Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir iespēja katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu. Katra ES dalībvalsts uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā kļūst par ES Padomes prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Šajos sešos mēnešos prezidējošā dalībvalsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un virza nepieciešamos kompromisus, lai Padome varētu pieņemt lēmumus.

Prezidējošās valsts uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, kopš 2009. gada, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, ES Padomē ieviestas kopīgas trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.[1]

Viens no galvenajiem prezidentūras pienākumiem ir organizēt un vadīt ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kuri sanāk atbilstoši to kompetencei desmit dažādos sastāvos. Padomes sanāksmes vada prezidējošās valsts attiecīgās jomas ministrs. Piemēram, Transporta padomes sanāksmes Latvijas prezidentūras laikā vadīs Latvijas satiksmes ministrs. Tikai vienu Padomes sastāvu nevada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidējošā valsts. Tā ir Ārlietu padome, kuru vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo amatu kopš 2014. gada 1. decembra ieņem Federika Mogerīni (Federica Mogherini).[2]

Tāpat būtisks prezidentūras uzdevums ir pārstāvēt ES Padomi attiecībās ar pārējām dalībvalstīm un virkni ES institūciju: Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un starptautiski.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas prezidentūras ES Padomē logo

Latvija ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Latvija pārņēma prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai. Šī ir Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē. Prezidentūras oficiālā tīmekļa vietne ir EU2015.LV[3]

Kopumā prezidentūras laikā notiks ap 1500 sanāksmju, no kurām aptuveni 200 notiks Latvijā. Galvenie prezidentūras pasākumi notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Prezidentūras laikā Latviju apmeklēs ap 25 000 dažāda līmeņa amatpersonu.

Latvijas Prezidentūras prioritātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas prezidentūra koncentrēsies uz trīs galvenajām prioritātēm[4]

Konkurētspējīga Eiropa

Prezidentūras uzdevumi: darbs pie Eiropas Investīciju plāna, turpināt darbu pie Vienotā tirgus stiprināšanas, uzsākt diskusijas un sākt strādāt pie ES Enerģētikas Savienības un veicināt rūpniecības konkurētspēju.

Digitāla Eiropa

Prezidentūras uzdevumi: datu aizsardzības jautājumu sekmēšana, darbs pie Vienotā telekomunikāciju tirgus un diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģijas uzsākšana.

Iesaistīta Eiropa

Prezidentūras uzdevumi: sekmēt kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, virzīt transatlantisko partnerību, stiprināt ES drošību un koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidentūras logo ir stāsts par valsti — stāsts, kas sakņojas katras valsts vēsturē un tradīcijās, bet reizē lūkojas arī kopīgā Eiropas Savienības nākotnē.

Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo ir izvēlēts arhetipisks dzirnakmens tēls. Tā grafikas un jēdzieniskuma cēlā nozīme ir tuva un saprotama visām Eiropas tautām. Tas ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas izaug jau no civilizāciju pirmsākumiem. Zīmes vizuālā izteiksme rosina dažādu asociāciju virkni, kur centrālā nozīme ir dzirnakmenim kā darba simbolam. Eiropas labklājības un panākumu pamatā ir tieši radoša un produktīva darba tikumi.[5]

Kultūras programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidentūra ir iespēja iedvesmot Eiropas sabiedrību ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu, tādēļ Latvija savas prezidentūras sešos mēnešos piedāvās spilgtu un efektīvu savas valsts kultūras prezentāciju Eiropā un citur pasaulē.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]