīgas mūrniekmeistars Johans Andreass Hāberlands (Kristofa Hāberlanda tēvs) pēc muižas īpašnieka Frīdriha Vilhelma fon Meka atraitnes Annas Sofijas pasūtījuma. 1792. gadā mājskolotājs Garlībs Merķelis strādāja par palīgu pie Liepupes muižas īpašnieka Frīdriha fon Meka, kurš tikko bija atgriezies mājās pēc studijām Vācijas universitātēs. Kad F. Meku ievēlēja par Rīgas apriņķa tiesas locekli, Merķelim bija iespēja iepazīties ar dzimtcilvēku tiesu aktiem, ko viņš vēlāk izmantoja traktātā "Latvieši".
Kopš 1829. gada muiža trīs paaudzēs piederēja fon Zengeriem, pēc 1920. gada zemes reformas 1922. gadā muižu viņiem atsavināja, un Perniģeles muiža tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.[2] 1930. gados muižā ierīkoja laukstrādnieku skolu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas kungu mājā bija iekārtots padomju saimniecības "Liepupe" kantoris. 2003. gadā muiža tika iekļauta 100 apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Pakāpeniski tās īpašniece kopš 2004. gada muižas centra ēkas atjaunoja un tajās iekārtoja viesu namu.[3]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kungu mājas pirmā stāva telpu interjers veidots kā kopēja, gaismas caurstrāvota telpa, kur zāles saplūst cita ar citu. Pirmā stāva telpas un pagrabs paredzēti viesu uzņemšanai. Otrajā stāvā un Pārvaldnieka ēkā kopā izvietoti 16 apartamenti. Liepupes muižu ieskauj 3,5 ha liels ainavu parks ezera krastā.[4]
Klēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Liepupes muižas klēts ir 18.-19. gadsimtā celta klēts, kas ir viena no Liepupes muižas saimniecības ēkām. Klētij ir divas daļas. Tiek domāts, ka sākotnēji ir bijusi tikai viena daļa, kas celta ap 18. gadsimtu, un vēlāk uzbūvēts otrs korpuss, kas datējams ap 19. gadsimta beigām. Kopš 2003. gada Liepupes klētī ir iebūvēts veikals, kurš darbojās joprojām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Liepupes muižas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. oktobrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24157-24159. sleja.
- ↑ «gopalace.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 25. oktobrī.
- ↑ «liepupesmuiza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 25. oktobrī.