1932. gada vasaras olimpiskās spēles bija desmitās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1932. gada 30. jūlija līdz 14. augustam notika ASV pilsētā Losandželosā. Oficiāli spēles atklāja ASV viceprezidentsČārlzs Kērtiss. Olimpiskās spēles notika Lielās depresijas (1929. gadā sakusies krīze) laikā, tāpēc daudzas valstis un sportisti finansiāli nevarēja ierasties olimpiādes norises vietā. Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē sportisti dzīvoja olimpiskajā ciematā, kurā gan nedzīvoja sievietes. Sievietes olimpiādes laikā dzīvoja viesnīcā. Tāpat šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras neapmeklēja valsts pirmā persona, šajā gadījumā ASV prezidents Herberts Hūvers.
Losandželosas olimpiskajās spēlēs piedalījās 37 valstis, kuras pārstāvēja 1332 sportisti. Kopumā tika sadalīti 116 medaļu komplekti 14 sporta veidos.
Losandželosa bija vienīgā kandidāte par spēļu rīkošanas mājvietu.
Pirmo reizi tika izmantots olimpiskais pjedestāls.
Losandželosas galvenā maģistrāle (Tenth Street) tika pārsaukta par Olimpisko bulvāri (Olympic Boulevard) par godu olimpiskajām spēlēm.
Beibe Didriksone uzvarēja šķēpa mešanā un 80 m barjerskrējienā, taču augstlēkšanā viņa izcīnīja otro vietu, jo izmantoja neatļautu atgrūdiena tehniku.
Lauka hokejā startēja tikai 3 komandas un ASV pārstāvji, zaudējot abās spēlēs (1-24 pret Indiju un 2-9 pret Japānu), ieguva bronzas medaļas.
Vieglatlētikas 100 m sprinta distancē uzvarēja Polijas pārstāve Staņislava Valaseviča. Pēc viņas nāves 1980. gadā izrādījās, ka S. Valašēvica ir hermafrodīts un tādējādi viņa nedrīkstēja piedalīties.
Pāvo Nurmi tika diskvalificēts no starta olimpiādē, jo viņš bija profesionālis.