Latvijā un Baltijā resnākais koks Kaives Senču ozols , apkārtmērs 10,3 m
Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks , kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme.[ 1] Parasti dižkoki ir valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi , dažos gadījumos arī kā vēsturiski vai kultūrvides pieminekļi. Terminu „dižkoks” literatūrā 1960. gados ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš . Viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju pieņemt stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Mērīšana veicama, ņemot vērā vidi ap koku — slīpā nogāzē apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Gadījumos, ja zem 1,3 m augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka apkārtmērs tiek mērīts zemāk. Vairāku koku saaugumi netiek uzskatīti par vienu koku. Tolaik Saliņš uzskatīja, ka dažām sugām (bērziem , apsēm , vītoliem ) nav vērts izdalīt dižkokus, jo šie koki nav ilgmūžīgi un parasti jau 100 gadu vecumā cieš no trupes.[ 2] Arī citi īsmūžīgie koki, kā pīlādži un baltalkšņi , sākotnēji netika iekļauti dižkoku sarakstos. Visvairāk starp lielākajiem dižkokiem ir ozolu .
Latvijā reģistrēti ap 4000 dižkoku, bet kopā ar nereģistrētajiem to skaits tiek lēsts ap 20 000.[ 3] 2017. gadā Latvijas Dabas fonds dižkoku atzina par 2018. gada dzīvotni .[ 4]
Norādīti dižākie zināmie vietējo sugu koki.[ 5]
Koka nosaukums
Suga
Apkārtmērs (m)
Augstums
Izvietojums
Kaives Senču ozols
Quercus robur
10,3
19
Tukuma novads , Sēmes pagasts
Indānu liepa (divi saauguši koki)
Tilia cordata
9,35 (0,3 m augstumā)
21,5
Jēkabpils novads , Gārsenes pagasts
Dzenīšu vītols
Salix alba
8,8 (zem 1 m augstuma)
23
Smiltenes novads , Apes pagasts
Sasmakas Elku liepa
Tilia cordata
8,33 (0,3 m augstumā)
26
Talsu novads , Valdemārpils
Jaunošu vīksna
Ulmus laevis
7,75
22
Talsu novads , Vandzenes pagasts
Ciemītu goba
Ulmus glabra
6,3
25
Talsu novads , Laucienes pagasts
Medzeru osis
Fraxinus excelsior
6,3
25
Talsu novads , Dundagas pagasts
Rūtiņu kļava
Acer platanoides
6,15
26
Valmieras novads , Trikātas pagasts
Dainu melnalksnis
Alnus glutinosa
4,7 (zem 1,3 metriem)
14
Kuldīgas novads , Rudbāržu pagasts
Aļļu priede
Pinus sylvestris
4,4
24
Ventspils novads , Usmas pagasts
Sausupju bērzs (gājis bojā)[ 6]
Betula pendula
4,32
22
Tukuma novads , Smārdes pagasts
Vēju bērzs
Betula pubescens
4,2 (0,6 m augstumā)
Ogres novads , Birzgales pagasts
Īves egle
Picea abies
3,8
32
Talsu novads , Īves pagasts
Ciemgaļu mežābele
Malus sylvestris
3,48
11,5
Kuldīgas novads , Turlavas pagasts
Rietekļa paeglis
Juniperus communis
2,9
9,3
Valmieras novads , Valmieras pagasts
Zentenes īve
Taxus baccata
2,55
12,5
Tukuma novads , Zentenes pagasts
Kritēriji koku iekļaušanai aizsargājamo sarakstā.[ 7] [ 8]
Suga
Latīņu nosaukums
Stumbra apkārtmērs (m)
Augstums (m)
Dižākais eksemplārs
Apse
Populus tremula
3,5
35
Burtnieku apse
Āra bērzs
Betula pendula
3,0
33
Sausupju bērzs
Baltalksnis
Alnus incana
1,6
25
Blīgzna (pūpolvītols)
