Andrejs Cīrulis
- Šis raksts ir par žurnālistu. Par citām jēdziena Cīrulis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||||||
Andrejs Cīrulis (dzimis 1946. gada 18. oktobrī, miris 2019. gada 23. decembrī) bija latviešu žurnālists un sabiedrisks darbinieks, Trešās atmodas notikumu dalībnieks. Atmodas laikā bija avīzes “Padomju Jaunatne” galvenais redaktors.
Bijis Latvijas Tautas frontes (LTF) organizācijas komitejas loceklis, LTF 1. un 2. sasaukuma Domes un valdes loceklis, PSRS Tautas deputāts no LTF saraksta, Latvijas Kultūras fonda valdes prezidija loceklis, Latvijas PSR Žurnālistu savienības valdes prezidija loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1946. gada 18. oktobrī Vandzenes pagastā. Mācījās Līgatnes vidusskolā, strādāja Līgatnes papīrfabrikā, bija laikraksta “Līgatnes Papīrnieks” redaktors. Vēlāk strādāja par Latvijas Radio Lauksaimniecības nodaļas vadītāju, bija laikraksta “Cīņa” redaktora vietnieks.
Perestroikas laikā organizēja grāmatas “Jūrmalas dialogi” sagatavošanu un izdošanu par PSRS — ASV Čatokvas konferenci Jūrmalā 1986. gada septembrī (konferencē ASV vēstnieks Džeks Metloks, būdams Jūrmalā, publiski apliecināja, ka ASV nekad nav atzinušas Baltijas inkorporāciju PSRS). Bija viens no iniciatoriem V. Lāča Valsts bibliotēkas grāmatu glābšanas kampaņai, kas vainagojusies ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma pieņemšanu un līguma slēgšanu ar Gunāru Birkertu par bibliotēkas jaunas ēkas (Gaismas pils) celtniecību.
Piedalījās mītiņu organizēšanā 1988. gada 25. martā un 14. jūnijā, būdams tolaik populārā Latvijas dienas laikraksta “Padomju Jaunatne” (vēlāk “Latvijas Jaunatne”) redaktors. 1988. gada 19. jūlijā “Padomju Jaunatne” publicēja aicinājumu veidot Latvijas Tautas fronti (LTF). Būtiski ietekmēja daudzus Trešās Atmodas procesus un iniciatīvas, tai skaitā sarkanbaltsarkanā karoga atzīšanu, latviešu valodas kā valsts valodas statusa apstiprināšanu.[1]
Laikraksti “Padomju Jaunatne” un “Sovetskaja molodež” 1988. gada 19. maijā rosināja Latvijas iedzīvotājus telefonaptaujā nosaukt savus pārstāvjus uz Vissavienības Kompartijas XIX konferenci, uz Maskavu brauca arī tautas atbalstītie Jānis Peters, Anatolijs Gorbunovs, Ēriks Hānbergs, Ivars Priedītis un arī Dainis Īvāns, kurš bez plaša mēroga sabiedriska atbalsta par Vissavienības partijas XIX konferences delegātu noteikti nebūtu kļuvis.[2]
2011. gadā ar domubiedriem izveidoja resursu internetā ar Trešās atmodas vēstures materiāliem “Barikadopēdija”.[3] 2015. gadā ievēlēts par “Līgatnes novada gada cilvēku 2015” par ieguldījumu Līgatnes vēstures apkopošanā un popularizēšanā.[4]
Politiskie amati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1989. gadā Andreju Cīruli ievēlēja par PSRS Tautas deputātu. 1990. gadā kā LTF kandidāts viņš Jēkabpils vēlēšanu apgabalā kandidēja LPSR Augstākās padomes vēlēšanās, taču netika ievēlēts. No 1994. līdz 1997. gadam bija Rīgas domes deputāts no partijas “Saimnieks”. 1998. gadā kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās Progresa partijas, taču netika ievēlēts.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ainu Blinkenu gadi nenomāc
- ↑ «Tieši pirms 25 gadiem izšķīrās Latvijas liktenis». TVNET (latviešu). 2015-04-21. Skatīts: 2019-07-23.
- ↑ Barikadopēdija[novecojusi saite]
- ↑ Latvijai 97, Līgatnē, 18.11.2015., 13
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
|