1970. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1967 1968 1969 - 1970 - 1971 1972 1973 |
| Latvijā: | 1967 1968 1969 - 1970 - 1971 1972 1973 |
| Laikapstākļi: | 1967 1968 1969 - 1970 - 1971 1972 1973 |
| Sportā: | 1967 1968 1969 - 1970 - 1971 1972 1973 |
| Kino: | 1967 1968 1969 - 1970 - 1971 1972 1973 |
Šajā lapā ir apkopoti 1970. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Aprīlis
[rediģēt | labot pirmkodu]- 15. aprīlis:
- ekspluatācijā tika nodota Rīgas Sporta pils, kas kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu Latvijā.
- Rīgā atklāja Latviešu sarkano strēlnieku (tagad Latvijas Okupācijas) muzeju.
- 16. aprīlis — apmeklētājiem durvis vēra Latviešu sarkano strēlnieku memoriālais muzejs — piemineklis.[1]
- 22. aprīlis — visā Padomju Savienībā un arī Latvijas PSR plaši tika svinēta Vladimira Iļjičā Ļeņina 100. dzimšanas diena.[2]
Jūlijs
[rediģēt | labot pirmkodu]Novembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 26. novembris — Rīga tika apbalvota ar Ļeņina ordeni.[2]
Decembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 4. decembris — tika atklāts Stahānoviešu ielas viadukts.
Nezināms datums
[rediģēt | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Juridisko terminu vārdnīca.[3]
Kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[rediģēt | labot pirmkodu]- "Vella kalpi" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Šauj manā vietā" (režisors Jānis Streičs)
- "Klāvs — Mārtiņa dēls" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "Karalienes bruņinieks" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Vārnu ielas republika" (režisore Ada Neretniece)
- "Šūpoles" (režisors Rostislavs Gorjajevs)
- "Uzbērums" (režisors Ēriks Lācis)
Dzimuši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 22. janvāris — Ainārs Šlesers, uzņēmējs un politiķis
- 28. janvāris — Linda Mūrniece, politiķe
- 12. februāris — Ineta Ziemele, tiesību zinātniece, tiesnese
- 23. februāris — Valērijs Ivanovs, futbolists
- 28. februāris — Haralds Burkovskis, žurnālists
- 17. marts — Kristīne Želve, režisore un rakstniece
- 20. aprīlis — Yana Kay (Jana Kivlenika), mūziķe
- 24. aprīlis — Kristiāna Lībane-Šķēle, juriste un politiķe
- 26. aprīlis — Viktors Ignatjevs, hokejists—aizsargs
- 26. maijs — Dzintars Zaķis, politiķis
- 6. jūnijs — Normunds Jakušonoks, mūziķis un uzņēmējs
- 7. jūnijs — Deniss Gorba, jurists un politiķis
- 10. jūnijs — Armands Krauze, lauksaimnieks un politiķis
- 4. jūlijs — Mareks Segliņš, jurists un politiķis
- 9. jūlijs — Ilmārs Bricis, biatlonists
- 16. jūlijs — Raimonds Miglinieks, basketbolists
- 18. jūlijs — Juta Strīķe, politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece (mirusi 2020. gadā)
- 20. augusts — Ilona Jurševska, politiķe
- 17. septembris — Andrejs Piedels, futbolists
- 26. septembris:
- Nikolajs Kabanovs (Николай Кабанов), politiķis un žurnālists
- Leonīds Tambijevs, hokejists
- 20. oktobris — Gaidis Bērziņš, politiķis
- 7. novembris — Vilis Daudziņš, aktieris
- 23. decembris — Rēzija Kalniņa, aktrise
- 23. decembris — Reinis Liepiņš, arhitekts
Miruši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 31. janvāris — Sigismunds Vidbergs, mākslinieks (1890. gadā)
- 27. februāris — Anta Klints, teātra aktrise (1893. gadā)
- 28. jūnijs — Edmunds Ziemelis, inženieris un valsts darbinieks (1880. gadā)
- 11. augusts — Alfrēds Valdmanis, jurists un politiķis (1908. gadā)
- 2. septembris — Laimdonis Grasmanis, gleznotājs, scenogrāfs (1916. gadā)
- 17. novembris — Andrejs Upīts, rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks (1877. gadā)
Skatīt arī
[rediģēt | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[rediģēt | labot pirmkodu]
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ "Dabas un Vēstures kalendārs 1980" / Desmit darba gadi, 244. lpp.
- 1 2 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ «Valsts valoda - Terminu avoti». www.vvk.lv. Skatīts: 2019-12-03.