1970. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1970. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,9 °C +5,3 °C
Minimālā –38,7 °C −33,7 °C
Maksimālā +31,2 °C +29,3 °C
Nokrišņi
Gadā Rīga: 718,4 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1970. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9 grādi. Tā svārstījās no +3,9 grādiem Zosēnos līdz +5,8 grādiem Liepājā, tostarp +5,4 grādi Rīgā.

Gada minimālā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās, izņemot četras piejūras stacijas, noslīdēja zem –30 grādiem un bija robežās no –23,5 °C Ventspilī, līdz –38,7 °C Zosēnos, tostarp Rīgā −33,7 °C.

Savukārt gada maksimālā gaisa temperatūra visā valstī, izņemot trīs novērojumu stacijas, nepārsniedza +30 grādus un bija robežās no +25,8 °C Ventspilī, līdz +31,2 °C Rēzeknē, tostarp Rīgā +29,3 °C.[1]

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969./1970. gada ziema Latvijā bija auksta. 1969. gada decembris Rīgā bija par 5,1 grādu aukstāks par normu, janvāris — par 4,2 grādiem aukstāks.[2]

  • 8.9. janvārisDaugavpilī un Rēzeknē stipri sniga, trakoja sniegputenis, bet republikas rietumos valdīja skaidras debesis, pūta lēns vējš un pieturējās stiprs sals. 8. janvārī Rēzeknē un Dagdā bija –9 grādi, bet Ainažos, Stendā un Mērsragā — no mīnus 21 līdz mīnus 22 grādiem. Ciklons, kas izraisīja puteni Latvijas dienvidaustrumos, virzījās uz ziemeļaustrumiem, savukārt anticiklons no Zviedrijas dienvidiem, turpināja virzīties uz Baltiju.[3]
  • 14. janvāris — Rīgā un daļā Latvijas iestājās atkusnis, bet no Somijas ziemeļiem uz dienvidiem sāka pārvietoties ļoti auksts gaiss ar –20, –25 grādu temperatūru. Sākumā lēnām — ar 5 kilometru lielu ātrumu stundā, bet pēc tam aizvien ātrāk un ātrāk — 15 līdz 20 kilometru stundā aukstā gaisa fronte pārgāja Somiju, Igauniju un Latviju. Visā valstī jau 16. janvārī iestājās stabils sals.[4]

Otrās dekādes beigās lielā daļa PSRS Eiropas teritorijas un Baltijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons, saistībā ar to Latvijā laiks bija auksts un lielākoties bez nokrišņiem.[5]

