Viktors Skudra
| Viktors Skudra | |
|---|---|
 Skudra kā Satversmes tiesas tiesnesis | |
| Latvijas Republikas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 1990. gada 5. jūnijs — 1993. gada 18. maijs | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | amats atjaunots[P 1] |
| Pēctecis | Egils Levits |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1943. gada 10. jūlijs.svg){kind=small} Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvijas ģenerālapgabals (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 2011. gada 22. maijā (67 gadu vecumā) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Viktors Skudra (1943. gada 10. jūlijs — 2011. gada 22. maijs) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1943. gadā Rēzeknes apriņķa Mākoņkalna pagastā. No 1963. līdz 1970. gadam strādāja Latvijas Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā. Līdz 1973. gadam studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, līdztekus no 1970. līdz 1980. gadam strādāja par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, tad par Rīgas pilsētas Oktobra rajona prokurora vietnieku, Saldus rajona prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru. No 1982. līdz 1987. gadam Skudra bija Latvijas PSR prokurora vietnieks, no 1987. līdz 1988. gadam — PSKP SK instruktors.[1]
Atmodas kustības laikā 1988. gadā kļuva par Latvijas PSR tieslietu ministru, atbalstīja Latvijas Juristu biedrības izveidošanu. Toreizējais Latvijas PSR prokurors Jānis Dzenītis tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "beatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot Latvijas tautas fronti", pieminot Viktoru Skudru, Ilmāru Bišeru, Juri Bojāru un Aivaru Endziņu.[2] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija Latvijas Republikas tieslietu ministrs. 1992. gadā kopā ar tā laika ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu tiesā iesniedza prasību par Jāņa Kučinska vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu.[3]
No 1993. gada bija zvērinātu advokātu biroja vadītājs, Aivara Lemberga advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.[4] 2006. gada nogalē Saeima apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi.[5] Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un notikumus ap izdevumu "Pilsonis".[6] Negaidīti miris 2011. gada 22. maijā.[7]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viktors Skudra bija arī pēdējais Latvijas PSR tieslietu ministrs; viņa priekštecis šajā amatā bija Jānis Salenieks. Pēdējais Latvijas tieslietu ministrs neatkarības gados bija Juris Pabērzs (Kirhenšteina valdībā), taču, tā kā Kirhenšteina valdības leģitimitāti var apstrīdēt, par Skudras priekšteci tiek uzskatīts arī Hermanis Apsītis (Ulmaņa valdībā).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus
- ↑ Viktors Skudra
- ↑ «Mediji un vara». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 16. augustā.
- ↑ «Lūko pēc paklausīgiem Satversmes tiesnešiem?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2007. gada 16. augustā.
- ↑ Satversmes tiesas tiesneši Arhivēts 2007. gada 25. septembrī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ Skudra neatsauks savu kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam[novecojusi saite]
- ↑ «Pēkšņi miris ST tiesnesis Skudra». Delfi. 2011.05.23. Skatīts: 2011.05.23.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Juris Pabērzs |
Latvijas Republikas tieslietu ministrs 1990. gada 5. jūnijs — 1993. gada 18. maijs |
Pēctecis: Egils Levits |
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
|