Brīvības laukums (Rīga)

Brīvības laukums ir laukums ap Brīvības pieminekli Centra apkaimē Rīgā starp Brīvības bulvāri un Kaļķu ielu un no Raiņa bulvāra līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumam. To regulāri izmanto kā laukumu svinīgām norisēm un pasākumiem.

Vēsture

Brīvības laukuma pirmsākumi meklējami Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā, kad pēc inženiera Rodenburga plāna izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājumus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā. 18. gadsimtā Kaļķu vārtu priekšā atradās neapbūvēta Esplanāde līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās Pēterburgas priekšpilsētas apbūves teritorija un Lielā Smilšu iela, ko 1818. gada pārdēvēja par Aleksandra ielu. Pēc zemes vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri, bet 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības bulvāri.

1935. gadā laukumā atklāja Brīvības pieminekli. 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, laukumā pie Brīvības pieminekļa notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — Helsinki-86 organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto masu deportāciju upuru piemiņai.

Rīgas dome 2018. gada martā atbalstīja Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai ap Brīvības pieminekli.

Senu attēlu galerija

• 
  Skats uz Lielo Smilšu ielu un Pēterburgas priekšpilsētu pirms 1812. gada
• 
  Aleksandra bulvāris pēc pilsētas mūru nojaukšanas 1860. gadā
• 
  Skats no Kaļķu ielas uz Aleksandra bulvāri ap 1880. gadu
• 
  Elektriskā tramvaja pietura pēc 1901. gada
• 
  Rīga nākotnē (pastkarte Riga in der Zukunft 20. gadsimta sākumā), fotogrāfs paredzējis gaisa tramvajus, dirižabļus, automašīnas un dažādu rasu iedzīvotājus