Miera iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Miera iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Miera iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Apkaime | Brasa, Centrs |
| Garums | 2173 m[1] |
| Vēsturiskie nosaukumi | Jaunā Mirušo iela, Rēveles iela, Vecā Mirušo iela, Karlīnes iela, Lielā Lāču iela |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 9. |
| Tramvajs | 11. |
 Miera iela Vikikrātuvē | |
Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā. Tā sākas krustojumā ar Matīsa, Brīvības un Šarlotes ielu un beidzas uz Brasas tilta. No Brīvības ielas līdz Tallinas ielai Miera iela klāta ar bruģi, tālāk asfaltēta. Ielas kopējais garums ir 2173 metri.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākais nosaukums ir Jaunā Mirušo iela. 1846. gadā tā atzarojās no Aleksandra (Brīvības) ielas un aiz Blieķu (tag. Aristida Briāna) ielas nogriezās pa labi un veda uz pilsētas kapiem. 1859. gadā pārdēvēta par Miera ielu; nosaukums saistīts ar to, ka sākotnēji bija ceļš, kas veda uz jaunierīkotajiem kapiem - miera vietu. 1885. gadā posms no Lielās Aleksandra ielas līdz Blieķu ielai nosaukts par Rēveles (Tallinas) ielu. Posmā no Blieķu ielas līdz Beķerejas (tag. Maiznīcas) ielai saukta par Veco Mirušo ielu. 1859. gadā Vecā Mirušo iela pārdēvēta par Karlīnes ielu. Beķerejas iela ar loku iesniedzās Lielajā Aleksandra ielā, kavējot Karlīnes ielas savienošanos ar Lielo Aleksandru ielu (1867). 1905. gadā Beķerejas ielas posms no Karlīnes ielas līdz Aleksandra ielai likvidēts un Karlīnes iela pagarināta līdz Aleksandra ielai. 1937. gadā Karlīnes iela un Lielā Lāču iela (no Kazarmu ielas līdz dzelzceļam) nosaukta par Miera ielu.[2]
Ielas raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miera iela ir 2,173 km gara vietējas nozīmes iela Brasas apkaimes rietumos un Centra apkaimes ziemeļaustrumos. Tā sākas krustojumā ar Matīsa, Brīvības un Šarlotes ielu un virzās ziemeļaustrumu virzienā kā bruģēta iela ar tramvaja sliedēm brauktuves vidū. Iela krustojas ar Maiznīcas, Annas, Palīdzības, Aristida Briāna un Tallinas ielu. Pēc tam brauktuvi klāj asfalta segums, bet tramvaja sliedes iet abās ielas malās pa zālienu. Tālāk tās savienojumi ir ar Alojas, Ēveles, Mēness un Hospitāļu ielu. Šajā posmā ir daudz sabiedrisku ēku: Dzemdību nams, Tabakas fabrika (Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvieta), Rīgas Vingrošanas skola un Š. Dubnova Ebreju vidusskola. Nākamie krustojumi ielai ir ar Senču un Zirņu ielu. Tad tā krustojas ar Kluso, Kazarmu, Ieroču, Upes ielu un atkal krustojas ar Kluso ielu. Starp Hospitāļu un Kluso ielu Miera ielas pāra numuru pusē ir vēsturiskais kapu komplekss: Jēkaba kapi un Lielie kapi. Miera iela beidzas uz Brasas tilta, tās turpinājums ir Gaujas iela. Posms no Brasas tilta līdz Kazarmu ielai ir vienvirziena autosatiksmei, pa kuru var braukt centra virzienā. Savukārt tramvajs brauc abos virzienos.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miera iela ir savienota ar šādām ielām:
- Matīsa iela (ielas turpinājums dienvidu virzienā);
- Brīvības iela;
- Šarlotes iela;
- Maiznīcas iela (T veida krustojums);
- Annas iela (T veida krustojums);
- Palīdzības iela;
- Aristida Briāna iela/Tallinas iela;
- Alojas iela (T veida krustojums);
- Ēveles iela (T veida krustojums);
- Mēness iela/Hospitāļu iela;
- Senču iela/Zirņu iela;
- Klusā iela;
- Kazarmu iela;
- Ieroču iela (T veida krustojums);
- Upes iela (T veida krustojums);
- Klusā iela/Laktas iela (divlīmeņu krustojums).
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Rīga. Enciklopēdija., 1988, 470. lpp.