Doždj

Vikipēdijas lapa
Doždj
Doždj
Formāts komerctelevīzija
Valsts Karogs: Krievija Krievija (2010–2022)
Karogs: Latvija Latvija (2022)
Karogs: Nīderlande Nīderlande (2023–pašlaik)
Valoda krievu
Adrese Maskava, Krievija (2008–2022)
Rīga, Latvija (2022)
Amsterdama, Nīderlande (2023–pašlaik)
Dibināta 2008. gadā
Raida kopš 2010. gada 27. aprīļa (no Krievijas)
2022. gada 9. jūnija (no Latvijas)
2023. gada 10. janvāra (no Nīderlandes)
Pārtrauca raidīt

2022. gada 3. marta (īslaicīga darbības apturēšana Krievijā)

2022. gada 8. decembra (apraides licences zaudēšana Latvijā)
Sauklis „Telekanāls tiem, kam nav vienalga” (Телеканал для тех, кому не всё равно)
„Telekanāls tiem, kam nav nospļauties” (Телеканал для тех, кому не наплевать)
Īpašnieks mediju pārvaldītājsabiedrība Doždj
Vadītājs Natālija Sindejeva (ģenerāldirektore)
Tihons Dzjadko (galvenais redaktors)
Apraide Krievija, Gruzija, Moldova, Izraēla, Latvija, Lietuva un Igaunija
Mājaslapa tvrain.tv

Doždj jeb Dožģ (krievu: Дождь — 'lietus'), starptautiski — TV Rain, ir 2008. gadā Krievijā dibināts neatkarīgs diennakts televīzijas kanāls. Tas pārraida ziņas, analītiskos, diskusiju un autorraidījumus, kā arī koncertus, dokumentālās filmas un video mākslu. Kanāls plaši atspoguļoja ar protesta kustību Krievijā 2011.—2013. un 2017.—2018. gadā saistītos pasākumus, kā arī Alekseja Navaļnija saindēšanu u.c notikumus. Apmēram divas trešdaļas kanāla raidlaika aizņēma tiešraidē pārraidītie raidījumi.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā kanāls 2022. gada 3. martā uz laiku apturēja darbību, ko atsāka 2022. gada jūnija sākumā, saņemot apraides licenci no Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kas ļāva tā programmu turpmāk pārraidīt no Rīgas.[1] 18. jūlijā, sadarbībā ar mediju grupu TV3 Group, kanāls atsāka tiešraides. 6. decembrī NEPLP kanālam atņēma apraides atļauju Latvijā saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, vairākiem pārkāpumiem, kas no apraides pazuda 8. decembrī. Pēc tam analoģisku lēmumu par apraides pārtraukšanu ar 8. decembri pieņēma arī Lietuvā un Igaunijā.[2] 2023. gada 9. janvārī oficiāli paziņoja ka, 2022. gada decembra beigās Nīderlandes mediju regulators pieņēma lēmumu piešķirt kanālam apraides licenci.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbība Krievijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Doždj studijā 2011. gada aprīlī
Doždj ģenerāldirektore Natālija Sindejeva saņemot kanālam 2013. gadā piešķirto Runet prēmiju
Doždj korespondente Marija Borzunova ziņojam par krievu žurnālista Ivana Golunova atbalsta gājienu 2019. gada 12. jūnijā

Ideja par televīzijas kanāla izveidi radās žurnālistei Natālijai Sindejevai 2007. gadā, kad viņa uzturējās televīzijas tirgū Francijā. Kopā ar bijušo kanāla NTV direktori Veru Kričevsku uzsāka kanāla izveidošanu. Televīzijas kanāls sāka raidīt 2010. gada 27. aprīlī. Tas ir koncentrējies uz ziņām, diskusijām, kultūru, politiku, biznesa ziņojumiem un dokumentālajām filmām.

