Eudžēnio Montāle (itāļu : Eugenio Montale ; dzimis 1896 . gada 12. oktobrī , miris 1981 . gada 12. septembrī ) bija itāļu dzejnieks, prozas autors, redaktors, tulkotājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta vidus itāļu labākajiem rakstniekiem.[ 1] 1975. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā .
1925: Ossi di seppia
1932: La casa dei doganieri e altre poesie
1939: Le occasioni
1943: Finisterre
1948: Quaderno di traduzioni
1948: La fiera letteraria
1956: La bufera e altro
1956: Farfalla di Dinard
1962: Satura
1962: Accordi e pastelli
1966: Il colpevole
1966: Auto da fé: Cronache in due tempi
1966: Xenia
1969: Fuori di casa
1971: Satura (1962–1970)
1971: La poesia non esiste
1973: Diario del '71 e del '72
1973: Trentadue variazioni
1977: Quaderno di quattro anni
1977: Tutte le poesie
1980: L'opera in versi
Latviešu valodā izdota Montāles dzejas izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva , 2007) Leona Brieža atdzejojumā ar atdzejotāja priekšvārdu. Dzejoli "Sīrija" tulkojis arī Knuts Skujenieks .
1901—1925 1926—1950 1951—1975 1976—2000 2001—pašlaik