Pāriet uz saturu

Autoceļš P18

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no P18)
Valmiera—Smiltene
Autoceļš P18 Valmieras novadā
Autoceļš P18 Valmieras novadā
Autoceļš P18 Valmieras novadā
Valmiera—Smiltene
Valmiera—Smiltene
Valmiera—Smiltene
Garums35,8 km
    ārpus pilsētas32,9 km
    pilsētā2,9 km
Segumsasfalts
ReģionsVidzeme
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums Valmiera A3 E264
Upe, kanāls Gauja
Aplis P20
Aplis uz Kauguriem, AS «Valmieras stikla šķiedra»
Ceļa atzarojums Cempi
Upe, kanāls Lisa
Ceļa atzarojums Blome
Upe, kanāls Nigra
Apdzīvotas vietas sākums Smiltene (Daugavas iela)
Krustojums P24 P25
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Audēju iela, Gaujas iela, Atmodas iela
Krustojums Smiltene P27

P18 autoceļš Valmiera—Smiltene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A3 pie Valmieras ar Smilteni.[1] Autoceļa kopgarums ir 35,8 km, no kā 32,9 km ir valsts pārvaldībā, bet 2,9 km - Smiltenes novada pašvaldības pārziņā. Smiltenē P18 maršruts turpinās pa Daugavas, Audēju, Gaujas un Atmodas ielu. Autoceļš visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu, tas šķērso Valmieras un Smiltenes novadus.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[2]

  • no divlīmeņu satiksmes mezgla ar Valmieras šoseju (A3) līdz rotācijas aplim ar autoceļu P20 (0,0. — 3,4. km): 7,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports
  • no rotācijas apļa ar autoceļu P20 līdz valsts autoceļa beigām pie Smiltenes (3,4. — 32,9. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

20. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

20. gadsimtā, kā galvenais kravas un pasažieru pārvietošanās veids starp Valmieru un Smilteni, kalpoja 32 km garš šaursliežu dzelzceļš no tā atklāšanas 1911. gadā līdz tā slēgšanai 1970. gadā. Dzelzceļš vietām atradās paralēli Valmieras-Smiltenes zemes ceļam. 1936. gada tūrisma ceļvedī Valmieras-Smiltenes sauszemes maršruts aprakstīts caur Brenguļiem, norādot aptuveni 35 km attālumu.

1930. gadā VII rajona inženieris Smiltenē izsludināja dzelzsbetona caurtekas izbūvi uz valsts pārziņā esošā Valmieras-Smiltenes ceļa.

1980. gados mūsdienu autoceļu A3 un P18 mezglā pie Valmieras tika uzbūvēts divlīmeņu satiksmes mezgls ar pārvadu.[3]

Mūsdienās

[labot | labot pirmkodu]

2018. gadā satiksmes drošības uzlabošanai tika mainīta satiksmes organizācija krustojumā ar Somu ielu pie Vidzemes slimnīcas. Krustojumā tika aizliegti kreisie pagriezieni, uzstādītas jaunas ceļa zīmes un pārveidots horizontālais marķējums, jo kreiso pagriezienu manevri bija atzīti par paaugstināta riska manevriem.[4]

2020. gada vasaras beigās tika uzsākta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā no Valmieras līdz Cempmuižai (0,352. - 11,605. km). Vispirms tika laboti iesēdumi un veikta ceļa profila korekcija, bet 2021. gadā tika ieklāts virsmas apstrādes segums. Darbus veica SIA CBF "Binders" par līgumcenu 692,2 tūkstoši eiro (ar PVN). Projekts tika finansēts no 2020. gadā autoceļu būvdarbiem piešķirtā papildu valsts budžeta finansējuma.[5]

2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu V233 pie Jaunvāles līdz Smiltenei (15,641. - 32,894. km). Darbu laikā tika veikta izlīdzinošā frēzēšana, iesēdumu un ceļa profila labošana, kā arī ieklāta jauna asfaltbetona virskārta. Tika atjaunota Nigras caurteka un veikti remontdarbi tiltam pār Lizas upi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 3,8 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.[5][6]

2025. gadā tika atjaunots P18 maršrutā ietilpstošais Daugavas ielas posms Smiltenē. Būvdarbus veica SIA "ACBR" par kopējām izmaksām 292,3 tūkstoši eiro, no kā 217,5 tūkstošus eiro veidoja valsts budžeta līdzfinansējums.[7]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]