2014. gada 26. janvārī, Ļeņingradas blokādes pārraušanas 70. gadadienā, Doždj tīmekļa vietnē ievietoja aptauju, kurā jautāja, vai Sarkanajai armijai 1941. gadā nevajadzēja atkāpties no Ļeņingradas, lai izvairītos no vairāk nekā miljons cilvēku nāves turpmākajā trīs gadus ilgušajā Ļeņingradas blokādē. Desmit minūtes vēlāk kanāls aptauju izņēma un oficiāli atvainojās, tomēr tā Krievijā paguva izraisīt skandālu, un dažas dienas vēlāk Krievijas prokuratūra uzsāka kanāla izmeklēšanu par ekstrēmisku uzskatu paušanu. Kanāla galvenais redaktors Mihails Zigars izmeklēšanu nosauca par politisku izrēķināšanos un saistīja ar pērn pārraidīto pētījumu sēriju par „Vienotās Krievijas” deputātiem un valdības amatpersonām piederošajiem īpašumiem.[4]

Kanāla retranslāciju pārtrauca lielākā daļa Krievijas kabeļtelevīzijas operatoru (Er-Telekom, Akado, NTV-Plus, Rostelekom, Bilain TV, Kontinent TV un Trikolor TV). No 24. līdz 30. martam kanāls rīkoja līdzekļu vākšanas kampaņu, kurā savāca 40 miljonus rubļu, kas ļāva Doždj uzturēt vēl divus mēnešus, bet pēc tam, lai izvairītos no slēgšanas, Doždj samazināja kanāla oriģinālsatura īpatsvaru no 18 līdz 12 stundām dienām, vienlaikus saglabājot diennakts apraidi, bet pārējo raidlaiku aizpildot ar atkārtojumiem.[5][6]

2014. gada martā studijas līdzšinējo telpu īpašnieks atteicās ar kanālu pagarināt īres līgumu, tāpēc Doždj pārcēlās uz pagaidu telpām žurnāla Snob birojā rūpnīcā Krasnij Oktjabrj, taču tā paša gada decembrī priekšlaicīgi bija spiests pamest arī tās,[7] un pārraides turpināja no viesistabas kādā Maskavas dzīvoklī.[8] 2015. gada decembrī Krievijas prokuratūra pret Doždj uzsāka vēl vienu izmeklēšanu par ekstrēmismu.[9][10]

2017. gada 13. janvārī Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio padome aizliedza Doždj pārraidīšanu valstī, pamatojoties uz to, ka kanāls, kartēs attēlojot Krimu kā Krievijas teritoriju, pārkāpis Ukrainas likumus. Sindejeva par lēmumu izteica nožēlu un norādīja, ka kanāls Krimu kā Krievijas sastāvdaļu ir spiests attēlot Krievijā spēkā esošo likumu dēļ.[11]

2020. gada 9. augustā akreditācijas trūkuma dēļ Baltkrievijā aizturēti kanāla korespondenti, kas atspoguļojuši tur notiekošās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko skaidroja, ka kanāls akreditāciju noteiktajā esot laikus pieprasījis, bet Baltkrievijas varasiestādes to neesot piešķīrušas.[12]

2021. gada 14. jūnijā par atbalstu „nelikumīgām darbībām”, atspoguļojot Alekseja Navaļnija atgriešanos Krievijā pēc ārstēšanās Vācijā no saindēšanas un mītiņus viņa atbalstam, Doždj atņemta akreditācija Kremlī,[13] bet 20. augustā Krievijas Tieslietu ministrija kanālu iekļāva mediju-ārvalstu aģentu sarakstā.[14][15]

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā pieņemtajiem likumiem par tā saukto „viltus ziņu” izplatīšanu, 2022. gada 3. martā televīzijas kanāla darbinieki uz laiku apturēja kanāla Doždj darbību,[16][17] bet kanāla galvenais redaktors Dzjadko un vairāki citi kanāla redakcijas darbinieki pameta Krieviju 2. martā.[18] Savu pārraidi kanāls noslēdza ar baleta „Gulbju ezers” arhīva ierakstu. Pēc tam kanāls pārgāja uz "tehnisko" apraidi, pārraidot savu programmu arhīva ierakstus. Līdz marta beigām visi vadošie Doždj žurnālisti atvēra kanālus vietnē YouTube.

Darbība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 3. martā kanālu Doždj savā pamatpakā iekļāva Lattelecom TV.[19][20] 11. martā Lattelecom ziņoja, ka kanālu ik dienu skatījušies ap 34 000 cilvēku.[21] 2020. gada jūlijā otrais lielākais televīzijas operators Latvijā Baltcom paziņoja, ka auditorijas krituma dēļ tā paša gada augustā savā piedāvājumā Doždj aizstās ar filmu kanālu Kino MIX.[22]

2022. gada 6. jūnijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsniedza apraides licenci kanālam Doždj, bet Latvijā reģistrēto TV programmu sarakstā kanālu iekļāva no 9. jūnija.[1] Sadarbībā ar mediju grupu TV3 Group, kas nodrošināja telpas, tiešraides kanāls atsāka raidīt 2022. gada 18. jūlijā no redakcijas, kas atradās Rīgā. Pirmā translācija sociālajā tīklā YouTube bija pulksten 20, kuru novadīja galvenais redaktors Tihons Dzjadko. Tāpat kā iepriekšējos 12 gadus, kanāls nodrošināja ziņas un svarīgākās aktualitātes bez cenzūras un manipulācijām. Atgriešanās ēterā notika pakāpeniski, sākot ar ziņām un sarunu šoviem, pēc tam saturu aizvien vairāk papildinot. Rudenī kanāla redakcija uzsāka vairākus jaunus projektus.[23]

Satura kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 9. augustā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis aicināja Latvijas drošības iestādes anulēt visas atļaujas. To ierosināja raidījums, kur kanāla žurnāliste Jekaterina Kotrikadze intervijā ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi apsprieda Latvijas plānus par padomju pieminekļu nojaukšanu. Raidījuma vadītāja neatlaidīgi interesējas, vai pieminekļa nojaukšana Uzvaras parkā nesadusmos Latvijas sabiedrības krievvalodīgo daļu un nepārkāps līgumu ar Krieviju. Intervijā tika stāstīts arī par rusofobiju Latvijā, ierosinājumu aizliegt Krievijas pilsoņiem izsniegt Šengenas vīzas, par kara izmaksām Ukrainā.[24] Pēc A. Hermaņa domām šī intervija "vairs nav žurnālistika, bet brutāla politiska manipulācija, kas noteikti ir pret Latvijas interesēm".[25]

Vēlāk Mārtiņš Staķis sacīja, ka ne kanāls, ne raidījuma vadītāja nav pelnījuši pārmetumus par "nepietiekami pieklājīgu" interviju ar galvaspilsētas mēru.[26] M. Staķis uzskata, ka žurnālistei veltītie pārmetumi ir nepamatoti, kura darījusi savu darbu, nepārtraucot mēru intervijas laikā un neko neizņemot ārā. Mērs uzsver, ka intervija šajā televīzijā bija laba iespēja Latvijai, iespēja miljoniem cilvēku visā pasaulē paust savu viedokli.[25]

Skandāls par Krievijas militārpersonu atbalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 1. decembrī televīzijas kanāla Doždj ziņu raidījuma "Šeit un tagad" (Zģes i seičas) laikā, kas ticis filmēts kanāla redakcijā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, tā vadītājs Aleksejs Korosteļevs aicināja skatītājus sniegt informāciju par mobilizēto Krievijas pilsoņu apstākļiem frontē. Tāpat vadītājs paudis cerību, ka televīzijas kanāls daudziem Krievijas karavīriem jau spējis palīdzēt "ar aprīkojumu un elementāru ērtību nodrošināšanu", izsakot šādu frāzi:[27]

“ "Mēs ceram, ka daudziem karavīriem spējām palīdzēt, piemēram, ar aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē." ”
Kanāla žurnāliste Jekaterina Kotrikadze

