Pāriet uz saturu

Nīkrāces pagasts

Vikipēdijas lapa
Nīkrāces pagasts
Nīkrāces pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Dzelda
Kopējā platība:[1] 133,9 km2
 • Sauszeme: 130,0 km2
 • Ūdens: 3,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 533
Blīvums (2024): 4,1 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Brinkenhof
krievu: Бринкенская
Nīkrāces pagasts Vikikrātuvē

Nīkrāces pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Rudbāržu un Skrundas pagastiem, Dienvidkurzemes novada Embūtes un Kalvenes pagastiem un Saldus novada Nīgrandes un Pampāļu pagastiem.

Atrodas Rietumkursas augstienes malā - Bandavas un Embūtes paugurainēs. Austrumu daļā sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Augstākais punkts (141,6 m vjl)[4] atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.

Šķērvelis pie Vormsātes pils

Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - Briņķu ezers), ir vairāki dīķi:

  • Krievkalnu dīķis
  • Darvas dīķis
  • Jaunmāju dīķis

Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (Gut Altdorf, Alturpe), Briņķu muiža (Gut Brinkenhof), Dižvormsātes muiža (Gut Groß-Wormsahten, Vormsāte), Lēnu muiža (Gut Lehnen, Lēnas), Lieldzeldes muiža (Gut Groß-Dselden, Dzelda), Lielnīkrāces muiža (Gut Groß-Niekratzen, Nīkrāce), Mazdzeldas muiža (Gut Klein-Dselden), Tukuma muiža (Gut Tuckumshof, Tukums).

1935. gadā Aizputes apriņķa Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam Briņķu pagasta[5]) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, Lieldzeldas un Varoņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nīkrāces ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un Lēnas ciemus, 1959. gadā - Rudbāržu ciema padomju saimniecības «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 400—    
19591 005−58.1%
19671 155+14.9%
GadsIedz.±%
1979945−18.2%
1989891−5.7%
2000847−4.9%
GadsIedz.±%
2011650−23.3%
2021513−21.1%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas ir Dzelda (pagasta centrs), Lēnas, Nīkrāce, Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
  5. Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]