273. Ludzas policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942—1943 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Devīze | Par Tēvzemi |
| Militārās operācijas | Sardžu pienākumi un partizānu apkarošana frontes aizmugurē |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Erihs Ezernieks Jānis Birzulis |
273. Ludzas policijas bataljons (vācu: 273. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar pievienošanu 276. Kuldīgas policijas bataljonam 1943. gada 15. jūlijā.[1]
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]273. Ludzas bataljonu saformēja kapteinis Erihs Ezernieks 1942. gada jūlija sākumā Ludzā no Latgales reģiona brīvprātīgajiem, no 13. jūlija vadību pārņēma pulkvežleitnants Jānis Birzulis. Bataljonā bija 12 virsnieki, 17 instruktori un 146 kareivji.[1]
Dienesta gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc izveidošanas 273. bataljons tika iesaistīts plašā partizānu apkarošanas akcijā Baltkrievijas teritorijas Begomļas—Pļeščeņicu rajonā, pēc atgriešanās Latvijā 1942. gada jūlija beigās pildīja sardžu pienākumus Ludzas apkaimē un Latvijas pierobežā.
1943. gada februārī 273. bataljonu iesaistīja plašā partizānu apkarošanas operācijā ap Osvejas ezeru, pazīstamā kā Ziemas burvība (vācu: Winterzauber) jeb vienkārši "Osvejas akcija". Operācijā piedalījās vēl 6 latviešu policijas bataljoni, kā arī vairākas vācu, lietuviešu un ukraiņu vienības SS ģenerāļa Jekelna vadībā vadībā, vienības bija sadalītas divās grupās, pulkveža Knehta un policijas ģenerāļa Šrēdera, kurā ietilpa 273. bataljons. Operācija ilga 6 nedēļas, līdz marta beigām, tajā tika iznīcināti 3904 partizāni vai par to atbalstīšanu aizdomās turētie, vācu vienībām zaudējot 30 kritušos. 1. aprīlī bataljons atgriezās Latvijas teritorijā un turpināja pildīt sardžu pienākumus Ludzas apriņķī. 15. jūlijā 273. Ludzas bataljonu pievienoja 276. Kuldīgas policijas bataljonam ar pulkvežleitnantu Birzuli kā komandieri.[1]