Viktors Skudra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viktors Skudra
Viktors Skudra.jpg
Skudra kā Satversmes tiesas tiesnesis
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
Amatā
1990. gada 5. jūnijs — 1993. gada 18. maijs
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Viktors Skudra[P 1]
Pēctecis Egils Levits

Dzimšanas dati 1943. gada 10. jūlijs
Valsts karogs: Vācija Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes apriņķis, Ostlande
Miršanas dati 2011. gada 22. maijā (67 gadu vecumā)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Viktors Skudra (1943. gada 10. jūlijs2011. gada 22. maijs) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktors Skudra ir dzimis Rēzeknes apriņķa Mākoņkalna pagastā. 1973. gadā ir absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. No 1963. līdz 1970. gadam strādājis Latvijas Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā, no 1970. līdz 1980. gadam strādājis par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, Rīgas pilsētas Oktobra rajona prokurora vietnieku, Saldus rajona prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru. No 1982. līdz 1987. gadam Skudra bija Latvijas PSR prokurora vietnieks, no 1987. līdz 1988. gadam — PSKP SK instruktors.[1] No 1988. līdz 1993. gadam bijis Latvijas Republikas tieslietu ministrs, bet no 1993. gada — zvērinātu advokātu biroja vadītājs. Bijis Aivara Lemberga advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.[2]

1988.gadā, būdams LPSR Tieslietu ministrs, atbalstīja Latvijas Juristu biedrības izveidošanu. Latvijas juristu I forumā LU Lielajā aulā uzstājās ar kaismīgu, pret PSRS kārtību vērstu, runu, iegūdams patiesu cieņu un autoritāti Latvijas juristu vidū. Tajās dienās Latvijā viesojās PSKP sekretārs Medvedevs, kurš bija zināms ar saviem reakcionāriem uzskatiem. Toreizējais LPSR prokurors Jānis Dzenītis tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "beatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot Latvijas tautas fronti", pieminot Viktoru Skudru, Ilmāru Bišeru, Juri Bojāru un Aivaru Endziņu.[3]

1992. gadā, būdams tieslietu ministra amatā, kopā ar tā laika ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu tiesā iesniedza prasību par Jāņa Kučinska vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu.[4] 2006. gada nogalē Saeima apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi.[5] Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un notikumus ap izdevumu "Pilsonis".[6] Negaidīti miris 2011. gada 22. maijā.[7]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Viktors Skudra bija arī pēdējais Latvijas PSR tieslietu ministrs; viņa priekštecis šajā amatā bija Jānis Salenieks. Pēdējais Latvijas tieslietu ministrs neatkarības gados bija Juris Pabērzs (Kirhenšteina valdībā), taču, tā kā Kirhenšteina valdības leģitimitāti var apstrīdēt, par Skudras priekšteci tiek uzskatīts arī Hermanis Apsītis (Ulmaņa valdībā).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Viktors Skudra
(kā LPSR tieslietu ministrs)
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
1990. gada 5. jūnijs1993. gada 18. maijs
Pēctecis:
Egils Levits