Arābu īpašvārdu atveidošana

Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā. Arābu valodas nosaukumi tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido arābu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus tām Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu valstīm, kur arābu valoda ir galvenā valsts valoda un ikdienas sadzīves valoda. Atveidojot citu pasaules reģionu arābu izcelsmes vai islāmticīgu personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Arābu alfabēts

Arābu valodas pierakstam izmantot arābu alfabētu (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة‎, abjadiyyah ‘arabiyyah). Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā — rakstot vārdu, katrs nākamais burts var būt tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus, tajā nav burtkopu.

Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — sākuma, vidus vai beigu pozīcijai burtu savienojumos, kā arī izolētā, kas apzīmē nesavienotu, savrupstāvošu burtu. 22 burtiem ir četras grafiskās formas, sešiem burtiem ir tikai izolētā un beigu forma. Vienā vārdā var būt kā viens burtu savienojums (سبيبة), tā arī vairāki, ja kāds no burtiem nav savienots ar nākamo (الظهران), vai arī vārds var veidoties no nesavienotām burtu formām (داؤد).

Arābu alfabēta izolētās burtu formas hijā’ī secībā

ي

و

ه

ن

م

ل

ك

ق

ف

غ

ع

ظ

ط

ض

ص

ش

س

ز

ر

ذ

د

خ

ح

ج

ث

ت

ب

ا

y

w

h

n

m

l

k

q

f

gh

‘

ẓ

ṭ

ḍ

ṣ

sh

s

z

r

dh

d

kh

ḥ

j

th

t

b

ā

28

27

26

25

24

23

22

21

20

19

18

17

16

15

14

13

12

11

10

09

08

07

06

05

04

03

02

01

Vienkāršā un pilnā rakstība

Ģeogrāfiskais nosaukums Ḥaḍramawt vienkāršajā (حضرموت‎‎; augšā) un pilnajā rakstībā (حَضْرَمَوْتُ; apakšā)

Ikdienā arābu valodā izmanto tā saucamo nepilno vai vienkāršo rakstību, kurā lieto 28 pamatalfabēta burtus, hamza, modificētos burtus (alif maddah, ’alif maqṣūrah, tā’ marbūṭah) un vispārpieņemtās ligatūras. Reģionāli lieto arī vairākas dialektu burtu modifikācijas vai burtus tikai dialektam raksturīgo fonēmu atveidošanai. Nepilnajā rakstībā tiek apzīmēti līdzskaņi un garie patskaņi, bet īsie patskaņi netiek apzīmēti. Alfabēta burtos izmantotās zīmes virs vai zem burtiem dažādu līdzskaņu atšķiršanai i‘jām (إِعْجَام) netiek uzskatītas par diakritiskajām zīmēm, bet par burta daļu

Īsos patskaņus, kā arī līdzskaņu kvantitāti apzīmē pilnajā jeb vokalizētajā rakstībā, kur tiek lietota speciāla diakritisko zīmju sistēma tashkīl (تَشْكِيل). Tā tiek lietota Korānā, mācību grāmatās, bērnu grāmatās, vārdnīcās, grāmatās cittautiešiem un citur, kur nepieciešams zināt precīzu izrunu. Atsevišķos gadījumos, lai novērstu iespējamās interpretācijas, teškīla zīmes tiek lietotas arī ikdienas nepilnajā rakstībā.

Diakritiskās zīmes

Teškīla zīmes iedala vairākās grupās. Pie vokalizācijas zīmēm (ḥarakāt, حَرَكَات) pieder īsos patskaņus apzīmējošās diakritiskās zīmes:

• fatḥah (فَتْحَة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais a (قَطَر, Qaṭar),
• kasrah (كَسْرَة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais i (مِصر, Miṣr),
• ḍammah (ضَمَّة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais u (بُرْجٌ, Burj).

Pie šīs grupas pieskaita arī citas patskaņu kvalitāti apzīmējošās diakritiskās zīmes:

• maddah (مَدَّة) tiek lietota galvenokārt virs ’alif, un norāda uz glotālo slēdzeni ar sekojošo garo /aː/ (القرآن‎‎ , al Qurʾān),
• ’alif khanjarīyah (أَلِف خَنْجَرِيَّة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko garais /aː/ (رَحْمٰن, Rahmān),
• waṣlah (وَصْلَة) tiek lietota virs ’alif, un norāda, ka ’alif netiek izrunāts (في ٱليمن, fī l-Yaman),
• sukūn (سُكُون) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa neseko patskanis (نَصْرٌ, Naṣr).

Pie teškīla zīmēm vēl pieder:

• shaddah (شَدَّة) vai tashdīd (تَشْدِيد) — norāda uz apzīmētā līdzskaņa gemināciju (عمّان, ʿAmmān),
• tanwīn (تَنْوِين) — dubultotas patskaņu zīmes vārda galotnē (ـٌ ـٍ ـً), kas norāda un nenoteiktās formas galotnēm -un, -in, -an. Pilnajā pierakstā tās tiek norādītas arī gadījumos, ja netiek izrunātas (un atveidotas).

Hamza

Hamza (همزة‎‎, hamzah) ir papildburts arābu rakstu sistēmā, ar ko apzīmē glotālo slēdzeni [ʔ]. Tiek lietots gan kā atsevišķs burts (ء), gan arī kā diakritiskā zīme virs vai zem ’alif (أ, إ), virs wāw (ؤ) un yā’ (ئ).

Ligatūras

Lai arī arābu rakstu sistēmā ligatūru lietošana ir diezgan izplatīta, tikai viena no tām ir obligāta — lām un ’alif savienojums — šo burtu kombināciju savādāk neattēlo. Ligatūras izolētā un vārda sākuma forma ir ﻻ (خولان, Khawlān), vidus un beigu forma — ﻼ (المكلا, Al Mukallā).

Unicode iekļautas vairāk kā 300 divburtu arābu rakstības ligatūras, vairāk kā 100 — trīsburtu, kā arī vairākas veselus vārdus apzīmējošas ligatūras, no kurām plaši lietotajos šriftos gan ir iekļautas tikai dažas, galvenokārt الله (Allāhs). Unicode standartā eksistē arī speciāla ligatūra ﷺ frāzes ṣallā llahu ʿalayhi wa sallam attēlošanai.

