Pāriet uz saturu

Autoceļš P124

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no P124)
Ventspils—Kolka
Tilts pār Irbi uz autoceļa P124 (2010)
Tilts pār Irbi uz autoceļa P124 (2010)
Tilts pār Irbi uz autoceļa P124 (2010)
Ventspils—Kolka
Ventspils—Kolka
Ventspils—Kolka
Garums75,0 km
    ārpus pilsētas75,0 km
    pilsētā0 km
Segumsasfalts
ReģionsKurzeme
Maršruts
Krustojums Ventspils A10 E22
Krustojums P77
Ceļa atzarojums V1332
Ceļa atzarojums V1333
Ceļa atzarojums V1337
Ceļa atzarojums V1334
Ceļa atzarojums V1335
Upe, kanāls Irbe
Upe, kanāls Ķikans
Krustojums V1372
Krustojums P125 V1381
Ceļa atzarojums V1388
Ceļa atzarojums V1389
Ceļa atzarojums V1391
Aplis Kolka P131

P124 autoceļš Ventspils—Kolka ir reģionālais autoceļš, kas gar Baltijas jūras un Irbes šauruma krastu savieno autoceļu A10 pie Ventspils ar autoceļu P131 pie Kolkas.[1] Autoceļa garums ir 75 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Ventspils un Talsu novadus.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[2]

  • no Ventspils šosejas (A10) līdz krustojumam ar autoceļu Ventspils—Dundaga (P77) (0. - 4,212. km): 707 transportlīdzekļi diennaktī, 9% kravas transports
  • no krustojuma ar autoceļu Ventspils—Dundaga (P77) līdz pagriezienam uz Ovišiem (V1333) (4,212. - 18,205. km): 966 tr.l. diennaktī, 7% kravas transports
  • no pagrieziena uz Ovišiem (V1333) līdz Kolkai (krustojumam ar autoceļu P131) (18,208. - 74,797. km): 277,5 tr.l. diennaktī, 12% kravas transports

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

20. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

Pirms mūsdienu šosejas izbūves satiksme gar Lībiešu krastu notika pa citiem ceļiem. Pēc vietējo atmiņām, 1940. gadu beigās jūras liedags ticis pat aprakstīts kā galvenā jūrmalas šoseja, savukārt ceļam no Vaides uz Kolku tika izmantots vecais meža ceļš. 1950. gados tika izbūvēta grantēta šoseja starp Kolku un Ventspili. Šoseja izbūvēta galvenokārt padomju armijas vajadzībām, jo Ziemeļkurzemes piekraste atradās PSRS ārējās robežas zonā.[3]

Minēts, ka ceļa izbūvē piedalījušies padomju armijas soda bataljona karavīri, kas dzīvojuši Košragā. Bija paredzēts izbūvēt arī atzarojumu uz Košragu, līdzīgi kā citiem lībiešu ciemiem, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu dēļ tas izbūvēts tikai 1980. gadu beigās.[4]

Padomju okupācijas laikā autoceļš nodrošināja piekļuvi vairākiem militārajiem objektiem Ziemeļkurzemes piekrastē. Lūžņas un Olmaņu apkārtnē atradās krasta artilērijas baterijas un radiotehniskās vienības, savukārt pie Miķeļtorņa un Irbes upes bija izveidoti tanku poligoni, kas savā starpā bija savienoti ar militārajiem ceļiem. Irbenē atradās padomju militārās izlūkošanas un radiosakaru komplekss, bet Kolkā - robežapsardzes un kara flotes radiosakaru infrastruktūra.[5][6] Ceļš vietām ir bijis taisns un plats - tiek uzskatīts, ka tas tika projektēts un veidots arī kā slepens lidmašīnu skrejceļš.[7]

Tā kā ceļa apkārtne atradās PSRS ārējā pierobežā, tajā bija konkrēti pierobežas režīma darbības apstākļi - iebraukšanai Kolkā bija nepieciešamas īpašas atļaujas, kuru nokārtošana varēja ilgt vismaz desmit dienas. Pirms Kolkas un citām piekrastes piekļuvas vietām atradās robežsargu kontrolposteņi ar barjerām.[6]

21. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

No 2008. līdz 2009. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no Mazirbes līdz Vaidei (56,3. - 67,3. km). Būvdarbu izmaksas sasniedza 2,8 miljonus latu.[8]

2010. gadā tika pārbūvēts autoceļa posms no Lūžņas līdz Lielirbei (27,8. - 39,79. km). Būvdarbus veica SIA Saldus Ceļinieks, 2011. gadā par šī projekta īstenošanu būvuzņēmējs saņēma ceļu nozares balvu nominācijā "Gada objekts".[9]

Ap 2010. gadu tika pārbūvēts arī autoceļa posms no Lielirbes līdz Sīkragam (39,95. - 50,10. km), būvdarbus veica SIA STRABAG.[10]

2011. gadā tika pārbūvēti autoceļa posmi no Sīkraga līdz Mazirbei (50,05. - 56,28. km) un no Vaides līdz Kolkai (67,3. - 74,8. km).[11]

