Garsija Markesa nozīmīgākie darbi ir romāni "Simts vientulības gadu" (Cien años de soledad, 1967), "Patriarha rudens" (El otoño del patriarca, 1975), "Mīlestība holeras laikos" (El amor en los tiempos del cólera, 1985) un stāsti "Pulkvedim neviens neraksta" (El coronel no tiene quien le escriba, 1961), "Lielās mātes bēres" (Los funerales de la Mamá Grande, 1962).
1999. gadā Garsijam Markesam tika konstatēts limfas vēzis.[3] 2012. gadā Garsijas Markesa brālis nāca klajā ar paziņojumu, ka Gabriels Garsija Markess ir smagi slims un cieš no vecuma plānprātības.[4] Garsija Markess pēdējos mūža gadus dzīvoja Meksikas galvaspilsētā Mehiko.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabriels Garsija Markess.