Nestandarta burti

Arābu rakstu valodā dažkārt tiek lietotas nestandarta rakstu zīmes. Izšķir reģionālās alfabēta variācijas, kad kādu vēsturisku iemeslu dēļ dažās valstīs standarta arābu grafēmas dažkārt tiek aizstātas ar citām, kā arī no citām arābu alfabētā rakstošām valodām aizgūtus burtus specifisku, arābu literārajai valodai neraksturīgu, fonēmu attēlošanai.

Reģionālās variācijas

Burts				Paskaidrojums
atsevišķi	beigās	vidū	sākumā
ڛ	ـڛ	ـڛـ	ڛـ	Tradicionāla forma burta sīn س apzīmēšanai reģionos ar persiešu alfabēta vai Otomaņu turku alfabēta ietekmi.
ڢ	ـڢ	ـڢـ	ڢـ	Burta fā’ ف tradicionāls Magribas variants (izņemot Lībiju un Alžīriju).
ڧ/ٯ	ـڧ/ـٯ	ـڧـ	ڧـ	Burta qāf ق tradicionāls Magribas variants (izņemot Lībiju un Alžīriju). Beigu un izolētajā formā visbiežāk lietots bez punkta.
ک	ـک	ـکـ	کـ	Burta kāf ك alternatīvā forma Magribā Otomāņu turku alfabēta ietekmē un Persijas līča valstīs persiešu alfabēta ietekmē.
ی	ـی	ـیـ	یـ	Ēģiptē, Sudānā un dažkārt Magribā lietota bezpunkta yā’ ي forma beigu un izolētajā pozīcijā; vizuāli identiska alif maqṣūrah ى.

Aizgūtie burti

Burts				IPA vērtība	Paskaidrojums
atsevišķi	beigās	vidū	sākumā
ڤ	ـڤ	ـڤـ‎	ڤـ	/v/	Lieto fā’ ف vietā svešvārdos un dialekta vārdos, piemēram ڤولڤو (Volvo). Nejaukt ar ڨ.
ڥ	ـڥ	ـڥـ	ڥـ		Lieto Alžīrijā un Tunisijā
پ	ـپ	ـپـ	پـ‎	/p/	Lieto svešvārdos un aizguvumos. Var būt aizvietots ar bā’ ب un izrunāts kā /b/.
ڜ	ـڜ	ـڜـ	ڜـ‎	/t͡ʃ/	Lieto Marokā.
چ	ـچ	ـچـ	چـ		Dažkārt lieto Irākas un Persijas līča dialektos citvalodu vārdu rakstībā un aizguvumos. Parasti lieto burtu sekvenci تش tāʼ-shīn (piemēram, تشاد vārdā "Čada").
				/ʒ/	Lieto Ēģiptē reducētā /d͡ʒ/ attēlošanai, jo ج tiek izrunāts kā /ɡ/.
				/ɡ/	Lieto Izraēlā.
گ	ـگ	ـگـ	گـ‎		Lieto ziemeļrietumu Āfrikā un Rietumāzijā.
ڨ	ـڨ	ـڨـ	ڨـ		Lieto Tunisijā un Alžīrijā aizguvumos un qāf ق dialekta izrunā atsevišķos vārdos (ڨبلي‎‎  — Gbillī — Gbillī). Nejaukt ar ڤ /v/.
ݣ	ـݣ	ـݣـ	ݣـ		Lieto Marokā un Alžīrijā.
ڠ					Reti lieto Persijas līča valstīs.
ژ	ـژ	ـژ	ژ‎	/ʒ/, /zˤ/	Lieto svešvārdos un aizguvumos.

Transliterācija

Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes, kas atšķiras pēc to pieejas rakstītās un runātās valodas pārlikšanai latīņu alfabētā. Tā kā arābu alfabēta rakstu sistēma arābu valodai ievērojami atšķiras no latīņu alfabēta, lielākā daļa pielietoto transliterācijas metožu faktiski miksē transliterāciju un transkripciju, latīņu alfabēta burtiem pārceļot nevis teksta grafēmisko sastāvu, bet gan tā fonemātisko sastāvu (izrunu).

Lielākā daļa plašāk izmantoto transliterācijas sistēmu izmanto arābu valodas pilno rakstību. Tā kā šī rakstība atspoguļo arābu literārās valodas fonēmu sastāvu, šāda transliterācija praktiski sakrīt ar fonemātisko transkripciju. Šādas transliterācijas sistēmas lieto zinātniskos (valodnieciskos, vēstures, ģeogrāfijas, etnogrāfijas) darbos, kartēs, ieskaitot galvenos tīmekļa karšu pārlūkus, enciklopēdijās, gazetīros un citur.

Plašsaziņas līdzekļos un publikācijas lielākoties tiek lietotas šo transliterācijas sistēmu vienkāršotās versijas, atmetot diakritiskās zīmes.

Transliterācijas sistēmas

Mūsdienās visplašāk izmantotās arābu valodas transliterācijas sistēmas ir:

• Amerikas bibliotēku asociācijas un Kongresa bibliotēkas ( American Library Association and the Library of Congress; ALA-LC) sistēma. Viena no visplašāk izmantotajām transliterācijas sistēmām, pirmoreiz publicēta 1991. gadā, pašlaik spēkā 2012. gada versija. Vienkāršotā veidā (bez diakritiskajām zīmēm) plaši izmantota masu medijos.
• Vācijas standartizācijas institūta (Deutsches Institut für Normung; DIN) standarts DIN 31635 (Umschrift des arabischen Alphabets), pieņemts 1982. gadā. Plaši izmantots vācu valodā izdotajās publikācijās un kartēs, kā arī OpenStreetMap karšu servisā.
• ASV Ģeogrāfisko nosaukumu padomes (United States Board on Geographic Names; BGN) un Apvienotās Karalistes Ģeogrāfisko nosaukumu pastāvīgās komitejas (Permanent Committee on Geographical Names; PCGN) transliterācijas sistēma BGN/PCGN. Pirmoreiz publicēta 1946. gadā (BGN), precizēta 1956. gadā. Tiek izmantota ģeogrāfisko nosaukumu un personvārdu transliterēšanai ASV un Apvienotās Karalistes oficiālajos izdevumos.
• Apvienoto Nāciju Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (United Nations Group of Experts on Geographical Names; UNGEGN) sistēma, saukta arī par Apvienoto Nāciju (UN) sistēmu. Pieņemta 1972. gadā kā «grozītās Beirutas sistēmas A variants», kurš pamatā sakrīt ar BGN/PCGN sistēmu. Tiek lietots vairākās arābu valstīs ģeogrāfisko nosaukumu un personvārdu transliterēšanai.
• UNGEGN Arābu nodaļas sistēma ADEGN 2007, pieņemta 2007. gadā. Tā ir modificēts UNGEGN sistēmas variants, kam piekrituši 21 valsts (Alžīrija, Bahreina, Komoras, Džibuti, Ēģipte, Jordānija, Irāka, Kuveita, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Palestīna, Katara, Tunisija, Saūda Arābija, Sudāna, Sīrija, Omāna, AAE) eksperti, bet praktiski tiek izmantota tikai dažās valstīs (Libāna, Jordānija).
• Francijas Nacionālā ģeogrāfijas institūta (Institut géographique national; I.G.N.) sistēma. Pieņemta 1973. gadā kā «grozītās Beirutas sistēmas B variants». Sistēma bāzēta franču valodas ortogrāfijā un tiek izmantota frančvalodīgajās zemēs, kā arī daļā bijušo Francijas koloniju.
• Ēģipte ģeodēzijas dienesta transliterācijas sistēma (SES no angļu: Survey of Egypt System) lietota galvenokārt valsts kartogrāfiskajos izdevumos.
• Starptautiskās standartizācijas organizācijas 1961. gadā pieņemtais un 1984. gadā revidētais standarts ISO 233. Viena no retajām transliterācijas sistēmām, kas tehniski atveido arābu valodas grafisko sastāvu — transliterē to burtiski, izmantojot kā vienkāršoto, tā arī pilno rakstību. 1993. gadā apstiprināta vienkāršota transliterācijas shēma ISO 233-2, kas izmanto tikai pilno rakstību. Izmanto galvenokārt bibliotēkās un katalogos.
• Spānijas Arābistikas skolas transliterācijas sistēma SAS vai EAE lietota galvenokārt akadēmiskos izdevumos un Spānijas bibliotēku sistēmā.
• Encyclopedia of Islam

Transliterācijas sistēmu lietojums

Lai arī lielākajā daļā arābvalodīgo valstu oficiāli ir apstiprināta kāda no vispārpieņemtajām transliterācijas sistēmām, ikdienā (ceļu norādēs, uzrakstos, kartogrāfiskajos materiālos) bieži vien tiek lietotas šo sistēmu modificētās un vienkāršotās versijas. Jāņem vērā, ka vairākās valstīs (Čada, Džibuti, Eritreja, Komoras un Somālija) arābu valoda ir viena no oficiālajām valsts valodām, bet ikdienas saziņā tiek lietotas citas vietējās valodas, no kurām arī atveidojami īpašvārdi.

Starptautiskajā apritē, sevišķi angliskajā segmentā, ģeogrāfisko nosaukumu transliterēšanai biežāk tiek lietota BGN/PCGN sistēma, bet personvārdiem — ALA-LC. Franciskajā segmentā pārsvarā lieto I.G.N. sistēmu, bet vāciskajā — DIN 31635.

Arābvalodīgajās valstīs izmantotas vai oficiāli deklarētas šādas sistēmas:

• Alžīrija — IGN,
• Apvienotie Arābu Emirāti — UNGEGN,
• Bahreina
• Ēģipte — SES,
• Irāka — UNGEGN,
• Izraēla
• Jemena — UNGEGN,
• Jordānija — ADEGN
• Katara
• Kuveita — UNGEGN,
• Libāna — ADEGN
• Lībija — UNGEGN,
• Maroka — IGN,
• Mauritānija — IGN,
• Omāna — modificēta ADEGN sistēma,
• Palestīna
• Saūda Arābija — UNGEGN,
• Sīrija — UNGEGN (kartogrāfija), IGN,
• Sudāna — modificēta UNGEGN sistēma,
• Tunisija — IGN.

Transliterācijas sistēmu salīdzinošā tabula

Burts	Nosaukums	IPA vērtība	ALA-LC	DIN 31635	ISO 233-2	BGN/ PCGN	UNGEGN (UN)	SES (Ēģipte)	ADEGN	I.G.N.	SAS (EAE)	EI
ء	hamzah	/ʔ/	ʼ	ʾ	ˌ;ˈ	ʼ	ʼ	ʼ	ʼ	—	ʾ	—
ا	alif	/aː/	ā	ā	ʾ	—; ā	—; ā	ā	ā	â; ê	ā	ā
ب	bāʼ	/b/	b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
ت	tāʼ	/t/	t	t	t	t	t	t	t	t	t	t
ث	thāʼ	/θ/	th	ṯ	ṯ	th	th	th (t)	th	th	ç	th
ج	jīm	/d͡ʒ/	j	ǧ	ǧ	j	j	g (j)	j	dj, j	ŷ	dj
ح	ḥāʼ	/ħ/	ḥ	ḥ	ḥ	ḩ	ḩ	ḥ	ẖ	ḥ	ḥ	ḥ
خ	khāʼ	/x/	kh	ḫ	ẖ	kh	kh	kh	kh	kh	x	kh
د	dāl	/d/	d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
ذ	dhāl	/ð/	dh	ḏ	ḏ	dh	dh	dh (z)	dh	dh	ḏ	dh
ر	rāʼ	/r/	r	r	r	r	r	r	r	r	r	r
ز	zayn/zāy	/z/	z	z	z	z	z	z	z	z	z	z
س	sīn	/s/	s	s	s	s	s	s (c)	s	s, ss	s	s
ش	shīn	/ʃ/	sh	š	š	sh	sh	sh	sh	ch	š	sh
ص	ṣād	/sˤ/	ṣ	ṣ	ṣ	ş	ş	ṣ	s̱	ṣ, ç	ṣ	ṣ
ض	ḍād	/dˤ/	ḍ	ḍ	ḍ	ḑ	ḑ	ḍ	ḏ	ḍ	ḍ	ḍ
ط	ṭāʼ	/tˤ/	ṭ	ṭ	ṭ	ţ	ţ	ṭ	ṯ	ṭ	ṭ	ṭ
ظ	ẓāʼ	/ðˤ/	ẓ	ẓ	ẓ	z̧	z̧	ẓ	dh	ẓ	ẓ	ẓ
ع	ʻayn	/ʕ/	ʻ	ʿ	ʿ	ʻ	ʻ	ʽ	ʻ	ʼ; aa	ʿ	ʿ
غ	ghayn	/ɣ/	gh	ġ	ġ	gh	gh	gh	gh	gh	ğ	gh
ف	fāʼ	/f/	f	f	f	f	f	f	f	f	f	f
ق	qāf	/q/	q	q	q	q	q	q (k)	q	q; g; gu	q	ḳ
ك	kāf	/k/	k	k	k	k	k	k	k	k	k	k
ل	lām	/l/	l	l	l	l	l	l	l	l	l	l
م	mīm	/m/	m	m	m	m	m	m	m	m	m	m
ن	nūn	/n/	n	n	n	n	n	n	n	n; ne	n	n
ه	hāʼ	/h/	h	h	h	h	h	h	h	h	h	h
و	wāw	/w/; /uː/	w	w; ū	w	w	w	w	w, ū	ou	w; ū	w; ū
ي	yāʼ	/j/; /iː/	y	y; ī	y	y	y	y	y, ī	i; ï; y	y; ī	y; ī
آ	alif maddah	/ʔaː/	ā, ʼā	ʾā	ʾâ	ā, ʼā	ā	ā	ā	â; ê	ā	ā
ة	tāʼ marbūṭah	/a/, /at/	h; t	h; t	ẗ	h; t	h; t	—; t	h; t		—; t	—; t
ى	alif maqṣūrah	/aː/	á	ā	ỳ	á	y	y	a´		à	à
ـَ	fatḥah	/a/	a	a	a	a	a	a	a	a; e; é; è	a	a
ـَوْ		/au/	aw	aw	aw˚	aw	aw	ô (au)	aw	aou		aw
ْـَي		/ai/; /ei/	ay	ay	ay˚	ay	ay	ei (ai)	ay	aï		ay
ـِ	kasrah	/i/	i	i	i	i	i	i	i	i, e	i	i
ـُ	ḍammah	/u/	u	u	u	u	u	u	u	ou, o	u	u
َـَـا	fatḥah ṭawīla	/aː/	á	ā	aʾ	ā	ā	â (a)	ā	â, ê		ā
ِـِـي	kasrah ṭawīla	/iː/	ī	ī	iy	ī	ī	î	ī	î, ê		ī
ـٰ	alif khanjarīyah'	/aː/	ā	ā	ā	á	ā	â (a)	ā			ā
ـُـو	ḍammah ṭawīla	/uː/	ū	ū	uw	ū	ū	û	ū	oû, ô		ū
ـَـى		/aː/	á	ā	aỳ	á	á	a	á	a		ā
ـُـوّ		/uːw/	ūw	uww	uw̄	ūw	uww	uww	uww			uww
ـِـيّ		/iːj/	ī	iyy	iȳ	iȳ	ī	ī	iyy			ī
ـً		/-an/	an	an	áʾ, á	an	an	an	an			—
ـًـى		/-an/	—	an	áỳ		—	—	—			—
ـٍ		/-in/	in	in	í	in	in	in	in			—
ـٌ		/-un/	un	un	ú	un	un	un	un			—
ـّ	shadda	*ː					**	**	**			**
ال	alif lām	/al/; /el/	al-	al-	ʾˈal	Al / al	al-	el-	Al	El	al-	al-, ʼl-

  Piezīmes:

Fonētiskā atveidošanas tabula

Burta nosaukums	UNGEGN transliterācija	IPA vērtība	Arābu alfabēta grafēma				latviešu atveidojums	arābiski	transliterācija	atveidojums
			beigās	vidū	sākumā	atsevišķi
’alif	ā	/a/ /aː/ /eː/	ـا	ـا	ا	ا	e ā ē a a a	بصرى الشام زنجبار الكاف ضبا لالة خديجة	Buṣrá al Shām Zinjibār Al Kāf Ḍubā Lālla Khadījah	Bosra el Šāma Zindžibāra Kēfa Duba Lalla Hadīdža
	ʾa ʾu aʾ	/ʔa/ /ʔu/ /ʔa/	ـأ			أ	a u ā a	أبين كوم أمبو رأس تنورة صنعاء	ʾAbyan Kawm ʾUmbū Raʾs Tannūrah Ṣan‘ā’	Abjena Kaum Umbū Rāstannūra Sana
	ʾi	/ʔi/	ـإ‎			إ	i e	إدلب إمبابه	Idlib Embāba	Idliba Embāba
’alif maddah	ʾā	/ʔaː/	ـآ			آ	ā
’alif maqṣūrah	ā, á	/aː/	ﻰ			ى	a	ديالى	Diyālā	Dijāla
bā’	b	/b/ (/p/)	ـب	ـبـ	بـ	ب	b	يروت	Bayrūt	Beirūta
	bb	/bː/					b	القبيطة	Al Qabbaytah	Kabeita
tā’	t	/t/	ـت	ـتـ	تـ	ت	t	تبوك	Tabūk	Tebūka
tā’ marbūṭah	h, t, -	/a/, /at/	ـة			ة	- t	حجة قلعة صالح	Ḥajjah Qalat Ṣāliḥ	Hadža Kalat Sāliha
thā’	th	/θ/	ـث	ـثـ	ثـ	ث	t s	حديثة حارث العبيدي	Hadītha Hārith al ʿUbaydī	Hadīta Hāriss el Ubeidī
jīm	j	/d͡ʒ/ /ʒ/ /ɡ/	ـج	ـجـ	جـ	ج	dž ž g	جبرين جونيه سوهاج	Jabrīn Jūniya Sawhāj	Džebrīna Žūnija Sohāga
	jj	/d͡ʒː/					dž	حجة	Ḥajjah	Hadža
ḥā’	ḥ	/ħ/	ـح	ـحـ	حـ	ح	h	حائل	Ḥāʾil	Hāila
khā’	kh	/x/	ـخ	ـخـ	خـ	خ	h	خيبر	Khaybar	Haibera
dāl	d	/d/	ـد	ـد	د	د	d	عدن	ʻAdan	Adena
	dd	/dː/					d	الحد	Al Ḥidd	Hida
dhāl	dh	/ð/	ـذ	ـذ	ذ	ذ	d z	ذيبين ذو الفقار	Dhībīn Dhū al Fiqār	Dībīna Zulfikārs
rā’	r	/r/	ـر	ـر	ر	ر	r	رأس تنورة	Raʾs Tannūrah	Rastannūra
	rr	/rː/					rr	المحرق	Al Muḥarraq	Muharraka
zayn / zāy	z	/z/	ـز	ـز	ز	ز	z	جزر الزبير	Jazā’ir az Zubayr	Zubeiras salas
	zz	/zː/					z	وزان	Wazzān	Vazāna
sīn	s	/s/	ـس	ـسـ	سـ	س	s	سبيبة	Sbībah	Sbība
shīn	sh	/ʃ/	ـش	ـشـ	شـ	ش	š	جبل شمس	Jabal Shams	Šemss
ṣād	ṣ	/sˤ/	ـص	ـصـ	صـ	ص	s	صنعاء	Ṣan‘ā’	Sana
ḍād	ḍ	/dˤ/	ـض	ـضـ	ضـ	ض	d	ضبا	Ḍubā	Duba
ṭā’	ṭ	/tˤ/	ـط	ـطـ	طـ	ط	t	طنطا	Ṭanṭā	Tanta
ẓā’	ẓ	[ðˤ] ~ [zˤ]	ـظ	ـظـ	ظـ	ظ	z	الظهران	Aẓ Ẓahrān	Zahrāna
‘ayn	ʿ	/ʕ/	ـع	ـعـ	عـ	ع	** —	المجمعة الرفاع	Al Majmaʿah Ar Rifāʿ	Medžmaa Rifā
ghayn	gh	/ɣ/ (/ɡ/)	ـغ	ـغـ	غـ	غ	g	غدامس	Ghadāmis	Gadāmisa
fā’	f	/f/ (/v/)	ـف	ـفـ	فـ	ف	f	الفيوم	Al Fayyūm	Faijūma
	ff	/fː/					f	قفّين	Qaffīn	Kafīna
qāf	q	/q/ (/ɡ/)	ـق	ـقـ	قـ	ق	k	القامشلي	Al Qāmishlī	Kāmišlī
	qq	/qː/					k	زقوم	Zaqqūm	Zakūms
kāf	k	/k/ (/ɡ/)	ـك	ـكـ	كـ	ك	k	الكويت	Al Kuwayt	Kuveita
	kk	/kː/					k	خورفكان	Khawr Fakkān	Haur Fakāna
lām	l	/l/	ـل	ـلـ	لـ	ل	l	حقل	Ḥaql	Hakla
	ll	/lː/					ll	ملوى	Mallawi	Mellevi
mīm	m	/m/	ـم	ـمـ	مـ	م	m	المهرة	Al Mahra	Mehra
	mm	/mː/					mm	الدمام	Ad Dammām	Dammāma
nūn	n	/n/	ـن	ـنـ	نـ	ن	n	نجران	Najrān	Nedžrāna
	nn	/nː/					nn	رأس تنورة	Raʾs Tannūrah	Rāstannūra
hā’	h	/h/	ـه	ـهـ	هـ	ه	h	دمنهور	Damanhūr	Demenhūra
wāw	w / ū / aw	/w/, /uː/, /aw/, (/u/, /o/, /oː/)	ـو	ـو	و	و	v u ū o	واسط خولان ثمود قوص	Wāsiṭ Khawlān Thamūd Qūs	Vāsita Haulāna Temūda Kosa
	ww	/wː/					uw	الدوار	Ad Dawwār	Dauvāra
wāw hamzah	’ū	/ʔu/	ـؤ‎			ؤ	u o
yā’	y ī	/j/ /iː/	ـي	ـيـ	يـ	ي	j i ī	ديالى ريدة كفري	Diyālā Raydah Kifrī	Dijāla Raida Kifrī
	yy	/jː/					ij	الفيوم	Al Fayyūm	Faijūma
yā’ hamzah	ʾi	/ʔi/	ـئ‎	ـئـ‎	ئـ‎	ئ	i	حائل	Ḥāʾil	Hāila
papildburts
hamzah	ʾ	/ʔ/				ء	—	صنعاء	Ṣan‘ā’	Sana
nestandarta burti
gāf	g	/g/	ـݣ	ـݣـ	ݣـ	ݣ	g	أݣادير	ʾAgādīr	Agādīra
vā	g	/g/	ـڨ	ـڨـ	ڨـ	ڨ	g	ڨفصة	Gafṣah	Gafsa
īsie patskaņi
fatḥah	a	/a/, /æ/					a e	فرسان سلمية	Farasān Salamīya	Farasāna Selemija
ḍammah	u	/u/					u o	الهفوف حمص	Al Hufūf Ḥumṣ	Hufūfa Homsa
kasrah	i	/i/					i	قنا	Qinā	Kina
pozicionālie divskaņi
	aw	/au/ /o/					au o	الجوف	Aj Jawf	Džofa
	ay	/ai/, /ei/					ai ei	جبيل	Jbayl/Jubayl	Žbeila
diakritiskās (vokalizācijas) zīmes (ḥarakāt)
fatḥah	a	/a/, /æ/				ـَ	a e	قَطَر	Qaṭar	Katara
ḍammah	u, o	/u/ /o/				ـُ	u o	البُراق صُحار	Al Burāq Sohār	Burāka Sohāra
kasrah	i	/i/				ـِ	i	مِصر	Miṣr	[Ēģipte]
maddah	ʾā	/ʔaː/				ـٓ	ā
alif khanjarīyah	ā	/aː/				ــٰ	ā	رَحْمٰن	Rahmān	Rahmāns
alif waṣlah	—	—				ٱ	—
sukūn	—	—				ـْـ	—	نَصْرٌ	Naṣr	Nasra
tanwīn	(-an, -in, -un)					ـٌ ـٍ ـً
shadda	**					ـّـ	*, **	عمّان زَقُّومٌ	ʿAmmān Zaqqūm	Ammāna Zakūms

  Piezīmes:

Atveidošanas nosacījumi

Arābu valodas īpašvārdi latviešu valodā atveidojami no vienas no pilnajām jeb «zinātniskajām» transliterētajām vārda formām. Transliterācijai jāsatur informācija par patskaņu un līdzskaņu kvalitāti, kā arī burtu ʻayn un hamzah esamību. Transliterācijas sistēmai jābūt zināmai, jo burtu vai to kombināciju vērtība dažādās sistēmās var atšķirties.

Ja pilnā transliterētā vārda forma nav pieejama, to nepieciešams iegūt no pirmavota — vārda arābiskās formas.

Piemēram:

• Hatem Ben Arfa — tunisiešu izcelsmes franču futbolists, vārds franču valodas ortogrāfijā;
• حاتم بن عرفة — raksts par šo futbolistu arābu valodas Vikipēdijā, vārds vienkāršotajā rakstībā;
• حَاتِمُ بِنْ عرفة^{[novecojusi saite]} — ar Multillect vārds daļēji pārveidots pilnajā rakstībā (vietne neatpazīst uzvārdu);
• ḥātimu bin ʿarfa — ar intellibe instrumentu pilnā rakstība pārcelta DIN 31635 transliterācijas sistēmā pilnajā transliterācijā (skatīt sadaļu par atveidojamo sākumformu);
• Ḥātim Bin ʻArfa — vārds pārveidots pauzes formā un pārcelts ALA-LC (visplašāk lietota Vikipēdijā) transliterācijas sistēmā;
• Hātims Bin Arfa — atveidojums latviski.

Atveidojamā sākumforma

Arābu īpašvārdi transliterējami, transkribējami un atveidojami no tā sauktās pauzes formas, kas atbilst izolēta vārda izrunai. Izolētu vārdu izrunā bez locījuma galotnes, dažos gadījumos — arī bez piedēkļa -at- pēdējā elementa. Vairākkomponentu īpašvārdiem pauzes forma nosakāma katram komponentam atsevišķi un šādā gadījumā tā dažreiz atkarīga no visa īpašvārda struktūras.

Lai atrastu pauzes formu, jāatmet šādi pilnās formas elementi:

Vienkāršotā rakstība	Pilnā rakstība	Pilnā transliterācija	Pauzes forma	Atveidojums
Nominatīva galotnes -un, -u:
محمد‎‎	مُحَمَّدٌ	Muḥammadun	Muḥammad	Muhammeds
عسير	عَسِيرٌ	ʿAsīrun	ʿAsīr	Asīra
إبراهيم‎	إِبْرَاهِيمُ	ʾIbrāhīmu	ʾIbrāhīm	Ibrāhīms
الرياض‎‎	الرِّيَاضُ	Ar Riyāḍ‎u	Ar Riyāḍ	Rijāda
Ģenitīva galotnes -in, -i (parasti — salikto īpašvārdu otrajam komponentam):
بني مطر	بَنِي مَطَرٍ	Banī Maṭarin	Banī Maṭar	Benī Matara
عبد القادر	عَبْد القَادِرِ	ʿAbd al Qādiri	ʿAbd al Qādir	Abdelkādirs
Izskaņu -an, ja tā nav akuzatīva galotne (transliterē ar ā):
رضا	رِضًا	Riḍan	Riḍā	Rida
Galotne -i divskaitļa izskaņās -āni, -ayni:
الأخوين‎‎	الأَخَوَيْنِ	al ʾAkhawayni	al ʾAkhawayn	Ahaveinu salas
Galotne -a vīriešu dzimtes daudzskaitļa izskaņās -ūna, -īna:
محمية عجلون	مَحْمِيَّةُ عَجْلُونَ	Maḥmīyatu ʿAjlūna	Maḥmīyat ʿAjlūn	Adžlūna rezervāts
وادي الباطن	وَادِي البَاطِنَ	Wādī al Bāṭina	Wādī al Bāṭin	Bātins
Elements -t- sieviešu dzimtes vienskaitļa piedēklī -at-:
الغردقة	الغردقةُ	Al Ghardqatu	Al Ghardaʾa	Gardaka, Hurgada
فاطمة	فَاطِمَةُ	Fāṭimatu	Fāṭima	Fātima
Elements -y- vīriešu dzimtes attieksmes adjektīva piedēklī -īy-:
مكي	مَكِّيٌّ	Makkīyun	Makkī	Mekī

  Piezīmes:

Zilbes, uzsvars un intonācija

Zilbes

Arābu valodā skaņas atveide lielā mērā atkarīga no tās pozīcijas zilbē. Zilbes centru veido īsais vai garais patskanis. Zilbes robeža var būt garajā līdzskanī, starp patskani un līdzskani vai starp diviem dažādiem līdzskaņiem.

Visbiežāk sastopamie zilbju tipi ir:

• vaļēja īsa zilbe:

بركة‎‎ — بَرَكَةٌ — Barakatun — Ba.ra.ka — Baraka

• vaļēja gara zilbe:

ليوا‎‎ — لِيوَا — Līwā — Lī.wā — Līva

• slēgta zilbe:

عمّان — عَمَّان — ʿAmmān — ʿAm.mān — Ammāna

Arābu valodā zilbe nevar sākties ar patskani. Latviskajā atveidojumā šādas zilbes rodas, ja arābu valodā zilbe sākas ar līdzskani hamza vai ʻayn, kuri šādā pozīcijā nav atveidojami:

•  — —
•  — —
• عمّان — عَمَّان — ʿAmmān — ʿAm.mān — Ammāna
• معمر‎‎ — مُعَمَّرُ — Muʿammaru — Mu.ʿam.mar — Muammers

Arābu literārajā valodā zilbe nevar sākties ar diviem vai vairāk līdzskaņiem; šādas zilbes var parādīties, ja par pamatu atveidojumam ņemta dialekta forma:

• صفاقس‎‎ —  —  — Ṣafāqus — Sfāksa
• جبيل —  —  — Jbayl — Žbeila
• القصر الصغير — القَصْرُ الصَّغِيرُ — al Qaṣru aṣ Ṣaghīru — Al Qasr aṣ Ṣaghīr — Ksar es Segīra

Uzsvars

Arābu valodā ir dinamiskais brīvais vārda uzsvars. Tā vieta atkarīga no vārda zilbju struktūras. Artikuls arābu valodā vienmēr ir neuzsvērts.

Latviešu valodā arābu īpašvārdi izrunājami ar pirmās zilbes uzsvaru:

• بغداد — Baghdād — ˈBagdāde
• الزبير‎‎ — Az Zubayr — ˈZubeira

Īpašvārdos, kas atveidojumā sastāv no vairākiem komponentiem, patstāvīgu uzsvaru iegūst katrs komponents, izņemot artikulu:

• خميس الساحل — Khamīs as Sāḥil — ˈHemīsa es ˈSāhila
• المجر الكبير — Al Majar al Kabīr — ˈMedžera el ˈKebīra

Intonācija

Atveidoto īpašvārdu garās zilbes izrunājamas ar stiepto vai krītošo intonāciju.

  Piezīmes:

Patskaņi

Arābu literārajā valodā ir sešas patskaņu fonēmas — trīs īsie un trīs garie patskaņi: /a/, /i/, /u/ un /aː/, /iː/, /uː/. Dialektos sastopami arī patskaņi /e/, /eː/, /o/, /oː/.

Patskaņu kvantitāte

Arābu valodā īsie un garie patskaņi ir fonoloģiski pretstatīti. Latviešu valodā arābu īsie patskaņi atveidojami ar īsajiem un garie — ar garajiem patskaņiem.

• حامد — Ḥāmid — Hāmids (‘[Dieva] slavinātājs’)
• حمید — Ḥamīd — Hamīds (‘slavējamais’)
• مَلِك — Malik — Meliks (‘karalis’)
• مَالِك — Mālik — Māliks (‘valdošais’)
• مليك  — Malīk — Malīks (‘valdnieks’)
• رشيد‎‎ — Rashīd — Rašīds (‘prātīgais’)
• راشد — Rāshid — Rāšids (‘pareiza ceļa gājējs’)

Ja arābu valodā aiz garā patskaņa seko hamza vai ‘ayn un aiz tā cits garais patskanis, pirmo garo patskani latviešu valodā atveido ar īso patskani.

• إسماعيل‎‎ — ʼIsmāʻīl — Ismaīls
• داؤد — Dā’ūd — Daūds

Ja arābu valodā aiz garā patskaņa seko garš līdzskanis, garo patskani latviešu valodā atveido ar īso patskani.

• لالة خديجة — Lālla Khadījah — Lalla Hadīdža

Patskaņu atveidošana

/a/ atveidošana

Arābu valodas saīsinātajā rakstībā /a/ parasti neattēlojas, bet pilnajā rakstībā to attēlo ar diakritisko zīmi fatḥah.

Arābu valodas /a/ (transliterācijā apzīmē ar a) atveidojams latviešu valodā divējādi — ar <a> vai <e>.

Arābu /a/ izrunā tuvojas /a/ vai /ɑ/ un atveidojams ar <a>, ja:

• vārdā jebkurā pozīcijā ir kāds no emfātiskajiem līdzskaņiem /tˤ/ (ṭ), /dˤ/ (ḍ), /sˤ/ (ṣ), vai /ðˤ/ (ẓ);
• /a/ seko aiz kāda no cietajiem līdzskaņiem /r/ vai /v/;
• /a/ seko aiz kāda no faringālajiem līdzskaņiem /ħ/ (ḥ) vai /ʕ/ (ʻayn);
• /a/ seko aiz kāda no uvulārajiem līdzskaņiem /ɣ/ (gh), /x/ (kh) vai /q/;
• aiz /a/ seko tautosillabisks /w/.

Arābu /a/ izruna tuvojas /æ/ vai /ɛ/ un atveidojams ar <e>, ja vārdā nav emfātisko līdzskaņu un:

• /a/ seko aiz kāda no palatalizētajiem līdzskaņiem /dʒ/ (j), /k/, /l/ vai /ʃ/ (sh);
• /a/ seko aiz kāda no tā sauktajiem vidējiem līdzskaņiem /b/, /d/, /m/, /n/, /s/, /t/, /z/ vai /ʔ/ (hamza);
• /a/ seko aiz kāda no interdentālajiem līdzskaņiem /ð/ (dh) vai /θ/ (th).
• aiz /a/ seko tautosillabisks /j/ (y).

Vārda galotnē arābu /a/ neatkarīgi no izrunas vienmēr atveidojams ar <a>:

• مَكَّةُ — Makkah — Meka

/a/ atveidošanas kopsavilkuma tabula

nosacījums	burts IPA	burts transliterācijā	latviešu	arābiski	transliterācija	atveidošana
ar <a> atveidošanas pozicionālie nosacījumi
vārdā ir	/sˤ/	...ṣ...	...a...	صحم	Ṣaḥam	Sahama
vārdā ir	/dˤ/	...ḍ...	...a...	مضي	Muḑayy	Mudaija
vārdā ir	/tˤ/	...ṭ...	...a...	طنطا‎‎	Ṭanṭā	Tanta
vārdā ir	/ðˤ/	...ẓ...	...a...	الظهران	Az̧ Z̧ahrān	Zahrāna
pēc	/ħ/	ḥ	a	الحمراء	Al Ḥamrāʾ	Hamra
pēc	/x/	kh	a	الخرارة	Al Kharrārah	Harrāra
pēc	/r/	r	a	الرحبة	Ar Raḥbah	Rahba
pēc ‘ayn	/ʕ/	ʿ	a	عرعر	ʿArʿar	Arara
pēc	/ɣ/	gh	a	وادي الغزالة	Wādī al Ghazālah	Gazāla
pēc	/f/	f	a	فرسان	Farasān	Farasāna
pēc	/q/	q	a	صالح قلعة	Qalat Ṣāliḥ	Kalat Sāliha
pēc	/h/	h	a	وادي الذهب	Wādī Dhahab	Dehaba
pēc	/w/	w	a	أم ولد	ʾUmm Walad	Umm Valeda
pēc	/j/	y	a	اليمامة	Al Yamāmah	Jamāma
divskanī pirms	/w/	w	a	خورفكان	Khawr Fakkān	Haur Fakāna
ar <e> atveidošanas pozicionālie nosacījumi
pēc	/b/	b	e	بهلا	Bahlā	Behla
pēc	/t/	t	e	التل	At Tall	Tella
pēc	/θ/	th	e	الثلاج	Ath Thallāj	Tellādža
pēc	/dʒ/	j	e	جرمانا	Jaramānā	Džeramāna
pēc	/d/	d	e	دلما	Dalmā	Delma
pēc	/ð/	dh	e	وادي الذهب	Wādī adh Dhahab	Dehaba
pēc	/z/	z	e	زبيد	Zabīd	Zebīda
pēc	/s/	s	e	سكاكا	Sakākā	Sekāka
pēc	/ʃ/	sh	e	الشمال	Ash Shamāl	Šemāla
pēc	/k/	k	e	كلباء	Kalbāʾ	Kelbā
pēc	/l/	l	e	رأس لفان	Raʾs Laffān	Rāslefāna
pēc	/m/	m	e	المفرق	Al Mafraq	Mefraka
pēc	/n/	n	e	النجف	An Najaf	Nedžefa
pēc hamzah	/ʔ/	ʾ	e
divskanī pirms	/j/	y	e	بنى سويف	Banī Suwayf	Benī Suveifa

