Elza Radziņa

Elza Radziņa
Dzimusi	Elza Katrīna Podniece 1917. gada 10. februārī Harkiva, Krievijas Impērija (tagad Ukraina)
Mirusi	2005. gada 18. augustā (88 gadu vecumā) Rīga, Latvija
Citi vārdi	Elza Šalkone-Radziņa
Nodarbošanās	aktrise
Darbības gadi	1936—2004
Dzīvesbiedrs	Kārlis Radziņš (1941-1958) Oļģerts Šalkonis (no 1958)
Apbalvojumi Citi apbalvojumi Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1956) Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1967) PSRS Tautas skatuves māksliniece (1976) Triju Zvaigžņu ordenis (1995) Spīdolas balva (1997) Jelgavas pilsētas Goda zīme (1998) Lielais Kristaps (2003)

Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkivā, mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par "skatuves karalieni".

Dzīvesgājums

Dzimusi Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 10. februārī Harkivā Jāņa Podnieka (1876—1921) un viņa sievas Lības (1885—1971) ģimenē. Pirms kara ģimene, kurā jau bija meita Anna un divi puikas, dzīvoja Rīgā. Tēvs bija metālgriezējs elektrotehniskajā fabrikā "Unions", bet māte šuvēja. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene līdz ar fabriku evakuējās uz Krieviju, ceļā uz Petrogradu abi puikas nomira. No 1916. gada dzīvoja Harkivā, bet pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Latvijā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā tēvu mobilizēja Padomju Latvijas armijā, ar sarkanajiem latviešu strēlniekiem viņš piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās, 1921. gadā miris Harkivā. 1921. gadā Elza kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu, kur māte strādāja Hercoga Pētera ģimnāzijā par apkopēju. Elza mācījās Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolā (1925—1929) un Hercoga Pētera ģimnāzijā (1929—1936). 1936. gadā viņa pabeidza ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Līdztekus darbam grāmatnīcā un Jelgavas pilsētas bibliotēkā (1936—1941) viņa bija Jelgavas teātra koriste, dejotāja, tēloja Gusti Blaumaņa lugā “Indrāni”.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā apprecējās ar Jelgavas teātra skatuves meistaru Kārli Radziņu, 1942. gadā piedzima meita Ināra Aina (prec. Jansone). 1942. gadā viņa sāka mācīties Jelgavas teātra studijā. 1944. gadā, frontei tuvojoties, ar ģimeni bēga uz Kurzemi. Strādāja Vērmahta lazaretes virtuvē Ventspilī un piedalījās Ventspils aktieru ansamblī. Pēc kara beigām E. Radziņa strādāja Jelgavas Drāmas teātrī (1945—1953) un 1949. gadā debitēja kino ar Raiņa māsas Doras Stučkas lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Rainis".

1953. gadā viņa īslaicīgi bija aktrise Valmieras Drāmas teātrī, bet no 1954. gada pastāvīgi strādāja LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī. 1958. gadā otrreiz apprecējās ar aktieri un režisoru Oļģertu Šalkoni.

Par Elzas Radziņas izcilākajām lomām teātrī kļuva titulloma Eduardo de Filipo "Filumēna Marturāno" (1958, Alfreda Jaunušāna režija), bet īpaši Stellas Kempbelas loma Džeroma Kiltija "Mīļais melis" (1962, Žaņa Katlapa režija). Sākot no šīs lomas viņas ilggadīgais partneris bija Kārlis Sebris — Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts" (1964), Juhana Smūla "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" (1967) un citās. Pasaules slavu viņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets" (1964), kas bija nominēta Zelta globusa balvai kā 1966. gada labākā ārzemju filma. Daudzi kinorežisori Elzas Radziņas sejā saskatījuši aristokrātiskus vaibstus, bet dvēselē — vērienīgas, taču it kā uz iekšu vērstas kaislības.

Pirmā lielā kino loma Rīgas Kinostudijā bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966). Varenāku latvisku raksturu — Oļiņieti — Elzai Radziņai nospēlēja režisora Voldemāra Pūces "Mērnieku laikos" (1968). 1970. gads iezīmējās ar divām kino veiksmēm — Ance Oļgerta Dunkera "Klāvā — Mārtiņa dēlā" un Aleksandra Leimaņa "Vella kalpu" spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā māte Gunāra Pieša filmā "Pūt, vējiņi!" kino versijā (1973) un Dollija Jāņa Streiča "Teātrī" (1978). Vairākkārt uzstājās ar Rabindranata Tagores, Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. 2003. gadā Elza Radziņa uzdāvināja savai skolai — Jelgavas 1. ģimnāzijai — apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas. Kā pēdējo lomu nospēlējusi Žoržu Sandu Pītera Ēra vēstuļlugā "Mīļo skolotāj!" duetā ar Oļģertu Šalkoni Gustava Flobēra lomā.

Mirusi 88 gadu vecumā 2005. gada 18. augustā. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapu Mākslinieku kalniņā, kur 2007. gadā izveidots kapa piemineklis (tēlniece Ligita Franckeviča, akmeņkalis Ivars Feldbergs un tēlnieks Ojārs Breģis).

Nozīmīgākās teātra lomas

• Natalija Petrovna — Ivana Turgeņeva Mēnesis uz laukiem (1952)
• Filumēna Marturāno — Eduardo de Filipo Filumēna Marturāno (1958)
• Elīna, Antonija, Tomuļu māte — Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos (1955, 1965, 1975)
• Stella Kempbela — Džeroma Kiltija Mīļais melis (1962)
• Žorža Sanda — Jaroslava Ivaškeviča — Vasara Noānā (1969)
• Auguste Biezais — Paula Putniņa Paši pūta, paši dega (1972)
• Elinora — Džeimsa Goldmena Lauva ziemā (1972)
• Zuzanna — Anšlava Eglīša Bezkaunīgie veči (1989)
• Diāna Vrīlande — Marka Hemptona un Mērijas Luīzes Vilsones Pilnos auļos (1998)
• Žorža Sanda — Pītera Ēra Mīļo skolotāj! (2002)

Filmogrāfija

• Rainis, 1949 — Dora
• Ilze, 1959 — epizodē
• Kārkli pelēkie zied, 1961 — epizodē
• Hamlets ("Ļenfiļm"), 1964 — Ģertrūde
• Hipokrāta zvērests, 1965 — Māte
• Purva bridējs, 1966 — Horsta madāma
• Cerību krasts (Dovženko kinostudija), 1967 — Mērija Džonsone
• Ģenerālis Rahimovs ("Uzbekfiļm"), 1967 — kara ārste Olga Petrovna
• Mērnieku laiki, 1968 — Oļiņiete
• Pēdējā relikvija ("Tallinfilm"), 1969 — abate
• Vella kalpi, 1970 — Ģertrūde
• Vārnu ielas republika, 1970 — Elzas māte
• Klāvs - Mārtiņa dēls, 1970 — Ance
• Karalis Līrs ("Ļenfiļm"), 1970 — Gonerila
• Tauriņdeja, 1971 — Annas kundze
• Vella kalpi Vella dzirnavās, 1972 — Ģertrūde
• Pūt, vējiņi, 1973 — Māte
• Oļegs un Aina, 1973 — Ainas māte
• Kā rūdījās tērauds (Dovženko kinostudija), 1973 — avīzes redaktore
• Uzbrukums slepenpolicijai, 1974 — Lejiņa kundze
• Piejūras klimats, 1974 — Jautrīte Pūce
• Liktenim spītējot, 1975 — saimniece
• Melnā vēža spīlēs, 1975 — epizodē
• Nāve zem buras, 1976 — misis Tafta
• Favorīts ("Moldova-film"), 1976 — Deba Penna
• Teātris, 1978 — Dollija de Frīsa
• Aiz stikla durvīm, 1978 — vecākā medmāsa
• Ģimenes albums, 1978 — Irma Rande
• Slepenā dienesta aģents ("Moldova-film"), 1978 — Njaga
• Inspektors Gulls ("Ekran"), 1979 — Sibila Berlinga
• Sergejs Ivanovičs dodas pensijā ("Ļenfiļm"), 1980 — Irina Arkadjevna
• Lietus blūzs, 1982 — Freiberga sieva
• Melno strazdu noslēpums ("Mosfiļm"), 1983 — Efija Ramsbotoma
• Pēdējā vizīte, 1984 — Etele Čīvere
• Sprīdītis, 1985 — Pirmā galma dāma
• Mēs apsūdzam (Dovženko kinostudija), 1985 — Pauvera māte
• Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, 1987 — Paula
• Maija un Paija, 1990 — Laima
• Žēlsirdības krusts ("Belarusfiļm"), 1991 — Eliza Ožeško
• Drosme nogalināt, 1993 — epizodē
• Baiga vasara, 2000 — epizodē
• Paslēpes, 2001 — Timmere
• Viss kārtībā (TV seriāls), 2001 — Rita Ose

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1956)
• Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1967)
• PSRS Tautas skatuves māksliniece (1976)
• Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
• Spīdolas balva (1997)
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1997)
• Jelgavas pilsētas Goda zīme (1998)
• Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu (2003)
• Jelgavas Goda pilsone

Literatūra

• Lilija Dzene. Elza Radziņa. Rīga, 1973.
• Lilija Dzene. Draiskā peonija: Elzas Radziņas gadskārtu hronika. Rīga, 1997.
• Helga Ingeborga Melnbārde, Oļģerts Šalkonis. Elza no Elku ielas. Rīga, 2007.

Ārējās saites

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• Malda Ilgaža. Vienkāršas, daudzveidīgas un dziļas mākslas Karaliene. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.tvnet.lv 2002. gada 23. decembrī
• Elza Radziņa izrades.lv