Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvas prezidentūras logo

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē katra no Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīm uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā kļūst par ES Padomes prezidējošo valsti un ir pilnvarota vadīt Padomes darba gaitu. Šajos sešos mēnešos prezidējošā dalībvalsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un virza nepieciešamos kompromisus, lai Padome varētu pieņemt lēmumus. Prezidentūra katrai dalībvalstij sniedz iespēju neatkarīgi no teritoriālās platības, ekonomiskās izaugsmes un iestāšanās laika Eiropas Savienībā vadīt un ietekmēt ES dienas kārtību un izskatāmo jautājumu plānu.[1]

Lai veicinātu Padomes darba pārmantojamību un saskaņotību, dalībvalstis sadarbojas triju prezidentvalstu grupā. Prezidentvalstu trijotne izstrādā kopīgu Padomes pasākumu programmu 18 mēnešu laikposmam. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trijām dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras.[2] Trio prezidentūras izveidotas 2010. gadā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu. Latvija trio prezidentūrā sadarbosies ar Itāliju un Luksemburgu. [3]

Viens no prezidentūras pienākumiem ir organizēt un vadīt ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Padomes sanāksmes vada prezidējošās valsts attiecīgās jomas ministrs. Piemēram, Vides padomes sanāksmes Latvijas prezidentūras laikā vadīs Latvijas vides ministrs. Tikai vienu Padomes struktūru nevada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts. Tā ir ārlietu padome, kuru vada Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo amatu kopš 2009. gada 1. decembra ieņem Ketrina Eštone.[4]

Vēl kā prezidentūras uzdevumu uzsver koordinācijas funkciju veikšanu ES Padomē, sadarbību ar pārējām dalībvalstīm un virkni ES institūciju: Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, u.c.[5]


Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2015. gada pirmajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai. Šī būs Latvijas pirmā prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.

Lai sagatavotu Latvijas prezidentūru ES Padomē, ir izveidots Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts. Tā mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā un atbilstoši kompetencei koordinēt darbu prezidentūras laikā.

Sekretariāts ir ārlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota 2012.gada 1.februārī. Saskaņā ar nolikumu[6] Sekretariātam ir šādas funkcijas:

  • prezidentūras prioritāšu sagatavošana;
  • kopīgas triju valstu (Itālija, Latvija un Luksemburga) 18 mēnešu darba programmas Latvijas daļas un prezidentūras sešu mēnešu darba programmas sagatavošana;
  • prezidentūras pasākumu programmas un laika grafika sagatavošana;
  • ar prezidentūras organizāciju saistīto administratīvo, loģistikas, finanšu un drošības jautājumu, kopējo prezidentūras pasākumu un citu norišu nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs;
  • kultūras programmas sagatavošana un tās īstenošana Latvijā un ārvalstīs;
  • sabiedrisko attiecību un komunikācijas programmas sagatavošana un tās īstenošana Latvijā un ārvalstīs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]