Matīšu pagasts
| Matīšu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Matīši |
| Kopējā platība:[1] | 80,4 km2 |
| • Sauszeme: | 71,2 km2 |
| • Ūdens: | 9,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 753 |
| Blīvums (2024): | 10,6 iedz./km2 |
 Matīšu pagasts Vikikrātuvē
| |
Matīšu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Burtnieka ezera krastā. Robežojas ar sava novada Vecates, Bērzaines, Dikļu un Burtnieku pagastiem, kā arī Limbažu novada Braslavas un Brīvzemnieku pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — 75,6 m vjl. — pie pagasta rietumu robežas.
Latvijā lielākā un Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā balto stārķu kolonija atrodas Matīšu pagastā, lapegļu alejā Valmieras — Mazsalacas šosejas malā. Tajā ir apmēram 30 stārķu ligzdas.[4]
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bauņupīte, Budze, Drona, Ozoliņupīte un Santupīte
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts robežojas ar ceturto lielāko Latvijas ezeru Burtnieku, kura piekrastē Matīšu pagastā atrodas Ķīkurleja — plaša, mitra, zāļaina josla.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biedrus purvs (89 ha), Baidiņu purvs (75 ha), Zīles - Dreimaņu purvs (38 ha), Maigas purvs (30 ha) un Ķēkuru purvs (11 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Matīšu nosaukums, domājams, cēlies no Svētā Mateja, kura vārdā bija nosaukta koka baznīca. Matīši pirmo reizi minēti 1678. gadā pēc Matīšu draudzes novada nodibināšanas. 20. gadsimta sākumā vienā Bauņu pagastā tika apvienoti Bauņu, Mīlītes un Pučurgas muižu pagasti. 1935. gadā Bauņu pagasta platība bija 93,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bauņu un Matīšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Matīšu ciemam pievienoja Bauņu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2006. gadā Matīšu pagasts apvienojās ar Vecates pagastu, izveidojot Burtnieku novadu ar centru Matīšos. 2009. gadā novads tika reorganizēts, tam pievienojot vēl trīs Valmieras rajona un vienu Valkas rajona pagastus un novada domi pārceļot uz Burtniekiem. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Matīši (pagasta centrs), Pučurga, Bauņi, Mīlītes.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pēteris Oliņš (1890—1962) — diplomāts
- Ernests Brože (1898–1994), latviešu inženieris un uzņēmējs. Studentu korporācijas Patria loceklis.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Valmieras tūrisma mājaslapa[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Matīšu pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