  • 30. janvāris:
    • Visā Latvijā valdīja stiprs sals. Rīgā pulksten 10 no rīta termometrs rādīja –32 grādus. Nākamajās divās, trīs dienās republikas dienvidaustrumos joprojām bija ļoti auksts, naktī no 27 līdz 32 grādi un dienā no 20 līdz 25 grādi. Pārējos rajonos sāls mazinājās, naktī 15 līdz 20 dienā 10 līdz 15 grādi zem nulles.[6]
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −33,7 °C. Šī ir arī zemākā novērotā gaisa temperatūra Rīgā janvārī, kā arī trešā jebkad zemākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsēta, piekāpjoties tikai 1985. gada 12. februārī reģistrētajiem −34,6 °C un 1956. gada 1. februārī reģistrētajiem −34,9 °C.
    • Arī dienā Rīgā gaisa temperatūra nepakāpās augstāk par –21,1 °C un šī bija desmitā (uz to brīdi ceturtā) aukstākā diena galvaspilsētā, kopš 1943. gada ieskaitot.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. februāris:
    • Virs Rīgas gaiss kļuva aukstāks visā atmosfēras slānī. Pie zemes temperatūra no –2 grādiem pazeminājās līdz –14 grādiem. Trīs kilometru augstumā dienu iepriekš bija –14. bet 6. februārī –23 grādi. Piecu kilometru augstumā bija –31 un ir –38 grādi. Bet astoņu kilometru augstumā aukstais gaiss, kas nāca no Skandināvijas, nebija nokļuvis.[7]
    • Grenlandes krastus sasniedza ļoti dziļš ciklons. Tā avangarda daļas spiediena krišanās sasniedza nepieredzētus apmērus — 14,5 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa. Šādu spiediena krišanās šajos rajonos sinoptiķi neatceras. (1969. gada 2. novembra viesuļvētras laikā spiediens trīs stundu laikā nokritās par 12 milimetriem uz dzīvsudraba stabiņa.) Vējš ciklona aizmugures daļā pastiprinājies līdz 12 ballēm un sasniedza orkāna spēku.[8]
  • 13. februāris — virs Francijas izveidojās otrs ļoti dziļš ciklons. Atmosfēras spiediena krišanās tajā sasniedza 12 milimetrus. No rīta tā centrs pletās virs Vācijas un diametrs palielinājās līdz 1500 kilometriem. Tas izraisīja dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos Baltijā. Nākamajā dienā viesulis kļuva vājāks un virzījās uz Poliju. Tādēļ Latvijā vējš kļuva stiprāks un republikas dienvidu daļā tika prognozēts stiprs sniegs.[9]
  • 18. februāris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[10]
  • 20. februāris — Rīgā, plkst. 10 no rīta, bija –20 grādi. Gaisa mitrums — 91 procents. Dienvidaustrumu vējš 3 metri sekundē, atmosfēras spiediens — 771 milimetrs dzīvsudraba staba, kas ir par 11 milimetriem augstāk par normu.[11]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts — diennakts minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās līdz –13,5 °C.
  • 3. marts — ciklons, kas virzījās no Budapeštas uz Poznaņu un kura centrs pletās virs Ziemeļpolijas, Latvijai atnesa lietu, vēju un šķīdoni. Ciklona diametram bija ļoti plašs — no Romas līdz Murmanskai un no Maskavas līdz Londonai. Vēja ātrums, ko šis ciklons izraisīja Rīga, pēc hidrometeoroloģiskās stacijas fiksētajiem datiem, ap pulksten 21, sasniedza 13, brīžiem 19 metrus sekundē. Daugavpilī vējš bija vēl stiprāks — no 20 līdz 28 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta apmēram pulksten 17. bija +6 grādi. Rīgā bija 1 mm nokrišņu.[12]
  • 13. marts — Latvijai tuvojās ciklons no dienvideiropas. Jau iepriekšējā vakarā dienvidos bija redzama mākoņu siena. Tā centrs bija nonācis līdz Budapeštai, bet nokrišņu zona pletās no Ukrainas līdz Daugavpils—Kaļiņingradas līnijai.[13]
  • 18. marts — ar diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos virs 0 grādiem, Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.[14]
  • 21. marts — naktī, plkst. 3.56, Latvijā iestājās astroloģiskais pavasaris.[15]
  • 27. marts — aktīvs ciklons, ar centru virs Skandināvijas, virzījās uz ziemeļaustrumiem, attālinot augstā spiediena apgabalu, kurš 18. martā Rīgā atnesa saulainu laiku. Fenoloģiskais pavasaris Latvijā vēl nebija iestājies. Daugava bija pārklāta ar ledu, ūdens līmenis praktiski nemainījās. Vienīgais izņēmums bija Bārta. Tur jau bija sācies īsts pavasaris. Vietām ūdens līmenis upē bija pacēlies vairāk par metru un sinoptiskais pavasaris sākās 16. martā.[16]
  • 29.31. marts — vēsas naktis. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā trīs dienas pēc kārtas pazeminājās zem –4 grādiem (29. martā –6,3 °C).

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili virs 0 °C.
  • 3. aprīlis — termometra dzīvsudraba stabiņā aprīļa pirmajās dienās pirmo reizi 1970. gada pavasarī pacēlās līdz +5, +9 grādiem. Tomēr arī temperatūras paaugstināšanās nespēj pamodināt Daugavu. Ūdens līmenis gandrīz nemaz nav pacēlies. Pēc hidrologu tā brīža aplēsēm, ledus iešana Daugavā Rīgas rajonā bija gaidāma tikai aprīļa otrās dekādes sākumā.[17]
  • 7. aprīlis — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,2 °C.
  • 9. aprīlis — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +15 grādiem un bija +15,3 °C.

