Ogre (stacija)
- Šis raksts ir par staciju. Par citām jēdziena Ogre nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| — Stacija — | |
|---|---|
.jpg) Ogres stacija 2021. gadā | |
.svg)  Ogre | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā |
Rīga—Daugavpils Ogre—Laubere (likvidēta šaursliežu līnija) |
| Atklāta | 1861. gadā |
| Vēsturiskie nosaukumi | Oger |
| Stacijas tips | pasažieru, kravas |
| Platformu skaits | 2 |
| Sliežu ceļi | 7, neskaitot atzarus un strupceļus |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 56°48′56″N 24°36′07″E / 56.8155415°N 24.6020707°EKoordinātas: 56°48′56″N 24°36′07″E / 56.8155415°N 24.6020707°E |
| Tuvākās stacijas |
Salaspils (16 km) Lielvārde (17 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. |
Jaunogre (1 km) Pārogre (1 km) |
| Attālums līdz Rīgai | 34 km |
Ogre ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija, kas atrodas Ogres novada centrā Ogrē (Skolas ielā 1), Vidzemē. Ogrē pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni, kā arī Krustpils un Gulbenes virziena dīzeļvilcieni. Ogre ir arī elektrovilcienu Rīga—Ogre galapunkts. Ogres stacija ir viena no divām stacijām Latvijā, kuras peronus savieno pazemes tunelis (otra stacija ir Rīgas Pasažieru stacija). Stacijai ir arī pievedceļš uz Ogres Trikotāžas kombinātu, kurš netiek izmantots. Stacijas teritorijā atrodas arī daļa Jaunogres pieturas punkta un tilts pār Ogres upi. Stacijā darbojas biļešu kase.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacijas vienstāva mūra ēka ar šīfera jumtu tika uzbūvēta 1859. gadā, neapdzīvotā vietā līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils būvniecību, angļu būvinženiera K. Henninga vadībā. Stacijas kompleksā ietilpa divi peroni (viens perons ar nojumi), preču noliktava un rampa, ūdenstornis, dzīvojamās kazarmas, aka un tualete.[2]
Stacijas nosaukums cēlies no Ogres upes. Rīdzinieki izmantoja dzelzceļu atpūtai un izpriecām, kā rezultātā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība pie Ogres stacijas izveidoja izpriecu vietu. Šim nolūkam sabiedrība no Rīgas pilsētas noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Jauno izpriecu vietu svinīgi atklāja 1862. gada maijā. 1872. gadā ūdenstorņa rokas pumpi nomainīja pret tvaika dzinēju, bet 1892. gadā uzstādīja arī lielāku ūdens rezervuāru. Ar laiku Rīgas pilsētas dāvātā vienstāvu stacijas ēka kļuva par šauru un 1877. gadā to paplašināja ar otru stāvu un vēl pēc diviem gadiem uzbūvēja arī strādnieku kazarmas. 1885. gadā līdzās stacijai ierīkoja stalli. 1887. gadā stacijā ierīkoja astoņpadsmit pēdas garu griezuli, lokomotīves un tendera apgriešanai. 1891. gadā stacijas ēkā tika ierīkota dāmu istaba.[3] 1892. gadā tika uzstādīts telegrāfs, kas bija aprīkots ar "Simss" sistēmas aparātiem.
1904. gadā Ogres stacijas lielajā zālē tika novietota liela pareizticīgo altārglezna, un tur arī notika Ogres kolonijas pareizticīgo iedzīvotāju dievkalpojumi. Pirmā pasaules kara laikā pati stacija nebija cietusi, izpostīti bija tikai preču un bagāžas šķūņi, kā arī netālu esošais Ogres dzelzceļa tilts. 1925. gadā stacijas ēkā tika ierīkots elektriskais apgaismojums. Pie stacijas mūra ēkas 1933. gadā tika uzcelta piebūve ar slēgtu koka verandu. Tur ekonome Natālija Kalekaura ierīkoja bufeti. 1944. gada karadarbības rezultātā sākotnējo stacijas ēku sagrāva. 1947. gadā tika vācu gūstekņi uzcelta jauna tipveida projekta stacijas ēka (arhitekts Siņicins), kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Šī paša projekta stacijas ir arī Siguldā un Cēsīs. No stacijas sākotnējā kompleksa pašlaik ir saglabājusies koka puskazarma, kā arī mūra preču noliktavas fragments. Kā arī uz otrā perona ir saglabājusies 20. gadsimta sākumā celtā nojume, kuras balstus veido 1881.—1883. gadā gatavotas tērauda sliedes un tvaika lokomotīvju uzpildīšanas ūdens sūknis.
1930. gados no Ogres atzarojās 600 mm mežu dzelzceļu līnija Ogre—Laubere.[4]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ogres stacija 2012. gadā -
Sliežu ceļi Rīgas virzienā -
Sliežu ceļi Krustpils virzienā -
Ogres stacija -
Ogres stacija -
Ogres stacijas vidējā perona (salas) nojume -
Ogres stacijas vidējā perona (salas) nojume -
Ogres stacija -
Ogres stacija -
Iedzīvotāju deportācija no Ogres stacijas 1941. gada 14.jūnijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-08-01.
- ↑ Vita Rinkēvča. Ogre. Rakstu un atmiņu krājums. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2002. ISBN 9984527255.
- ↑ «"Latvijas dzelzceļš"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 2. jūlijā.
- ↑ Karte ar šaursliežu dzelzceļu no Ogres
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vēsture Arhivēts 2012. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Sākotnējā Ogres stacijas ēka.
| ||||||