Perma (zeme)

Permas zeme (*Permia provincia*) 1549. gada kartē

Permas zeme jeb Lielā Perma (komi: Ыджыд Перым, krievu: Пермь Великая) bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā. Tās ietekmē atradās arī Mazās Permas zemes Pečoras un Vičegdas baseinā mūsdienu Komi Republikā (Пермь Вычегодская). Permas galvaspilsēta bija Čerdina (līdz 1472 un 1535—1613), Počka (1472—1535) un Soļikamska (1636—1708).^[1]

Vēsture

Vikingu laikos Barenca jūras piekraste un tajā ietekošo upju baseins no 9. gadsimta tika dēvēts par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia). 11. gadsimtā tā nokļuva Novgorodas kņazu pārvaldē, 14. gadsimtā pievērsa pareizticībai. Kopš 1451. gada Permas kņazi mēģināja saglabāt autonomiju Maskavijas, Novgorodas un Kazaņas hanistes savstarpējās cīņās. Zināms, ka šajā laikā valdīja kņazi Mihails (Михаил Великопермский, 1451—1481) un Matvejs (Матвей Великопермский, 1481—1505).

Pēc 1472. gada Permas zeme jeb "Lielā Perma" (Пермь Великая) nonāca Maskavas lielkņazistes ietekmē, bet pēc 1547. gada to iekļāva Krievijas caristes sastāvā. 1558. gadā Krievijas cars Ivans IV piešķīra Grigorijam Stroganovam plašu teritoriju Kamas upes baseinā. 1582. gadā Stroganovi apmaksāja atamana Jermaka vadīto kazaku iebrukumu Sibīrijas hanistē.

Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas Permas zeme ietilpa Sibīrijas guberņā. 1780. gadā izveidoja patstāvīgu Permas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Permas guberņu.

Permas ģerbonis (1672)
Perma Novgorodas pārvaldē (1389)
Lielā Perma Kamas, Pečoras un Ziemeļu Dvinas baseinā (1701. gada karte ar Urālu kalniem apakšā)
Grigorijam Stroganovam 1558. gadā dāvātā teritorija Permas zemes dienvidos (1951. gada karte)