Aprīļa pirmajā dekādē Latvijā ieradās pavasaris. Temperatūra galvaspilsētā sasniedza +15 grādus. Atdzīvojās augu pasaule un ieradās pirmie gājputni. Tomēr vēsā Baltijas jūra ievērojami ietekmēja laikapstākļus. Kamēr Rīgā 9. aprīlī spoži spīdēja saule un valdīja silts laiks, tikmēr Ventspilī sniga slapjš sniegs, bija auksts un mitrs laiks. Turpretīm Latvijas augstienēs turpināja valdīt ziema — sniega segas biezums 10. aprīļa rītā bija 38 centimetri. Bārtā, Ventā, Lielupē, Daugavā un Gaujā ledus iešana norisinājās pilnā sparā. Līksnas rajonā un lejpus Jēkabpils ir izveidojušies ledus sastrēgumi. Ūdens līmenis vietām ir cēlies par 3 līdz 7 metriem. Vislielākās nepatikšanas sagādāja ledus sastrēgums Ķekavā pie Doles salas. Tur ūdens līmenis pacēlās par metru augstāk, kā jebkad šajā vietā. Applūda dažas celtnes upes kreisajā krastā. Taču Pļaviņu HES laida cauri slūžām lielāku daudzumu ūdens, ledus aizsprosts pie Doles salas sagruva un ūdens līmenis kritās. Augsts ūdens līmenis bija arī pie Jelgavas, Kalnciema, Bārtas un Ventas lejtecē. Pirmās dekādes beigās Baltijas valstis sasniedza kārtējais dienvidu ciklons, kas nesa bagātīgus nokrišņus un laika pasliktināšanos. Tā centrs pārvietojās Vīnes—Gdaņskas virzienā, atnesot stipru lietu un gaisa temperatūras pazemināšanos dienā no +5 līdz +8 grādiem un naktī no +1 līdz +5 grādiem.[18]

Otrās dekādes vidū valdošie rietumu vēji Latvijā nesa siltu, mitru un lietainu laiku. Ledus jau bija izgājis Bārtā, Ventā un Lielupē. Ūdens līmenis tur bija augsts. No ledus važām bija atbrīvojusies Gauja un Salaca. Lielākā daļa ledus bija izgājusi Rīgas jūras līcī, un ūdens līmenis upēs sāka kristies. Ledus bija izgājis arī Daugavā, vienīgi saglabājoties Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.[19]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3.19. maijs — 17 dienas pēc kārtas galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi. Tika ziņots, ka tas notiek aptuveni reizi 30 gados.[21] Laikraksta "Rīgas Balss" 15. maija numurā tika rakstīts, ka pēdējais lietus Rīgā nolijis 2. maijā — pirms 13 dienām. 1911. un 1914. gada maijā bija 14 dienas bez nokrišņiem, 1954. gadā — 17 dienas. Rekordu pārspēja 1950. gads, kad 18 dienas pēc kārtas Rīgas ielās nenokrita ne lietus lāsīte.[22]
  • 5. maijs — Latvijā valdīja lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Ventspilī termometrs rādīja +5 grādi, tikmēr Daugavpilī gaiss iesila līdz +29 grādiem. Nelielā attālumā temperatūras starpība sasniedza 24 grādus! Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +11,0 °C. Divas krasi atšķirīgas gaisa masas virs Latvijas atdalīja atmosfēras fronte. Parasti šādās frontēs, ar tik krasiem temperatūras kontrastiem, veidojās stipras lietusgāzes ar pērkona negaisiem — bet ne šajā gadījumā. Esošā fronte bija izņēmums. Tikai vienā vietā Bauskā noducināja pērkons, taču arī tur nebija lietus. Nokrišņu nebija tādēļ, ka gaiss bija ļoti sauss — ieradies no Vidusāzijas. Šis apstāklis neļāva izveidoties lielām lietus lāsēm, kas būtu varējušas atmosfēru uzlādēt ar elektrību un veidoties negaisiem.[23]
  • 7. maijs — pirmo reizi 1970. gadā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C.
  • 8. maijs — ūdens temperatūra Daugavas un Lielupes grīvā bija pakāpusies līdz +10, +12 grādiem.[24]
  • 15. maijs — Latvijas upēs ūdens pakāpeniski kļuva siltāks. Daugavas grīvā un Lielupē tam bija +15, +16 grādi, Gaujā — +14 grādi. Rīgas jūras līcī ūdens temperatūra cēlās lēnāk. Vēl pāris dienas iepriekš līča ziemeļos tika novēroti atsevišķi peldoši ledus gabali. Ūdens temperatūra līča dienvidu daļā bija +5, +9 grādu robežās.[25]
  • 22. maijs — gaisa temperatūra pulksten 10 bija +11 grādi (maksimālā pēcpusdienā +13,5 grādi). Relatīvais gaisa mitrums — 78 procenti. Pūta dienvidu vējš, 6 metri sekundē. Gaisa spiediens — 751 milimetrs dzīvsudraba stabiņa. Mākoņu augstums virs Rīgas — 1500 metru. Ūdens temperatūra Daugavas grīvā un Lielupes grīvā no +13 līdz +15 grādiem. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +10 grādu.[26]
  • 30. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[27]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gada vasaras gaisa temperatūra bija krietni svārstīga — te karsts, te pēkšņi krietni dzestrs. ja vēl jūnijā pārsvarā bija silts un sauss laiks (mēneša nokrišņu daudzums zemāks par normu), tad jūlijā, īpaši sākot ar otro dekādi, valdīja lietus un vēsums.[28] Kopumā vasara, ar vidējo gaisa temperatūru +16,5 °C, par 0,8 grādiem bija siltāka par tā brīža normu. Nokrišņu daudzums sasniedza 192 milimetrus.[29]

