Lielā Orda
Lielā Orda (tatāru: Uluğ Orda, krievu: Большая Орда) bija valstiska struktūra kā Zelta Ordas pēctece Volgas un Donas stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz 1502. gadā, kad Krimas haniste iekaroja Saraju un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās. 15. gadsimta otrajā pusē Lielā Orda saglabāja kontroli pār seno Zelta Ordas centru pie Volgas lejteces un uzskatīja Maskavas lielkņazisti par savu vasaļvalsti, līdz 1480. gada Ugras stāvēšanai, kurā Ahmadhana karaspēka atkāpšanās simboliski iezīmēja tā sauktā “tatāru jūga” beigas Krievzemē.
Līdz sabrukumam Lielā Orda bija viens no galvenajiem spēkiem Austrumeiropas stepēs, konkurējot ar Krimas hanisti un Nogaju ordu, kā arī ar Maskaviju un Lietuvas dižkunigaitiju par ietekmi tirdzniecības ceļu un militārās hegemonijas jomā. Šī dinamika 15.–16. gadsimtā noteica stepju reģiona politiskās pārmaiņas un Lielās Ordas izzušana pavērsa varu līdzšinējiem konkurentiem Krimas hanistei un strauji augošajai Maskavijai.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |