Raunda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raunda
Raunda (Maurīcija)
Raunda
Raunda
Ģeogrāfija
Izvietojums Indijas okeāns
Koordinātas 19°51′0.13″S 57°47′0″E / 19.8500361°S 57.78333°E / -19.8500361; 57.78333Koordinātas: 19°51′0.13″S 57°47′0″E / 19.8500361°S 57.78333°E / -19.8500361; 57.78333
Arhipelāgs Maskarēnu salas
Platība 1,69 km²
Augstākais kalns 280 m
Administrācija
Karogs: Maurīcija Maurīcija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Raunda Vikikrātuvē
Raundai endēmā pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis)

Raunda (franču: Île Ronde) ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas. Salas platība ir 1,69 km² (169 ha), maksimālais augstums sasniedz 280 m virs jūras līmeņa.

Raunda ir viena no lielākajām tropiskajām salām, kurā netika ievazāti grauzēji. Pateicoties tam, tur saglabājušās vairākas Maurīcijas salā izzudušas sugas. Kopā ar Sērpentu veido dabas rezervātu. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir visapdraudētākais planētas nostūris.

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajā Raundas daļā vēji un lietus ir noskalojuši augsni, atklājot kailas klintis. Eroziju izraisīja 19. gadsimtā ievazātās kazas un truši, kas noganīja un noplicināja salas veģetāciju. Pēc šo svešzemju sugu izskaušanas 1980. gados pamazām palielinās vietējo augu platība.

Raundā sastopamas vairākas retas salai piederīgas palmu sugas — zilā latānija, orkāna palma (Dictiosperma album var. conjugatum), pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis)[1] (pēdējās divas sugas ir endēmas Raundai), tāpat alveja Aloe tormentorii, pandāns Pandanus vandermeeschi un citi augi, tostarp svešzemju sugas.

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rāpuļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salai endēmas četras no septiņām tur atzīmētajām rāpuļu sugām — Raundas salas scinks, Raundas salas gekons, Raundas salas boa un izmirusī Raundas salas alu boa. Abas boa čūskas veido Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtu. Endēma ir arī Sērpentas gekona Raundas pasuga — Darela nakts gekons.

Maurīcijas dienas gekons un Bodžera scinks dzīvo arī ārpus Raundas.

Putni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunda ir nozīmīga ligzdošanas vieta vairākām putnu sugām. Lielākās ligzdojošu putnu kolonijas veido ķīļastes vētrasputni (Puffinus pacificus), Trindadas vētrasputni (Pterodroma arminjoniana), sarkanastes tropu jūrasputni, baltastes tropu jūrasputni.

Mazākā skaitā ligzdo Barau vētrasputni (Pterodroma baraui), melnspārnu vētrasputni, (Pterodroma nigripennis), Persijas vētrasputni (Puffinus lherminieri), mazie vētrasputni (Puffinus assimilis), baltkāju vētrasputni (Puffinus carneipes), Bulvera vētrasputni (Bulweria bulweria).[2]

Bezmugurkaulnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endēmas vairākas bezmugurkaulnieku sugas, piemēram skolopendra Scolopendra abnormis un bruņuts Asterolecianum dictyospermae, kas zināma tikai uz Dictyosperma album var. conjugatum palmām. Piekrastē mīt Maskarēnu salām endēmās gliemežu sugas Tropidophora fimbriata pasuga T. fimbriata haemostoma.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1957. gadā Raunda ieguva rezervāta statusu un ir administratīvi savienota ar Maurīcijas savvaļas fondu[3], kuru pēc dabaszinātnieka Džeralda Darela iniciatīvas izveidoja 1984. gadā. Salas veģetāciju bija izpostījuši tur 19. gadsimtā ievazātie truši un kazas. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta vadībā 80. gados salu atbrīvoja no trušiem un kazām, ļaujot tai pamazām atkopties.[4]

Grāmatā "Šķirsta jubileja" (angliski izdota 1990. gadā) Darels šādi apraksta salas stāvokli gadu pēc trušu izskaušanas:

"Nekur nebija ne miņas no trušiem... bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja."

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUCN Red List of Threatened Species. IUCN Red List.
  2. Mauritius
  3. Round Island: General Information. Mauritian Wildlife Foundation.
  4. !t's time. 50th anniversary commemorative plate. "Durrell has been working to save the rare species reptiles of Round Island since 1976, including one of the larger gecko species, the Guenther's gecko (Phelsuma guentheri), which was brought to Jersey for breeding, as well as the Telfair's skink and Round Island boa. To save species, however, Durrell has long recognised that their habitats must be saved, too. Therefore, Durrell also began the long and challenging task to restore the unque habitat of Round Island, which had been destroyed by the goats and rabbits released there in the 19th century as a food supply for passing sailors. Gerald Durrell once described the Round Island project as the most important conservation effort with which the Trust had been involved. The knowledge gained from working on Round Island has since been to restore many other islands and their ecosystems. To acknowledge the siginifance of the original work, another gecko discovered on Round Island has been named in honour of Gerald Durrell and Lee Durrell — the Durrell's night gecko Nactus serpeninsula durrelli".

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeralds Darels. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Rīga. Zinātne. 1981
  • Džeralds Darels. Šķirsta jubileja. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0

Ārējās salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]