Kaives pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kaives ciems)
Kaives pagasts
Kaives pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Kaive (Kaives pagasts)
Kopējā platība:[1] 117,3 km2
 • Sauszeme: 116,0 km2
 • Ūdens: 1,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 274
Blīvums (2023): 2,4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Kaives pagasts Vikikrātuvē

Kaives pagasts ir viena no Cēsu novada teritoriālajām vienībām. Robežojas ar sava novada Taurenes, Vecpiebalgas, Inešu, Zaubes un Skujenes pagastiem, Madonas novada Jumurdas un Ērgļu pagastiem, Ogres novada Mazozolu pagastu. Pagasta centrs atrodas Kaivē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alainīte, Dzērvīte, Gauja, Meltne, Ogre, Pīsla, Risene.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bumbu ezers, Ezeriņu ezers, Kaives ezers, Klebēķis, Ķīzēnu ezers, Leimaņu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Skujenes pagastā izveidoja Kaives ciemu. 1954. gadā to pievienoja Leimaņu ciemam, bet 1965. gadā atdalīja. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[4] 2009. gadā Kaives pagastu iekļāva Vecpiebalgas novadā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunantēnu rija[5]
  • Urbju senkapi
  • Šinku senkapi (Akmens kapi)

Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 000—    
1959820−59.0%
1967730−11.0%
GadsIedz.±%
1979570−21.9%
1989547−4.0%
2000477−12.8%
GadsIedz.±%
2011340−28.7%
2021277−18.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bumbi, Gropiņi, Kaive, Ķilkas, Lācīši, Leimaņi, Maisēļi, Muilēni, Pēterēni, Zilaiskalns.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Otomārs Oškalns (1904—1947), Latvijas komunistiskās partijas darbinieks, Sarkanās armijas partizāns.
  • Jānis Stiprais (1870—1946), latviešu skolotājs, žurnālists un tautsaimnieks. Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktors (1922—1935), Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātes privātdocents.
  • Jānis Zēvers (1868—1940), latviešu valodnieks, skolotājs, šahists.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]