1923. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Latvijā: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Laikapstākļi: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Sportā: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Kino: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Šajā lapā ir apkopoti Latvijas vēstures notikumi 1923. gadā.
Valdības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Meierovica 2. Ministru kabinets, līdz 1923. gada 26. janvārim
- Pauļuka Ministru kabinets, no 27. janvāra līdz 27. jūnijam
- Meierovica 3. Ministru kabinets, no 28. jūnija
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgā atklāja pirmo speciāli kino vajadzībām pēc arhitekta F. Skujiņa projekta uzcelto kinoteātri Splendid Palace (1952.-2011. gadā kinoteātris "Rīga")
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. aprīlis — parakstīja Latvijas—Krievijas robežas līgumu.
- 16. aprīlis — izsludināja likumu "Par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam".
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. augusts — stājās spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas laika likums "Par Valsts kontroli", saskaņā ar kuru Valsts kontrole kļuva par neatkarīgu koleģiālu iestādi, un šādi tā turpināja darboties līdz 1940. gadam.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1.—2. septembris — notika tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.[1]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā parakstīja politiskās savienības līgumu ar Igauniju.[2]
- 11. novembris — sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem". Parakstu vākšana ilgst līdz 2. decembrim. Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika.[1]
- 13. novembris — uz trim gadiem par Latvijas Republikas valsts kontrolieri tika ievēlēts Roberts Ivanovs.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. decembris — atklāta arhitekta Jāņa Neijas projektētā Meitenes dzelzceļa stacijas jaunā ēka, kas ievērojami cietusi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara atjaunota samazinātā apjomā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Vasilijs Kononovs (Василий Макарович Кононов), partizāns, kara noziedznieks (miris 2011. gadā)
- 22. janvāris — Tālivaldis Pētersons, basketbolists (miris 2016. gadā)
- 8. februāris — Ēvalds Vilks, rakstnieks (miris 1976. gadā)
- 29. marts — Ojārs Uldis Aleksis, ķirurgs (miris 2023. gadā)
- 28. aprīlis — Vera Singajevska, aktrise (mirusi 2014. gadā)
- 24. maijs — Pēteris Pētersons, dramaturgs (miris 1998. gadā)
- 26. maijs — Vilnis Detlovs, matemātiķis (miris 2007. gadā)
- 23. jūnijs — Žermēna Heine-Vāgnere, dziedātāja (mirusi 2017. gadā)
- 22. jūlijs — Visvaldis Lāms, rakstnieks (miris 1992. gadā)
- 23. jūlijs — Moriss Halle (Morris Halle), Latvijas ebreju izcelsmes ASV valodnieks (miris 2018. gadā)
- 24. jūlijs — Jānis Kubilis, aktieris (miris 2024. gadā)
- 28. augusts — Velta Līne, aktrise (mirusi 2012. gadā)
- 8. oktobris — Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes rakstnieks (miris 2002. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. marts — Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists (dzimis 1835. gadā)
- 1. aprīlis — Andrejs Priedkalns, sabiedriskais darbinieks, ārsts (dzimis 1873. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kinoteātris Splendid Palace' (arh. Frīdrihs Skujiņš).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
- ↑ Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |