Baložu iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Baložu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Baložu iela | |
|---|---|
 | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta |
Zemgales priekšpilsēta, Kurzemes rajons |
| Apkaime | Āgenskalns |
| Garums | 750 m |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Trolejbuss | 5. 9. 12. 25. |
 Baložu iela Vikikrātuvē | |
Baložu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā (no ielas sākuma līdz Kalnciema ielai) un Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Baložu iela sākas krustojumā ar Slokas un Vasaras ielām un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Kopējais ielas garums ir 750 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Baložu ielā ir īres namu un savrupmāju apbūve, šeit ir arī vairākas sabiedriskas ēkas (tostarp Pāvula Jurjāna mūzikas skola).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iela minēta jau 1861. gada Rīgas adrešu grāmatā ar nosaukumu Baložu iela (vācu: Taubenstraße, krievu: Golubinaja ulica). Tolaik iela atradās Jelgavas priekšpilsētā, Švarcmuižā, tā sniedzās no Lielās Lēģeru ielas (tagadējā Nometņu iela) līdz Kalnciema ielai. 1885. gadā ielai tika pievienota Buļļu muižas iela, kas sākās pie Kalnciema ielas un turpinājās līdz Švarcmuižas mežam (apmēram līdz tagadējai Kristapa ielai). 1897. gadā Švarcmuižas īpašniekam tika atļauts ierīkot privātas ielas, tajā skaitā arī Baložu ielas turpinājumu līdz tagadējai Āgenskalna ielai. 1930. gadā Baložu ielas posms no tagadējās Nometņu ielas līdz Vasaras ielai tika atdalīts un iekļauts jaunizveidotajā Slokas ielas pagarinājumā.[1]
Ielas raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baložu iela ir 750 metrus gara asfaltēta iela. Tā sākas krustojumā ar Slokas ielu un Vasaras ielu un iet ziemeļrietumu virzienā kā divu joslu iela. Iela savienojas ar Ernestīnes un Kapseļu ielām. Aiz krustojuma ar Kapseļu ielu iela pagriežas vairāk ziemeļu virzienā. Nedaudz tālāk iela krustojas ar Kalnciema ielu (Kalnciema ielu nevar šķērsot ar autotransportu, tas var nogriezties tikai pa labi Vanšu tilta virzienā). Tālāk Baložu iela savienojas ar Kristapa ielu un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas tuvumā arī ar Mārtiņa ielu. Baložu iela beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Posmā no Kapseļu ielas līdz Kristapa ielai Baložu iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt Āgenskalna ielas virzienā.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baložu iela ir savienota ar šādām ielām:
- Slokas iela (T veida krustojums)
- Vasaras iela (T veida krustojums)
- Ernestīnes iela (T veida krustojums)
- Kapseļu iela (T veida krustojums)
- Kalnciema iela
- Kristapa iela (T veida krustojums)
- Mārtiņa iela
- Āgenskalna iela
Objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baložu ielā 4, 1930. gadu pirmajā pusē, dzīvoja Ēvalds Rimbenieks.[1]
- Baložu ielā 8 līdz 1930. gadam dzīvojis Kārlis Tenisons
- Baložu iela 10 kopš 1953. gada dzīvoja Marģeris Zariņš.[1]
- Baložu ielā 14 atrodas Zemgales priekšpilsētas tiesa. 1920. gados, pēc atgriešanās Latvijā, šajā namā kādu laiku dzīvoja Rainis un Aspazija.[1]
- Baložu ielā 17, 1930. gadu pirmajā pusē, dzīvoja Konstantīns Rončevskis.[1]
- Pie ēkas Baložu ielā 22 atrodas piemiņas zīme Anhelam Ganivetam.
- Baložu ielā 27 atrodas Pāvula Jurjāna mūzikas skola.
Sabiedriskais transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baložu ielā kursē 5., 9., 12. un 25. maršruta trolejbusi. Virzienā uz pilsētas centru trolejbusi kursē Baložu ielas posmā no Kapseļu ielas līdz Kalnciema ielai, bet virzienā no pilsētas centra — posmā no Kalnciema ielas līdz Kristapa ielai.