  • 5. jūnijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 90 dienas.
  • 6. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[30]
  • 8. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[31]
  • 9. jūnijs — siltākā mēneša nakts galvaspilsētā. Temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +16,3 grādiem.
  • 10.12. jūnijs — trīs dienas pēc kārtas Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[32]
  • 10. jūnijs — Rīgu skāra spēcīgs pērkona negaiss! Pilsētā tika reģistrēti no 15 līdz 50 milimetri nokrišņu. Aviometeoroloģiskā stacija vislielāko nokrišņu daudzumu reģistrēja centrālās lidostas rajonā — 44 milimetri. Apmēram tik pat daudz nokrišņu bija pilsētas centrā netālu no LVU — 43 milimetri. Mazāk nokrišņu (28 milimetri) tika reģistrēti Rīgas nomalē. Pie Ķīšezera bija tikai 15 milimetri nokrišņu. Pavisam pār pilsētu nolika aptuveni 7 miljoni tonnu ūdens. Rezultātā appludinātas tika dažas ielas un pagrabi. Atmosfēra nebija skopojusies arī ar elektriskajiem lādiņiem. Zibens saspēra daudzus dārzu un parku kokus. Tik intensīvas parādības galvenais cēlonis bija nenoturīga atmosfēra. Strauji veidojās pamatīgi gubu lietus mākoņi, kas arī atnesa spēcīgo pērkona negaisu un intensīvās lietusgāzes.[33]

Jūnija pēdējai nedēļai bija raksturīga ciklona pārvietošanās no Ziemeļatlantijas uz austrumiem. Ātri virzoties pāri okeāna plašumiem, ciklona ātrums mazinājās. Sevišķi strauja bremzēšana notika pie Baltijas jūras. Bija vēss laiks. dienā temperatūra apmēram +20, naktī apmēram +10 grādi. Vietām īslaicīgs lietus.[35]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. jūlijs — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 27,3 milimetrus.
  • 10. jūlijs:
    • Karstākā 1970. gada diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,3 grādiem.
    • Vakarā un naktī Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietu un pērkona negaisu. Austrumos no šīs frontes temperatūra dienā sasniedz +28, +30 grādus, bet aiz tās bija pērkona lietus un vēsums. Vēl 9. jūlija vakarā šī atmosfēras fronte atradās 300 km attālumā un stiepās no Budapeštas līdz Oslo un tālāk uz ciklona centru virs Atlantijas.[36]
    • Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[37]

Jūlija otrā dekāde laiks Latvijā kļuva vēss un mitrs. Dzīvsudraba stabiņš agrās rīta stundās nepaaugstinās virs +10, +13 grādiem. Arī dienās saule silda visai rudenīgi un gaisa temperatūra nepaaugstinās virs +16, +19 grādu atzīmes. Relatīvais gaisa mitrums svārstās no 70 līdz 95 procentiem.[38]

  • 22. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[39]
  • 23. jūlijs — dziļš ciklons izraisīja vētru Latvijā. Vēja stiprums Rīgas jūras līcī sasniedza 10 līdz 11 balles, viļņu augstums — divus metrus, bet Baltijas jūrā — piecus metrus.[40]