Kopumā laika posmā no 2008. līdz 2011. gadam pakāpeniski tika veikta P124 posma no Lūžņas līdz Kolkai pārbūve un asfalta segas izbūve 48 kilometru garumā.[12]

2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no Mazirbes līdz Vaidei (56,3. - 67,3. km). Būvdarbus veica SIA Saldus ceļinieks par līgumcenu 251 805 eiro (ar PVN).[13]

2021. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no pagrieziena uz Lūžņu līdz tiltam pār Irbi (27,84. - 39,84. km).[14]

2022. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no Lielirbes līdz Sīkragam (39,83. - 50,4. km). Būvdarbus veica SIA STRABAG.[15]

2022. gadā tika atjaunots vēsturiskais 112 m garais un 1,2 m platais trošu tilts pār Irbes upi Lielirbē. Tas ļauj gājējiem un velobraucējiem izmantot vēsturisko Līvzemes Mazbānīša taku un kalpo EuroVelo 10 un EuroVelo 13 maršrutiem. Pirms tilta atjaunošanas Irbes upes šķērsotājiem bija jāiziet uz šosejas, bet atjaunotais tilts ļauj so posmu šķērsot drošāk ārpus autoceļa. Tilta kopējās izmaksas bija 168 069 eiro, no kā 112 693 eiro veidoja ERAF līdzfinansējums, bet atlikušie 55 375 eiro bija valsts un pašvaldības finansējums.[16]

2024. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi divos autoceļa posmos - no Sīkraga līdz Mazirbei (50,05. - 56,28. km) un no Vaides līdz Kolkai (67,3. - 74,8. km), kopumā 13,7 km garumā. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un LAU, par līgumcenu 707 247 eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.[17]

2024. gadā tika pārbūvēts autoceļa sākuma posms līdz Liepenei (0 — 9,93 km).[18] Lielākajā daļā posma vecais segums tika reciklēts, bet atsevišķās vietās tika pilnībā pārbūvētas visas ceļa konstruktīvās kārtas. Tika sakārtotas ūdens novade, tīrīti un izbūvēti grāvji un caurtekas, pārbūvētas pieturvietas un uzstādītas jaunas drošības barjeras. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un Vianova par līgumcenu 5 335 363,55 eiro (ar PVN), būvprojekta autors SIA Vertex projekti, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Projekts tika līdzfinansēts no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem VARAM administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmā.[19][20]

Nākotne

[labot | labot pirmkodu]

Valsts Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras ilgtermiņa 2016. gada tematiskajā plānojumā Lielirbes apkārtnei paredzēta "Ventiņu-lībiešu veloceļa izbūve vai velomaršruta izveide", kas savienotu Ventspili ar Lībiešu krasta apdzīvotajām vietām, tostarp EuroVelo 13 trasi.[21]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
  2. ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
  3. ↑ «Dzīve joprojām ir interesanta un skaista | Livones» (en-US). Skatīts: 2026-10-11.
  4. ↑ LLTA Lauku Celotajs. «About the relations of Košradznieki with Soviet soldiers». militaryheritagetourism.info (angļu). Skatīts: 2026-10-11.
  5. ↑ LLTA Lauku Celotajs. «Olmaņu baterija Nr.456 (kādreizējā padomju militārā bāze "Krasnoflotskaja")». militaryheritagetourism.info (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  6. 1 2 LLTA Lauku Celotajs. «Par Kolkas robežsargiem». militaryheritagetourism.info (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  7. ↑ «Lesser-visited places in the Baltic States».
  8. ↑ «Latvian State Roads Yearbook 2009».
  9. ↑ «Augulis: Latvijā ir arī labi un ļoti labi ceļi». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  10. ↑ «Kur paliek autoceļiem paredzētā nauda? – Žurnāls Iepirkumi» (lv-LV). 2013-03-28. Skatīts: 2026-10-11.
  11. ↑ «Pie Sīkraga un Kolkas atjauno ceļa segumu | Talsu novada pašvaldība». www.talsunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  12. ↑ http://lvceli.lv/files/ERAF%202007_2013/ERAF%20programma%202007_2013.pdf[novecojusi saite]
  13. ↑ «Atjaunots ceļa posms no Mazirbes līdz Vaidei | Satiksmes ministrija». www.sam.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  14. ↑ Elīna Pankovska. «Kurzemes plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2024-04-09. Skatīts: 2026-10-11.
  15. ↑ «Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos».
  16. ↑ «Atjaunots vēsturiskais trošu tilts pār Irbes upi». ES fondi (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
  17. ↑ Elīna Pankovska. «Kurzemes plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2024-04-09. Skatīts: 2026-10-11.
  18. ↑ 11 ceļu posmos sākušies būvdarbi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem mlsm.lv 2024. gada 12. aprīlī
  19. ↑ Sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka posmu pie Ventspils lvceli.lv 18.03.2024.
  20. ↑ «Sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka posmu pie Ventspils — Aktualitātes — Ventspils» (latviešu). 2024-03-18. Skatīts: 2026-10-11.
  21. ↑ «Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-10-11.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Autoceļš_P124&oldid=4534494"