Salix caprea
1,9
22
Egle
Picea abies
3,0
37
Vecdoru egle
Eiropas segliņš
Euonymus europaeus
1,0
6
Goba
Ulmus glabra
4,0
28
Ciemitu goba
Hibrīdais alksnis
Alnus x pubescens
1,5
32
Ieva
Padus avium
1,7
22
Rucavas ieva
Kadiķis
Juniperus communis
0,8
11
Baložu kadiķis
Kļava
Acer platanoides
3,5
27
Rūtiņu kļava
Liepa
Tilia cordata
4,0
33
Sasmakas Elku liepa
Melnalksnis
Alnus glutinosa
3,0
30
Rudbāržu melnalksnis
Meža ābele
Malus sylvestris
1,5
14
Ciemgaļu mežābele
Meža bumbiere
Pyrus pyraster
1,5
13
Kandavas bumbiere
Parastā īve
Taxus baccata
0,6
8
Zentenes īve
Osis
Fraxinus excelsior
4,0
34
Zīlēnu osis
Ozols
Quercus robur
5,0
32
Kaives ozols
Parastais pīlādzis
Sorbus aucuparia
1,7
21
Spinduļu pīlādzis
Priede
Pinus sylvestris
2,5
38
Aļļu priede
Purva bērzs
Betula pubescens
3,0
32
Skābardis
Carpinus betulus
1,9
20
Šķetra
Salix pentandra
1,6
22
Trauslais vītols
Salix fragilis
Vīksna
Ulmus laevis
4,0
30
Jaunošu vīksna
Suga
Latīņu nosaukums
Stumbra apkārtmērs (m)
Augstums (m)
Dižākais eksemplārs
Ailantlapu riekstkoks
Juglans ailanthifolia
1,4
20
Baltā robīnija
Robinia pseudoacacia
1,9
20
Baltais vītols
Salix alba
4,5
20
Dzenīšu vītols
Balzama baltegle
Abies balsamea
1,5
24
Britānijas goba
Ulmus glabra var. montana
3,2
30
Daglasa krustābele
Crataegus douglasii
0,8
10
Dzeltenais bērzs
Betula aleghaniensis
1,2
15
Dižskābardis
Fagus sylvatica
3,8
30
Aizputes dižskābardis
Eiropas baltegle
Abies alba
2,7
32
Īvandes baltegle
Eiropas ciedrupriede
Pinus cembra
1,6
22
Eiropas lapegle
Larix decidua
3,2
39
Vilzēnu lapegle
Ginks
Ginkgo biloba
Kanālmalas ginks
Hemlokegle
Tsuga canadensis
1,3
15
Hibrīdpīlādzis
Sorbus hybrida
1,0
10
Holandes liepa
Tilia x europaea
2,8
26
Kalnu kļava
Acer pseudoplatanus
2,2
20
Krievijas lapegle
Larix ledebourii
3,0
34
Krimas liepa
Tilia x euchlora
1,9
20
Lauku kļava
Acer campestre
1,5
18
Lēdebūra lapegle
Larix ledebourii
3,0
34
Mandžūrijas riekstkoks
Juglans mandshurica
1,6
18
Melnā priede
Pinus nigra
1,9
23
Menzīsa duglāzija
Pseudotsuga menziesii
2,4
30
Papele
Populus ģints
5,0
35
Jelgavas papele
Papīra bērzs
Betula papyrifera
1,6
20
Pelēkais riekstkoks
Juglans cinerea
2,8
20
Pensilvānijas osis
Fraxinus pennsylvanica
2,0
23
Platlapu liepa
Tilia platyphyllos
3,1
27
Punktainā krustābele
Crataegus punctata
1,0
8
Rietumu tūja
Thuja occidentalis
1,5
16
Saldais ķirsis
Cerasus avium
1,6
12
Sarkanais ozols
Quercus rubra
1,9
27
Sarkstošais vītols
Salix x rubens
3,1
25
Sibīrijas baltegle
Abies sibirica
1,8
30
Sibīrijas ciedrupriede
Pinus sibirica
1,9
22
Stepju goba
Ulmus minor
2,2
20
Sudraba kļava
Acer saccharinum
3,2
26
Sprēstiņu kļava
Sudrabvītols
Salix alba Sericea
4,5
20
Vācijas krustābele
Crataegus alemanniensis
0,7
10
Veimuta priede
Pinus stropus
2,7
36
Vienkrāsas baltegle
Abies concolor
1,7
32
Zaļais osis
Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima
2,0
23
Zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum
3,0
23
Billīšu zirgkastaņa
Zviedrijas pīlādzis
Sorbus intermedia
1,9
12
Smuku pīlādzis