Jūlija pēdējā dekāde virs Rietumeiropas un Viduseiropas pletās augsta spiediena apgabals. Tās ziemeļu perifērijā no Atlantijas okeāna pāri Lielbritānijai uz austrumiem izlauzās atsevišķi cikloni. Taču nenonākdami līdz Baltijai, tie pavērsās uz ziemeļiem, uz Skandināvijas pussalu. Tomēr atmosfēras frontes, kas bija saistītas ar šiem cikloniem, vēlās pāri Latvijai, nesdamas lietu.[41]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlija beigās un augusta sākumā no Centrālās Eiropas un Baltiju un Skandināviju pārvietojās milzīgs anticiklons. Latvijā kļuva jūtami siltāks un beidzās lietainais periods. Vairākas dienas spoži spīdēja saule un termometrs rādīja +22, +27 grādus. Tomēr siltais un sausais periods bija īss. Jau 4. augustā virs Polijas izveidojās ciklons, kas strauji virzījās uz Baltijas jūru. Krasa pretējo gaisa masu maiņa Baltijā izveidoja labvēlīgus apstākļus negaisiem, ko pavadīja spēcīgas lietusgāzes. Dažos Latvijas rajonos, Valmieras un Daugavpils apkaimē, mazāk nekā stundas laikā, nolika 23 līdz 27 milimetri nokrišņu, kas sastādīja gandrīz pusi no mēneša normas.[42]

Augusta pirmā puse atbilstoši PSRS hidrometeocentru prognozei vajadzēja būt karstākai un sausākai. Tomēr pretēji cerētajam un prognozētajam, laiks neiepriecināja ne rīdziniekus. ne Jūrmalas viesus. Lai gan Rīgas jūras līcī ūdens bija silts, peldētāju bija maz — gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +18, +20 grādus, bet saule reti izlauzās cauri lielajiem mākoņu blīvējumiem. Šādi laiku apstākļi bija izskaidrojami ar biežajiem cikloniem, kas atnesa aukstumu no Atlantijas. Mākoņainais, bet diezgan sausais laiks nebija labvēlīgs ari sēņotājiem.[43]

  • 21. augusts — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā no rīta +15 līdz +17 grādiem, dienā no +19 līdz +20 grādiem.[44]
  • 27. augusts — naktī uz 27. augustu virs Somijas temperatūra pazeminājās līdz −1, −3 grādiem. Un augsta gaisa spiediena josla sāka virzīties uz Baltiju. 28. augusta nakts pirmajā pusē tai vajadzēja sasniegt Latviju un izraisīt temperatūras pazemināšanos. Aprēķini attaisnojās: gaisa temperatūra patiesi kritās tik zemu, kas agrāk nekad nav novērots (Skrīveros — līdz 0, Jelgavā — līdz +1 grādam, Ainažos — līdz +2 grādiem). Reljefa zemākās vietās gaisā (2 metru augstumā) un uz augsnes bija stipra salna. Zāles līmeņa augstumā (visaukstākais zemes gaisa slānis) pat Rīgā bija –4 grādi (2 metru augstumā +1,9 °C), agrā rītā varēja redzēt baltu sarmu.[45] Jau tās pašas dienas pēcpusdienā, gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +18,2 grādiem.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gada septembra temperatūra Rīgā bija 0,1 grādu zemāka nekā parasti, bet nokrišņu daudzums — lielāks kā jebkad Latvijā. Tas divkārt pārsniedza normu.[46]

  • 1. septembris — silta diena. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +23,3 °C.
  • 2. septembris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[47]
  • 3. septembris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā rudens — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.
  • 6.8. septembris — ciklona ietekmē Latvijā valdīja vēss un lietains laiks.[48] 6. septembrī nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 32,6 milimetrus.
  • 16. septembris — termometra stabiņš pēcpusdienā Liepājā pakāpās līdz +27 grādiem, Rīgā +24,7 °C. Šis siltums bija saistīts ar tā dēvēto Azoru anticiklonu, kurš atradās virs Francijas un pletās pār lielu daļu Eiropas. Spiediens anticiklona centrā sasniedza 768 milimetri dzīvsudraba stabiņa.[49]
  • 21. septembris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[50]
  • 24. septembris — Latviju piemeklēja rudens vētra. Visstiprākais vējš sasniedza 8, brāzmas — 10 balles (17, brāzmās — 23 metrus sekundē). Ūdens līmenis Andrejostas rajonā nepacēlās augstāk par 70 centimetriem. Rudens pienāca stipri agri. Dagdā — Latvijas dienvidaustrumos — sniga pirmais slapjais sniegs. Temperatūra pazeminājās līdz nullei. Rīgā pat naktī bija stipri siltāks (+7 grādi).[51]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. oktobris — pirmo reizi 1970. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –2,7 °C.

