1946. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Latvijā: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Laikapstākļi: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Sportā: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Kino: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvārīs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. janvāris — Zviedrijas valdība Padomju Savienībai izdeva pēc Otrā pasaules kara uz Zviedriju atbēgušos 146 baltiešu karavīrus, no tiem 132 bija latviešu leģionāri. Karavīrus Liepājas ostā palaida brīvībā, taču jau pēc gada viņi visi tika arestēti, daži no tiem tika notiesāti, bet pieciem izpildīts nāves sods.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — tagadējā Uzvaras laukumā notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods, pakarot, tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita Holokausta Latvijā organizatoram Frīdriham Jekelnam.
- 14. februāris — dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kuras darbību finansē un atbalsta valsts.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. aprīlis — Valkas apriņķis tika sadalīts divos mazākos apriņķos — Alūksnes apriņķī un Valkas apriņķī.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. maijs — Rīgā notika LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēde, kurā tiesāja Latvijas Centrālās padomes aktīvistus.[1]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu diriģents Arvīds Jansons ieguva 2. prēmiju jauno diriģentu konkursā Ļeņingradā.
- 28. augusts — LPSR IeM Kara tribunāls piesprieda nāves sodu Latvijas Centrālās Padomes aktīvistam Eduardam Andersonam.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. novembris — Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta "Jaunzemjos" Artura Čikstes vadībā tika nodibināts pirmais kolhozs "Nākotne".
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Dēli " (režisors Aleksandrs Ivanovs) [2][P 1]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — Pēteris Vasks, komponists
- 8. janvāris — Arnis Līcītis, aktieris (miris 2022. gadā)
- 6. aprīlis — Lolita Cauka, aktrise
- 4. jūnijs — Juris Rapa, tēlnieks (miris 2022. gadā)
- 8. jūnijs — Jānis Vaivads, politiķis
- 15. jūnijs — Alvis Vītoliņš, šahists (miris 1997. gadā)
- 20. jūnijs — Lāšs Vilks (Lars Vilks), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (miris 2021. gadā)
- 1. augusts — Līga Liepiņa, aktrise
- 9. augusts — Juris Kronbergs, dzejnieks un tulkotājs (miris 2020. gadā)
- 18. augusts — Jevgeņijs Drobots, Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā)
- 20. augusts — Sergejs Zaļetajevs, politiķis
- 31. augusts — Jānis Jurkāns, politiķis
- 18. oktobris — Andrejs Cīrulis, žurnālists un sabiedrisks darbinieks (miris 2019. gadā)
- 5. novembris — Jakovs Rafaļsons, aktieris un režisors
- 27. decembris — Jakovs Pliners, politiķis
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. janvāris — Mārtiņš Bīmanis, inženieris, LU rektors (dzimis 1864. gadā)
- 28. februāris — Eriks Ādamsons, rakstnieks (dzimis 1907. gadā)
- 10. jūnijs — Bernhards Bērents, jurists, politiķis (dzimis 1892. gadā)
- 23. augusts — Miervaldis Ādamsons, virsnieks (dzimis 1910. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Uzņemta sadarbībā ar "Ļenfiļm".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā, historia.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |