Baltinavas katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca
Baltinavas kat bazn.jpg
Baltinavas katoļu baznīca
Baltinavas katoļu baznīca (Latvija)
Baltinavas katoļu baznīca
Baltinavas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Baltinavas novads, Baltinava
Koordinātas 56°56′51″N 27°39′04″E / 56.94750°N 27.65111°E / 56.94750; 27.65111Koordinātas: 56°56′51″N 27°39′04″E / 56.94750°N 27.65111°E / 56.94750; 27.65111
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1931
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Staņislavs Prikulis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1909
Celtniecības beigas 1931
Specifikācija
Garums 39 m
Platums 20 m
Būvmateriāli šķeltu laukakmeņu mūra

Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Baltinavas novada Baltinavas ciemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā zināmā Baltinavas katoļu baznīca, kas atradās 2,6 km no Baltinavas Keišu sādžā, bija koka celtne, kuru uzcēla 17. gadsimta otrajā pusē. To iesvētīja Latgales-Piltenes bīskaps Nikolajs Poplavskis 1695. gadā. Otra zināmā koka baznīca tika uzcelta Baltinavā 1769. gadā, to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam iesvētīja Ludzas dekāns Poslauskis 1774. gadā. Šī baznīca atradās pašreizējā dievnama priekšā, tās altāris atradās pašreizējās baznīcas torņa vietā, bet gala ieeja un torņa daļa atradās pretī vārtiņiem, kas ved uz plebāniju. Būvējot jauno mūra baznīcu, vecās baznīcas tuvums netraucēja. Vecās baznīcas akmeņu mūra žogs, kuru nojauca, būvējot jauno žogu prāvesta Alfona Misjuna laikā. Vecās baznīcas zvani bija iekārti no četriem stabiem veidotā tornī. 19. gadsimta beigās šo koka baznīcu pārvietoja uz Kūkovu jeb Ruskulovu, mainot tās ārējo izskatu.

Pašreizējā baznīca ir mūra celtne, ko 1909. gadā uzsāka celt prāvests Andrejs Sviklis, taču ,sākoties Pirmajam Pasaules karam 1914. gadā, celtniecības darbi tika pārtraukti. Baznīcas būve tika atsākta pēckara gados, to turpināja jaunais draudzes prāvests Pēteris Gadzāns, jo bijušais prāvests bija kļuvis vecs un nespēcīgs, tāpēc viņu pārcēla uz Pušmucovas draudzi. Prāvests Gadzāns turpināja iesāktos darbus ar meistariem, kas baznīcu bija sākuši būvēt pirms kara, palīdzot arī draudzes locekļiem. Taču 1930. gadā prāvestu pārcēla kalpot uz Pušas draudzi, bet viņa vietā uz draudzi atnāca prāvests Vitālis Trepša, kurš pabeidza iekšdarbus baznīcā.

Baznīcu 1931. gada 7. septembrī konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Staņislavs Prikulis.[3] Draudzei ir desmit kapsētas.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jura diena, Porciunkula atlaides, Dievmātes dzimšanas diena, Bezvainīgi ieņemtās Dievmātes svētki, Kunga pasludināšanas diena.[3]

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltinavas baznīca ir mūra celtne, 39 metrus gara un 15,5 metrus plata, krusta vietā platums ir 20 metri. Tā ir trīsnavu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var novietoties 180 cilvēku. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā atrodas seni sakrālās mākslas darbi, no kuriem senākā ir 17. gadsimtā gleznotā Jaunavas Marijas glezna, kas ir gleznota uz ādas, kas uzstiepta uz koka pamatnes. Glezna ir saglabājusies no pirmās koka baznīcas, kas atradās Keišu sādžā. Lielo altārgleznu, kas gleznota 1882. gadā, ir gleznojis St. Zaleskis, bet Svēto Antona un Jāzepa gleznas darinājis mākslinieks Vitālijs Kalvāns.

Baznīcā redzama arī 18. gadsimtā darināta skulptūra "Ecco Homo", ka arī četru apustuļu — Pētera, Pāvila, Jāņa un Andreja tēli. Īpašs ir 18. gadsimtā darināts koka krucifikss baznīcas labajā pusē, pie sānu pilāra zem kora telpām.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997.54.-55.lpp.
  3. 3,0 3,1 www.katolukalendars.lv[novecojusi saite]
  4. Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997.55.lpp