Pirmās dekādes otrajā pusē atmosfērā virs Latvijas notika siltā un aukstā gaisa cīņa. Šīs cīņas robeža stiepjas pāri Baltijai no ziemeļiem uz dienvidiem. Siltais gaiss virzījās uz ziemeļaustrumiem bet aukstais uz rietumiem. Tādēļ Latvijas rietumu daļā temperatūra pacēlās no +13 līdz +17 grādiem, bet austrumos nepārsniedza +5, +8 grādu robežu. Par spīti šim asajam temperatūras kontrastam, lietus nebija un dienas bija saulainas. Lietus zona atradās līnijā Liepāja — Stende — Pērnava un bija saistīta ar auksto atmosfēras fronti.[52]

  • 11. oktobris — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +13,0 °C.

Otrās dekādes vidū virs Francijas, Vācijas, Skandināvijas un Baltijas jūras austrumu piekrastes laikapstākļu noteica plašs anticiklons, kas Latvijai atnesa labu laiku. Anticiklona sāka kustību uz dienvidiem un Latvija nokļuva tā ziemeļu daļā. Ciklonu centri ceļā no Atlantijas okeāna virzījās pa trajektorijām, kas veda uz dienvidiem: no Grenlandes uz Skandināvijas ziemeļiem un tālāk uz austrumiem. Ziemeļvēju vietā Latvijā sāks pūst rietumu puses vēji.[53]

  • 29. oktobris — naktī uz 29. oktobrī laika birojā ritēja spriegs darbs. Darba kārtībā bija viens jautājums: uz kurieni virzīsies ciklons, kas atrodas pie Oslo? No tā virziena bija atkarīgs, būs vai nebūs sevišķi bīstams 10 balles stiprs vējš, vai ūdens līmenis celsies līdz bīstamai robežai, kā arī citas nepatikšanas. Līdz šim ciklons pārvietojās uz austrumiem. Ja tā virziens saglabātos, tad vējš būtu, bet ja ciklons pārvietotos vairāk uz dienvidaustrumiem, tad vējš nesasniegtu bīstamu stiprumu (vairāk nekā 25 metri sekundē). Rūpīgi aprēķini ļāva izdarīt secinājumu, ka ciklonam jāmaina virziens. Tā arī notika. Vējš pastiprinājās līdz 25—30 metriem sekundē tikai Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.[54]
  • 30. oktobris — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, +0,3 grādi.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša sākumā laiku noteica dažādās ciklonu trajektorijas, kuras bija uz dienvidiem no Latvijas, virs Lietuvas un Baltkrievijas. Latvija atradās aukstajā ziemeļu daļā. Mēneša otrajā pusē ciklonu centri pavirzījās uz ziemeļiem un Latvija nokļuva siltajā dienvidu pusē. Mēneša beigās ciklonu centri izvietojās no Grenlandes līdz Murmanskai un tālāk uz dienvidaustrumiem. Latvijā iestājās nenoturīgs laiks ar gaisa temperatūru ap un nedaudz virs nulles.[55]

  • 3. novembris — parādība, kas notika 3. novembra rītā, iegāja meteoroloģiskās hronikas vēsturē, kā ārkārtīgi rets un interesants notikums. Rīgā tika novērots lodveida zibens, ko pavadīja pērkona dārdi. Sinoptiskie apstākļi šajā laikā ne ar ko sevišķi neizcēlās. Pāri Rīgai gāja pazeminām gaisa spiediena josla ar auksto atmosfēras fronti, un nelielu temperatūras kontrastu. Parasti zibens rašanās noteikums ir tāds, ka atmosfērā jābūt tā dēvētajai nestabilajai enerģijai. Šajā gadījumā atmosfēra bija stabila. Interesanti ir arī tas, ka zibens radās ļoti nelielā mākonī.[56]
  • 4. novembris — pirmā rudens sezonas diena, kad maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās virs nulles un bija –0,1 °C.
  • 5. novembris — gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz –17 grādiem, bet augsnē pat līdz –22 grādiem, sniega sega bija 20 centimetrus bieza.[57]
  • 13.22. novembris — Rīgā un valstī kopumā valdīja relatīvi silts laiks. Desmit dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +5 grādiem, četrās dienās pat virs +7 grādiem. Vissiltākās mēneša dienas bija 13. un 19. novembris, kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,5 °C.
  • 30. novembris — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, –3,7 grādi.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembra sākumā virs Atlantijas okeāna, uz siltā un aukstā gaisa robežas, veidojās aktīvi cikloni, kas pārvietojās uz Baltiju.[58]

