Valtenberģu muiža

Valtenberģu muiža
Valtenberģu muiža
	Valtenberģu muiža
Citi nosaukumi	Mazsalacas muiža; Valtenberģes muiža;
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Klasicisms
Atrašanās vieta	Mazsalaca, Valmieras novads, Latvija
Koordinātas	57°51′44″N 25°02′12″E / 57.862282438265°N 25.036646889998°EKoordinātas: 57°51′44″N 25°02′12″E / 57.862282438265°N 25.036646889998°E
Pabeigta	1790
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Valtenberģu muižas apbūve
Aizsardzības numurs	6907
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Valtenberģu muiža, arī Mazsalacas pilsmuiža (vācu: Schloß-Salishof), atrodas Mazsalacā, Valmieras novadā, Latvijā, Salacas upes krastā. Kopš 2015. gada bijušajā muižas kungu mājā atrodas Mazsalacas novada muzejs.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valtenberģu muižas latviskais nosaukums, iespējams, cēlies no muižas īpašnieka Balcera Falkenberga vārda. Falkenberga dzimta te dzīvojusi no 16. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta vidum. Zviedru Vidzemes laikā 1680. gadā par muižas īpašnieku kļuva zviedru feldmaršals un Vidzemes ģenerālgubernators Kristers Horns. Pēc muižu redukcijas tā nonāca Zviedrijas karaļa īpašumā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1724. gadā par īpašnieku kļuva Krievijas Impērijas galma tiesas viceprezidents Vilhelms Georgs fon Felkerzāms, 19. gadsimta sākumā — fon Fītinghofu dzimta.^[2] Muižas kalpotāju mājā 1872. gadā dzimis Augusts Kirhenšteins.^[3] 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja. Vilhelms Bokslafs vadīja muižas atjaunošanas darbus. Pēc 1920. gada zemes reformas Valtenberga muižu sadalīja 200 vienībās (no tām 39 bijušās rentes mājas) 4245 ha kopplatībā, pils ēkā iekārtoja Mazsalacas valsts ģimnāziju.^[4] No 1929. līdz 1932. gadam notika pils rekonstrukcija, lai to pielāgotu skolas vajadzībām.

Apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējās muižas apbūve veidojusies galvenokārt no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta pirmajai pusei, dažas ēkas tikušas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē. Galvenā muižas pils ir celta 1780. gadā klasicisma stilā, iespējams, projekta autors ir Drēzdenes arhitekts Fridrihs Augusts Krubzāciuss. No mūra celtajai ēkai ir trīs stāvi, stāvs mansarda jumts. 1. stāvā bijušas saimniecības telpas, 2. stāvā — muižas īpašnieka apartamenti, 3. — telpas viesiem. Ap muižas pili 18.—19. gadsimtā tika ierīkots 66,5 ha liels regulāra plānojuma parks.^[2]