Jānis Šmits

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Šmits
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Šmits.jpg
Šmita kā 9. Saeimas deputāta portrets
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1968. gada 1. aprīlī (49 gadi)
Tautība latvietis
Politiskā partija LPP (2002—2007)
LPP/LC (2007— 2011)
Profesija mācītājs
Augstskola Latvijas Universitāte
Reliģija luterānisms

Jānis Šmits (dzimis 1968. gada 1. aprīlī) ir latviešu luterāņu mācītājs un politiķis (kopš 2007. gada — partijas "LPP/LC" biedrs). 8. un 9. Saeimas deputāts, kopš 2009. gada — Rīgas domes deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbība baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Kalpojis kā luterāņu mācītājs vairākās Latvijas evaņģēliski luteriskajās draudzēs. No 1994. līdz 1996. gadam bija viens no atjaunoto LR Aizsardzības Spēku militārkapelāniem. No 1997. līdz 2004. gadam bija Luterisma Mantojuma fonda prezidents. Pazīstams ar savu konservatīvo nostāju tradicionālo kristīgo vērtību aizsardzībā[1] un homoseksualitātes kritiku.[2]

Dalība LPP izveidē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā J. Šmits bija viens no Latvijas Pirmās partijas dibināšanas iniciatoriem.[3] Pēc partijas dibināšanas viņš ir bijis LPP valdes loceklis, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieks reliģiskajos jautājumos, kā arī Garīgo lietu padomes sekretārs.[4] Aktīvi iesaistījies un veicinājis valsts un baznīcas attiecību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanu.[5]

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, bijis tās sekretārs un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.[6] No 2005. līdz 2006. gadam bijis arī LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[7][8]

9. Saeima un Rīgas dome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. Ievēlēts par tās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju. Šmita ievēlēšana komisijas vadītāja amatā izraisīja virknes liberālo organizāciju kritiku.[9]

2009. gada 15. janvārī zaudēja deputāta mandātu līdz ar mandāta atjaunošanu Oskaram Kastēnam, kura vadītā īpašu uzdevumu ministrija tika likvidēta.[10][11] Kopš 2009. gada ir Rīgas domes deputāts. Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aija Cālīte. «Ja tiek sagrauti morālie pamati, izzūd valsts». Latvijas Avīze, 2006. gada 21. jūlijā.
  2. Māris Krautmanis. «Homoseksuālisms ir cilvēka izlaidības sekas». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2006. gada 4. decembrī.
  3. Ināra Egle. «Mācītāji piesaka partiju un aicina tautu konsolidēties». Diena, 2002. gada 16. martā.
  4. «Valsts slēgs līgumus ar konfesijām». Diena. 2003. gada 20. novembrī.
  5. Māra Libeka. «Likumprojekts kā simbolisks akts». Latvijas Avīze, 2006. gada 13. maijā.
  6. Ilze Kuzmina. «Mācītājs Šmits rūpēsies par drošību». Latvijas Avīze, 2004. gada 2. oktobrī.
  7. Ilze Kuzmina. «Satversmi groza pēc LPP prāta». Latvijas Avīze, 2005. gada 17. decembrī.
  8. Ināra Egle. «LC nesaskan domas ar LPP par vairākām Šmita iniciatīvām». Diena, 2006. gada 7. februārī.
  9. Uldis Dreiblats. «Geju aizstāvji izrāda neiecietību pret citādi domājošiem». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2006. gada 16. novembrī.
  10. Jānis Šmits, informācija par 9. Saeimas deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīta 15.01.2009.
  11. Šmits pēc deputāta mandāta nolikšanas domās par NVO dibināšanu, Barbara Ālīte, raksts Diena.lv 05.01.2009., pārskatīts 15.01.2009.
  12. Mārīte Skudra. «Kā mēs katrs saprotam brīnumu?». Kultūras Forums, 2009. gada 18. decembrī.