  • 4. decembris — naktī pāri Rīgai gāja ciklona aukstā atmosfēras fronte, kura centrs atrodas virs Somijas. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra sāka pazemināties.[59] Naktī uz 5. decembri minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –5,7 °C, bet dienā tā bija nedaudz zem nulles.
  • 10. decembris — vakarā ap mēnesi varēja novērot halo.[60]

Decembra otrajā dekādes vidū valdīja neparasti silts laiks. Gaisa temperatūra par 4 līdz 6 grādiem bija augstāka par normu.[61]

  • 18. decembris — gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +4 grādiem Latvijas rietumos, līdz –10 grādu salam austrumos.[62] Rīgā gaisa temperatūra svārstījās ap vienu grādu virs nulles.
  • 19. decembris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā ziema — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
  • 25.29. decembris — auksta laika posms Latvijā. Gaisa temperatūra Rīgā nakts stundās stabili pazeminājās zem –10 grādiem.
  • 27. decembris — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā naktī noslīdēja līdz –16,1 °C, bet dienā nebija siltāks par –10,4 °C.
  • 28. decembris — aukstākā decembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,6 °C, bet dienā paaugstinājās tikai līdz –12,7 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra decembrī Rīgā, –14,7 grādi.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 718,4 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[63][64]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−33,7 °C
30. janvāris
+1,0 °C
14. janvāris −9,3 °C −5,8
Februāris
−25,0 °C
12. februāris
+0,8 °C
9. februāris −9,0 °C −5,6
Marts
−13,5 °C
1. marts
+5,4 °C
5. marts −0,8 °C −0,9
Aprīlis
−2,6 °C
16. aprīlis
+18,0 °C
26. aprīlis +4,8 °C −0,2
Maijs
−0,9 °C
18. maijs
+23,7 °C
11. maijs +11,6 °C 0,0
Jūnijs
+5,1 °C
24. jūnijs
+26,7 °C
7. jūnijs +16,4 °C +1,1
Jūlijs
+7,8 °C
31. jūlijs
+29,3 °C
10. jūlijs +16,9 °C −0,3
Augusts
+1,9 °C
28. augusts
+25,5 °C
3. augusts +16,3 °C −2,2
Septembris
+1,7 °C
29. septembris
+25,4 °C
11. septembris +11,6 °C −0,2
Oktobris
−3,1 °C
30. oktobris
+13,0 °C
11. oktobris +5,8 °C −1,3
Novembris
−5,8 °C
30. novembris
+7,5 °C
13., 19. novembris +2,0 °C −0,3
Decembris
−16,6 °C
28. decembris
+6,2 °C
10., 11. decembris −2,2 °C −0,7
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
37,0 mm
14,0
18,2
4,8
11,8 mm
6. janvāris
24,2 mm
12,0
9,5
2,7
5,4 mm
14. februāris
40,6 mm
14,8
11,7
14,1
5,6 mm
28. marts
72,4 mm
20,5
12,8
39,1
11,1 mm
27. aprīlis
30,7 mm
4,7
1,2
24,8
12,6 mm
30. maijs
67,4 mm
24,6
33,2
9,6
24,6 mm
10. jūnijs
104,7 mm
43,6
49,7
11,4
27,3 mm
2. jūlijs
16,2 mm
3,9
9,7
2,6
7,6 mm
15. augusts
126,7 mm
70,8
18,3
37,6
32,6 mm
6. septembris
59,6 mm
8,5
14,2
36,9
12,9 mm
31. oktobris
88,3 mm
46,6
25,3
16,4
10,5 mm
2. novembris
50,6 mm
22,8
15,0
12,8
10,0 mm
3. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[65]