/aː/ atveidošana

Arābu valodas rakstībā /aː/ attēlojas ar burtu ’alif (ا), ’alif maddah (آ) vai ’alif maqṣūrah (ى, galotnē).

Arābu valodas /aː/ (transliterācijā apzīmē ar ā) atveidojams latviešu valodā ar <ā>, <ē> vai <a>.

Arābu /aː/ izrunā tuvojas /aː/ un atveidojams ar <ā> pēc <a> atveidošanas pozicionālajiem nosacījumiem.

• طاهر‎‎ — Ṭāhir — Tāhirs
• جرادة‎‎ — Jarāda — Džerāda
• العاصي‎‎ — ‘Āṣī — Āsī

Arābu /a/ izruna tuvojas /æː/ un atveidojams ar <ā> vai <ē> pēc <e> atveidošanas pozicionālajiem nosacījumiem. Lielākajā daļā gadījumu /æː/ atveidojams ar <ā>, izņemot Magribu (Maroka, Alžīrija, Tunisija), kur šādā pozīcijā /æː/ atveidojams ar <ē>.

• ديالى — Diyālā — Dijāla
• الكاف — Al Kāf — Kēfa

Arābu /aː/ atveidojams ar īso <a>:

• vārda vai saliktā nosaukuma pēdējā komponenta beigās, ja tas nav vienzilbes vārds, vai ja aiz /aː/ neseko ‘ayn:
  • المكلا  — Al Mukallā — Mukella
  • الرفاع — Ar Rifāʿ — Rifā
  • جزر خوريا موريا — Juzur Khurīyā Murīyā — Hurijā Murijas salas
• pirms dubultā līdzskaņa:
  • لالة خديجة — Lālla Khadījah — Lalla Hadīdža

/e/ atveidošana

Fonēma /e/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <e> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos un tā izruna tuva latviešu /ɛ/. Nepilnajā rakstībā apzīmē ar hamza+’alif (إ), bet pilnajā rakstībā apzīmē ar diakritiskajām zīmēm fatḥah vai kasrah un transliterē attiecīgi ar e, a vai i.

Atveidojams latviešu valodā ar <e>.

• إمبابه — Embāba — Embāba
• مدنين‎  — Madnīn — Mednīna
• دكرنس‎‎  — Dikirnis — Dekernesa

/eː/ atveidošana

Fonēma /eː/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <e> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos un tā izruna tuva latviešu /ɛː/. Rakstībā apzīmēta tāpat, kā literārās valodas fonēmas /aː/ vai /ai/ un transliterē attiecīgi ar ā vai ay.

Atveidojams latviešu valodā ar <ē>.

• باجة‎‎  — Bāja — Bēdža
• أريانة‎  — ʾAryānah — Arjēna
• محافظة البحيرة — Muḥāfaẓat al Buḥayrat, Muḥāfẓet El Beḥēra — Behēras muhāfaza

/i/ atveidošana

Arābu rakstībā /i/ attēlojas ar hamza+’alif (إ) vai nepilnajā rakstībā ar diakritisko zīmi kasrah. Transliterācijā apzīmē ar i. Izrunā atkarībā no tā pozīcijas vārdā tuvojas /i/ vai /ɨ/, bet latviešu valodā vienmēr atveidojams ar <i>.

• إدلب  — Idlīb — Idlība
• قشن — Qishn — Kišna
• جبلا‎‎ — Jiblā — Džibla

/iː/ atveidošana

Arābu nepilnajā rakstībā /iː/ attēlojas ar yā’ (ي), bet nepilnajā rakstībā ar yā’+kasrah. Transliterācijā apzīmē ar ī. Latviešu valodā atveidojams ar <ī> vai <i>.

• ذيبين — Dhībīn — Dībīna

Latviešu valodā ar īso <i> atveido izskaņā -īya.

• الإسماعيلية‎‎  — Al Ismāʻīlīyah — Ismaīlija

/o/ un /oː/ atveidošana

Fonēmas /o/ un /oː/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <a> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos /u/ vai /uː/ vietā vai pozicionālā divskaņa /aw/ vietā. To izruna tuva latviešu /ɔ/ un /ɔː/. Nepilnajā rakstībā /oː/ fonēmu apzīmē ar wāw (و), bet /o/ neapzīmē; pilnajā rakstībā /o/ apzīmē ar diakritisko zīmi ḍammah. Transliterē /o/ fonēmu ar u vai o, bet /ɔː/ fonēmu ar ū, aw vai ō.

Abos gadījumos latviešu valodā atveidojams ar <o>. Atveidojumos izrunā patskaņa garumu parasti neizšķir.

• صُحار — Sohār — Sohāra
• قوص — Qūṣ vai Qoṣ — Kosa
• خورمكسر — [χɔːɾˈmaksaɾ] — Khawr Maksar vai Khor Maksar — Hormeksera
• دير الزور — Dayr az Zawr vai Deir ez Zor — Deir ez Zora

/u/ atveidošana

/uː/ atveidošana

  Piezīmes:

Ārējās saites

• Multillect. Harakat — adds diacritics to Arabic
• Intellibe tiešsaistes transliterācija DIN 31653
• Unicode Transliteration Guidelines Arhivēts 2019. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.
• Standard Arabic System for Transliteration of Geographic Names
• Romanization of Arabic Names. Edited by Sattar Izwaini^{[novecojusi saite]}
• Personvārdu atveide