Kartlija — Vikipēdija

Kartlija (gruzīnu: ქართლი, kartli) ir vēsturisks novads Gruzijas vidienē, kas mūsdienās pamatā ietilpst Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas mhares teritorijā. Vēsturiskais novada centrs ir Tbilisi.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartlijas karaliste izveidojās pēc Gruzijas Karalistes sašķelšanās 1490. gadā līdztekus Kahetijas un Imeretijas karalistēm. 1762. gadā Kartlijas un Kahetijas karalistes apvienojās, pēc Kučuk-Kainardžas līguma noslēgšanas 1774. gada izbeidza nodevu maksājumus Osmaņu impērijai, bet 1801. gadā tās pakļāva Krievijas Impērija.^[1]

Gruzijas karalistes veidošanās laikā (11.-12. gadsimts)
Kartlijas karaliste (1490)
Kartlija (Kartalinija) un Kahetija Krievijas Impērijas ekspansijas laikā (1801)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 7. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kartlija.

Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)

s d l Gruzijas administratīvais iedalījums

Autonomās republikas	Abhāzija¹ Adžārija

Mhares	Gurija Iekšējā Kartlija² Imeretija² Kahetija Lejaskartlija Mcheta-Mtianeti² Megrelija-Augšsvanetija Rača-Lečhumi un Lejassvanetija² Samche-Džavahetija

Pilsēta ar speciālu statusu	Tbilisi

¹ teritoriju kontrolē pašpasludinātā Abhāzijas Republika ² daļu teritorijas kontrolē pašpasludinātā Dienvidosetijas Republika

Autoritatīvā vadība	GND: 4321323-6

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra

Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt."

Lielkrievija	Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes

Anektētās lielkņazistes	Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes

Novgorodas zemes	Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes

Tatāru hanistes	Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes

Baltijas provinces un Karēlija	Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes

Lietuvas dižkunigaitija	Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes

Ukraina	Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes

Kaukāza valstis	Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes

Somijas lielhercogiste	Somijas (1809) zemes

Polijas karaliste	Polijas (1815) zemes

Turkestāna	Vidusāzijas (1867) zemes