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[64]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klimata pārmaiņu analīzes rīks Archived 2019. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  2. Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, 20.02.1970.
  3. Sinoptiķa komentārs | Temperatūra pazemināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, 09.01.1970.
  4. Sinoptiķa komentārs | Sals pastiprināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 16.01.1970.
  5. Sinoptiķa komentārs | Vai laiks mainīsies?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, 23.01.1970.
  6. Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, 30.01.1970.
  7. Sinoptiķa komentārs | Silts laiks nav paredzams, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, 06.02.1970.
  8. Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 13.02.1970.
  9. Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 13.02.1970.
  10. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  11. Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, 20.02.1970.
  12. Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, 04.03.1970.
  13. Sinoptiķa komentārs | Tā sākas ciklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 60, 13.03.1970.
  14. Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  15. Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  16. Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  17. Sinoptiķa komentārs | Laiks atkal kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 78, 03.04.1970.
  18. Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem pasliktina laiku, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 84, 10.04.1970.
  19. Sinoptiķa komentārs | Joprojām pieturēsies nepatstāvīgs laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 90, 17.04.1970.
  20. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  21. Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi uzlabosies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, 22.05.1970.
  22. Sinoptiķa komentārs | Svētdien laiks būs aukstāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, 15.05.1970.
  23. Sinoptiķa komentārs | Būs silts laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 106, 08.05.1970.
  24. Sinoptiķa komentārs | Būs silts laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 106, 08.05.1970.
  25. Sinoptiķa komentārs | Svētdien laiks būs aukstāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, 15.05.1970.
  26. Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi uzlabosies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, 22.05.1970.
  27. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  28. Sinoptiķa komentārs | Kādas būs augusta pirmās dienas?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 177, 31.07.1970.
  29. Sinoptiķa komentārs | Vasaras rezultāti, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, 04.09.1970.
  30. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  31. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  32. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  33. Sinoptiķa komentārs | 7 miljoni tonnu ūdens, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, 12.06.1970.
  34. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  35. Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 153, 03.07.1970.
  36. Sinoptiķa komentārs | Būs vēsāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 159, 10.07.1970.
  37. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  38. Sinoptiķa komentārs | Atmosfērā nav pastāvības, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 165, 17.07.1970.
  39. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  40. Sinoptiķa komentārs | Nepiepildītās cerības, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 171, 24.07.1970.
  41. Sinoptiķa komentārs | Kādas būs augusta pirmās dienas?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 177, 31.07.1970.
  42. Sinoptiķa komentārs | Stiprs lietus, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 183, 07.08.1970.
  43. Sinoptiķa komentārs | Svētdienas cerības, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, 14.08.1970.
  44. Sinoptiķa komentārs | Septembris būs silts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, 21.08.1970.
  45. Sinoptiķa komentārs | Uzmanību — salnas!, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, 28.08.1970.
  46. Sinoptiķa komentārs | Atlantijas mitrajā gaisā, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 231, 02.10.1970.
  47. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  48. Sinoptiķa komentārs | Laiks būs aukstāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, 11.09.1970.
  49. Sinoptiķa komentārs | No Azoru salām, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 219, 18.09.1970.
  50. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  51. Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, 25.09.1970.
  52. Sinoptiķa komentārs | Rudens pretmeti, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 237, 09.10.1970.
  53. Sinoptiķa komentārs | Uz anticiklona robežas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 243, 16.10.1970.
  54. Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 255, 30.10.1970.
  55. Sinoptiķa komentārs | Novembra metamorfozas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, 27.11.1970.
  56. Sinoptiķa komentārs | Bumbveida zibens, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, 06.11.1970.
  57. Sinoptiķa komentārs | Novembra metamorfozas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, 27.11.1970.
  58. Sinoptiķa komentārs | Aktīvi cikloniski virpuļi, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 284, 04.12.1970.
  59. Sinoptiķa komentārs | Aktīvi cikloniski virpuļi, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 284, 04.12.1970.
  60. Sinoptiķa komentārs | Sevišķas pārmaiņas nav gaidāmas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, 11.12.1970.
  61. Sinoptiķa komentārs | Janvāris būs silts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, 18.12.1970.
  62. Sinoptiķa komentārs | Janvāris būs silts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, 18.12.1970.
  63. Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  64. 64,0 64,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Archived 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru (krieviski)
  65. Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]