Lai mēģinātu novērst teiktā sekas, 2. decembrī kanāla ēterā informācijas dienesta vadītāja Jekaterina Kotrikadze raidījumā "Šeit un tagad" paziņoja, ka Doždj nolēmis pārtraukt sadarbību ar Alekseju Korosteļevu. Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko pēc incidenta paziņoja, ka kanāls nepalīdz militārpersonām, bet gan tieši otrādi — informē par Krievijas armijas noziegumiem Ukrainā. Par šo gadījumu izteicās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, sakot, ka ir jāatņem kanāla licence un jāanulē darbinieku uzturēšanās atļaujas.[27]

Latvijā strādā 40 līdz 45 telekanāla darbinieku, mazāks skaits ir Gruzijā.[28] Solidarizējoties ar Korosteļevu, no telekanāla aizgājuši vēl trīs citi darbinieki — atlūgumu iesniedza vadošais reportieris Vladimirs Romenskis, ekonomikas programmas vadītāja Margarita Ļutova un žurnāliste Darina Lukutina.[29] Romenskis sev raksturīgajā tiešumā pārmet kanāla vadībai, ka tā esot kolēģi pametusi "zem autobusa".[30] 6. decembra pēcpusdienā TV Rain ģenerāldirektore Natālija Sindejeva norādīja, ka Korosteļeva atlaišana esot bijusi kļūda, tāpēc Korosteļevs un vēl divi žurnālisti — Romenskis, Ļutova — esot aicināti atgriezties darbā.[31] Galvenais redaktors Dzjadko atlaisto Korosteļevu neaicinās atgriezties darbā, jo īpašnieks nevar iejaukties kanāla redakcijas lēmumos un darbībā.[32]

Apraides atļaujas anulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 2. decembrī Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) telekanālam piemērojusi 10 000 eiro naudas sodu par to, ka rādīta karte, kurā okupētā Krima iezīmēta kā Krievijas teritorija, un par Krievijas armijas saukšanu par "mūsu armija" (naša armija). Pēc skaita tas bija otrais būtiskais kanāla pārkāpums, bet pirms tam NEPLP kanālam piemēroja 4000 eiro naudas sodu par valodas celiņa latviešu valodā nenodrošināšanu, ko kanāls savas darbības pamatnosacījumos ierakstīja, ka nodrošinās. Tāpat tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta par izteikumiem telekanālā, kuru pārbaudi sācis Valsts drošības dienests (VDD). NEPLP norādīja, ja būs trīs smagi pārkāpumi, padomei ir tiesības kanālam atņemt apraides atļauju Latvijā.[27]

Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko

2022. gada 6. decembrī NEPLP lēmusi anulēt apraides atļauju Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas programmai TV Rain saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Televīzijas kanāls no apraides pazuda 8. decembrī, kura atļauja beidzās pusnaktī. Līdz ar lēmumu kanāls zaudēja arī licenci raidīšanai Eiropas Savienības teritorijā. Ņemot vērā, ka Doždj savas translācijas raida ne vien televīzijā, bet arī sociālajā tīklā YouTube, NEPLP lūgusi uzlikt ģeobloku TV Rain kanālam šajā platformā, lai saturs nebūtu pieejams Latvijā.[28] Tajā pašā dienā VDD rekomendēja iekšlietu ministram iekļaut A. Korosteļevu tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta (tika iekļauts 9. decembrī[33]).[34] 9. decembra rīkotajā preses konferencē galvenais redaktors paziņoja, ka neizslēdz atgriešanos apraidē Latvijā un patlaban strādā pie pieļauto pārkāpumu novēršanas.[35]

Mediju grupa TV3 Group, pamatojoties uz NEPLP lēmumu, neredz iespēju turpināt kanāla Doždj redakcijai Rīgā nodrošināt telpas un nolēma lauzt telpu nomas līgumu ar 2023. gada janvāri.[36] 2023. gada janvāra sākumā tika paziņots, ka kanāls samaksājis NEPLP piemēroto 10 000 eiro sodu, bet kanāls gan iesaistījās tiesvedībā, apstrīdot NEPLP piemēroto 4000 eiro sodu.[37] Nesniedzot plašāku informāciju, kanāla Doždj galvenais redaktors Tihons Dzjadko pavēstīja, ka NEPLP lēmums par apraides atļaujas anulēšanu tiks pārsūdzēts.[38]

Sabiedrības kritika par NEPLP lēmumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmumu atņemt televīzijas kanālam raidīšanas licenci Latvijā kritizēja žurnāliste un raidījumu vadītāja Ksenija Sobčaka, Krievijas opozīcijas politiķis Maksims Kacs un virkne citu politiķu un žurnālistu. Laikraksta Financial Times žurnālists Makss Sedons uzskata, ka incidentu izraisīja spriedze, kas "ir bijusi acīmredzama kopš kanāla apraides sākšanas Latvijā". Eksdeputāts Vjačeslavs Dombrovskis notikušo nosauca par "dāvanu Kremlim". Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Doždj licences atcelšana Latvijā "ir piemērs maldīgām ilūzijām, ka kaut kur ir labāk un brīvāk nekā Krievijā".[39] Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks paziņoja, ka sadarbība ar kanālu netiks pārtraukta un tiks sniegtas intervijas, jo tā nostāja ir absolūti pretkara un proukrainiska. Ziņu portāls Meduza izdeva paziņojumu, atbalstot televīzijas kanālu. Starptautiskā organizācijas Reportieri bez robežām pārstāve Žanna Kaveljē uzsver, ka "šis nesaprotamais un bažas raisošs lēmums ir necienīgs".[40] Latvijas Žurnālistu asociācijas valde paziņoja, ka lēmums ir sasteigts un nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.[41] Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga sacīja: "Tā ir ļoti satraucoša situācija, ka tik īsā laikā vienam medijam var atņemt licenci, neizklāstot līdz galam pārkāpuma saturu pat TV Doždj vadībai."[42] Ukrainas žurnālistu un mediju organizācija MediaRuh, kā arī daudzi žurnālisti un mediju jomas nevalstisko organizāciju pārstāvji pauduši atbalstu NEPLP lēmumam, ka šis lēmums ir motivēts, bet norādes par draudiem nacionālajai drošībai — pamatotas.[43] Vācijas Žurnālistu savienība un arodbiedrība Ver.di aicina Latvijas varasiestādes atjaunot kanāla licenci. Ver.di vadītājs NEPLP lēmumu nosauca par "patvaļu", kas "ir acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Savienības vērtībām, krieviem tiks liegts viens no nedaudzajiem palikušajiem neatkarīgajiem un uzticamajiem informācijas avotiem." Viņš arī uzstājis, ka šis lēmums esot Kremļa interesēs un ka tam nevarot piekrist neviens eiropietis.[44]

2023. gada 11. janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atzīmēja, ka NEPLP lēmums kanālam Doždj ir bijis gan korekts un atbalstāms, gan pareizs no valstiskuma viedokļa. Sanāksmes noslēgumā deputāts Gatis Liepiņš lūdza norobežoties no emocijām un kanāla konfliktu ar padomi izvērtēt taisnīgā tiesā.[45]

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš, kura vadībā atņēma kanāla licenci, pagātnē bija uzstājies ar prokremliskiem paziņojumiem. Incidenta laikā viņš paziņoja, ka vairs nepieturas pie šādiem uzskatiem.[46]

Darbība Nīderlandē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 9. janvārī oficiāli paziņoja ka, 2022. gada decembra beigās Nīderlandes mediju regulators pieņēma lēmumu piešķirt kanālam Doždj apraides licenci uz pieciem gadiem. Regulators iesniegumu par licences izsniegšanu saņēma decembra vidū.[3] Kanāls paziņojis, ka plāno pārcelt savu redakcionālo centru uz Amsterdamu, saglabājot biroju un daļu darbinieku Rīgā. Licences saņemšana dos atkal iespēju kanālam izplatīt savus raidījumus kabeļtelevīzijā Eiropas Savienības valstīs, ko zaudēja 2022. gada decembra sākumā, kad NEPLP anulēja apraides licenci. 6. decembrī, Latvijas licences anulēšanas dienā, kanāls Nīderlandes tirdzniecības kamerā reģistrējis uzņēmumu TVR Studios B.V..[47] NEPLP skaidro, ka iegūtā licence nedod tiesības atgriezties Latvijas apraidē vai, piemēram, kabeļtīklos, jo citās valstīs ārpus Nīderlandes tam vajadzīgas atsevišķas atļaujas. Kanāls var vērsties padomē, lūdzot tam izsniegt retranslācijas atļauju.[47]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Krievijas neatkarīgā TV programma «Doždj» darbu turpinās Rīgā». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2022-06-27.
  2. ↑ «Arī Igaunijā pārtrauc telekanāla "Doždj" apraidi». Ārvalstīs (latviešu). 2022-12-08. Skatīts: 2022-12-08.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Nīderlande piešķīrusi apraides licenci TV «Doždj»». LSM.lv (latviešu). 2023-01-09. Skatīts: 2023-01-10.
  4. ↑ Toms Pastors. «Sāk izmeklēšanu pret Krievijas TV kanālu «Doždj»». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2014. gada 31. janvāris. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  5. ↑ «Lai netiktu slēgts pavisam, Krievijas TV kanāls "Doždj" samazinās oriģinālsatura daudzumu». jauns.lv. 2014. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  6. ↑ "Kremlim opozicionārajam Krievijas telekanālam "Doždj" draud slēgšana". Neatkarīgā Rīta Avīze. 2014. gada 4. februāris. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  7. ↑ "Krievijas TV kanālu „Doždj” piespiež pamest telpas". Ir. 2014. gada 6. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  8. ↑ "Krievijas liberālais TV kanāls Doždj izlikts uz ielas". Diena. 2014. gada 8. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  9. ↑ «Krievijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret "Doždj" par ekstrēmismu». jauns.lv. 2015. gada 7. decembris. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  10. ↑ "Pret telekanālu Doždj sākta izmeklēšana par ekstrēmismu". Diena. 2015. gada 7. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  11. ↑ "Ukraina aizliegusi Krievijas telekanāla Doždj pārraidīšanu". Diena. 2017. gada 12. janvāris. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  12. ↑ Rihards Plūme, Uldis Ķezberis. «Baltkrievijā aizturēti TV «Doždj» žurnālisti; Krievijas ĀM: viņiem nebija akreditācijas». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA, 2020. gada 9. augusts. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  13. ↑ «"Doždj" izslēgts no Kremļa žurnālistu loka, jo tas atbalstījis "nelikumīgas darbības"». jauns.lv. 2021. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  14. ↑ «Krievija telekanālu «Doždj» iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2021. gada 20. augusts. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  15. ↑ "Krievija telekanālu "Doždj" iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā". Neatkarīgā Rīta Avīze. 2021. gada 20. augusts. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  16. ↑ "Telekanāls Doždj uz laiku pārtrauc darbību". Diena. 2022. gada 3. marts. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  17. ↑ «Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj" uz laiku pārtrauc darbību». tvnet.lv. LETA. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  18. ↑ «"Pie velna karu!" "Doždj" galvenais redaktors pamet Krieviju». jauns.lv. 2022. gada 2. maijs. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  19. ↑ "Doždj un BBC World papildina Lattelecom TV programmu". Diena. 2014. gada 3. marts. Atjaunināts: 2022. gada 15. aprīlī.
  20. ↑ ««Lattelecom» TV pamatpakā pieejami «Doždj TV», «BBC World» un citi ziņu kanāli». tvnet.lv. 2021. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  21. ↑ «Alternatīvajam Krievijas TV kanālam «Doždj» Latvijā ap 34 000 skatītāju ik dienu». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2014. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  22. ↑ Edgars Kupčs. «Otrais lielākais TV operators Latvijā no piedāvājuma izņem Krievijas neatkarīgo kanālu «Dožģ»». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2020. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī.
  23. ↑ «Krievijas neatkarīgais TV kanāls 'Doždj' sāks darbu Rīgā». DELFI. 2022. gada 18 jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19 jūlija.
  24. ↑ «Alvis Hermanis: Šodien sabruka man vēl viena ilūzija». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-23.
  25. ↑ 25,0 25,1 «Mārtiņš Staķis izsakās par skandalozo interviju "TV Rain"». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-23.
  26. ↑ «Rīgas mērs: Uzbrukumi «Doždj» manas intervijas dēļ – negodīgi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-23.
  27. ↑ 27,0 27,1 27,2 «Drošības dienests sāk pārbaudi par izteikumiem TV «Doždj» raidījumā; NEPLP piemēro 10 000 eiro sodu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-06.
  28. ↑ 28,0 28,1 «Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē TV «Doždj» apraides atļauju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 6. decembris.
  29. ↑ «Tā tiešām nav Kremļa propaganda? TV "Doždj" skandalozā žurnālista sociālie tīkli liek ieplest acis». jauns.lv. 2022-12-06. Skatīts: 2022-12-06.
  30. ↑ «Telekanālam “Doždj” otrais brīdinājums. Vai ilgi būs jāgaida līdz trešajam?». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-06.
  31. ↑ «VIDEO ⟩ Ar asarām acīs "TV Rain" ģenerāldirektore lūdz atgriezties darbā atlaisto Korosteļevu un citus žurnālistus». TVNET (latviešu). 2022-12-06. Skatīts: 2022-12-07.
  32. ↑ ««Trīs kļūdas» – par spīti Sindejevas asarām «Doždj» galvenais redaktors Dzjadko atlaisto Korosteļevu atpakaļ neņems» (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  33. ↑ «Iekšlietu ministrs «melnajā sarakstā» iekļāvis bijušo «Doždj» raidījuma vadītāju Korosteļevu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  34. ↑ «Drošības dienests rosina «melnajā sarakstā» iekļaut atlaisto «Doždj» raidījuma vadītāju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 6. decembris.
  35. ↑ «TV «Doždj» neizslēdz atgriešanos apraidē Latvijā; strādā pie pārkāpumu novēršanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  36. ↑ «"TV3 Group" lauzīs telpu nomas līgumu ar Doždj"». apollo.lv (latviešu). 2022-12-16. Skatīts: 2022-12-21.
  37. ↑ ««Doždj» samaksā NEPLP piemēroto 10 000 eiro sodu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-22.
  38. ↑ ««Doždj» pārsūdzēs NEPLP lēmumu atņemt medijam apraides atļauju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-22.
  39. ↑ «Kremlis komentē NEPLP lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu "Doždj"». Ārvalstīs (latviešu). 2022-12-06. Skatīts: 2022-12-07.
  40. ↑ ««Reportieri bez robežām»: «TV Rain» cenzūra ir Eiropas valsts necienīgs lēmums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-07.
  41. ↑ «Latvijas Žurnālistu asociācija: NEPLP lēmums anulēt «Doždj» licenci ir nesamērīgs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-07.
  42. ↑ «Baltijas Mediju izcilības centrs: TV «Doždj» licences atņemšana bez diskusijas ir satraucoša». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  43. ↑ «Ukrainas žurnālisti atbalsta NEPLP lēmumu anulēt apraides atļauju TV «Doždj»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  44. ↑ «Vācijas Žurnālistu savienība aicina Latvijas varasiestādes atjaunot «Doždj» licenci». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-04.
  45. ↑ «Saeimas Cilvēktiesību komisija: NEPLP lēmums anulēt «Doždj» apraides atļauju ir korekts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-22.
  46. ↑ «"Ukraina nebūs stabila un demokrātiska valsts!" NEPLP vadītājs Āboliņš komentē savus izteikumus tviterī». Latvijā (latviešu). 2022-12-06. Skatīts: 2022-12-06.
  47. ↑ 47,0 47,1 «Telekanāls «Doždj» pārcels savu galveno biroju uz Amsterdamu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Doždj&oldid=3844583"