Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji. Viņi valdīja tagadējās Baltkrievijas ziemeļu un centrālajās kriviču apdzīvotajās zemēs. Paši šīs valdnieku dinastijas pārstāvji sevi uzskatīja par senās skandināvu Inglingu dzimtas valdnieku dzimtas pēcnācējiem, tādēļ pārākiem par Novgorodas un Kijevas Rurikīdiem.

Pie vienas no Polockas Rurikoviču dinastijas zariem piederējuši arī brāļi Jersikas ķēniņš Visvaldis (miris pēc 1224. gada) un Kokneses un Tērbatas ķēniņš Vetseke (1175/80.-1224.).

Polockas kņazu ciltskoks

Dinastijas aizsācēji

Ragnvalds Olafsons (Rogvolods Olafa dēls), Polockas kņazs (ap 945-978)
Rogneda Rogvolodovna (Rogneda Rogvoloda meita, Rogneda Gorislava), Kijevas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča (valdījis 978—1015) sieva, esot mitusi Krāslavā (Gorislavā)^[1]^[2]
Izjaslavs Vladimirovičs (Изяслав Владимирович, ap 978—1001), Rognedas un Vladimira dēls, Izjaslavas kņazs (ap 987-1001), Polockas kņazs (ap 989—1001)

II.paaudze

Vseslavs Izjaslavičs (Всеслав Изяславич, miris 1003), Polockas kņazs (1001-1003)
Bračislavs Izjaslavičs (Брячислав Изяславич, ap 997-1044), Polockas kņazs (1003-1044), pakļāva Vitebsku un Usvjatu (1021)

III. paaudze

Vseslavs Bračislavičs Brīnumdaris (Всеслав Брячиславич Чародей, ap 1030-1101), Polockas kņazs (1044-1068, 1070, 1071-1101), Kijevas lielkņazs (1068 - 1069). Pēc kņaza Vseslava nāves Polockas zeme tika sadalīta starp viņa dēliem.

IV.paaudze

Rogvolods (Boriss) Vseslavičs (pirms 1057- 1128), Polockas kņazs (1101-1128), Druckas kņazu atzara aizsācējs
Gļebs Vseslavičs (Глеб Всеславич Минский, miris 1119), Minskas kņazs (1101-1119)
Romāns Vseslavičs (Роман Всеславич, miris 1114/6), Druckas kņazs (?) (1101-?)
Dāvids Vseslavičs (Давыд Всеславич Полоцкий, 1047/57-pēc 1129), Polockas kņazs (pirms 1128)
Rostislavs Vseslavičs (Ростислав Всеславич, 1070-pēc 1140), Lukomļas kņazs (?) (1101-1129), pēc vieniem uzskatiem visu Lietuvas dižkungu priekštecis^[3]
Svjatoslavs Vseslavičs (Святослав Всеславич, miris pēc 1129), Vitebskas kņazs (1101-1129), Vitebskas kņazu atzara priekštecis, sieva Sofija Vladimirovna bija Kijevas lielkņaza Vladimira Monomaha meita

V.paaudze

Rogvoloda (Borisa) Vseslaviča pēcnācēji (Druckas kņazu zars)

Ivans Rogvolodovičs (Иван Рогволодович, miris pēc 1139)
Zvaņislava Borisovna (Rogvolodovna) (Звенислава Борисовна (Рогволодовна), pirms 1127-pēc 1173)
Rogvolods (Vasilijs) Borisovičs (Рогволод-Василий Борисович Друцкий, miris pēc 1171), Polockas kņazs 1128-1129 1144-1151, 1159-1162, Druckas kņazs 1158-1159, 1162-pēc 1171
Gļebs Rogvolodovičs (Глеб Рогволодович, m. ap 1186), Druckas kņazs pēc 1171-ap 1186.
Boriss Rogvolodovičs (Борис Рогволодович)
Vseslavs Rogvolodovičs (Всеслав Рогволодович, m. pēc 1186), Druckas kņazs no apm. 1186
Efrosīnija Rogvolodovna (Евфросинья Рогволодовна, m. 1243)

Gļeba Vseslaviča pēcteči (Minskas kņazu zars)

Vsevolods Gļebovičs (Всеволод Глебович, m. 1159/62), Izjaslavas kņazs 1151-1159, Streževas kņazs 1159-pirms 1162
Izjaslavs Gļebovičs (Изяслав Глебович m. 1134)
Rostislavs Gļebovičs (Ростислав Глебович Минский m. pēc 1161), Minskas kņazs 1146-1151, 1159-pēc 1161, Polockas kņazs 1151-1159
Volodars Gļebovičs (Володарь Глебович; m. pēc 1167), Minskas kņazs 1151-1159, 1161-pēc 1167, Polockas kņazs 1167

Vladimirs (Polockas kņazs) (Woldemarus de Plosceke, Владимир; m. pēc 1182, Minskas kņazs pēc 1167-1186, Polockas kņazs 1186-1216
Vasiļko Volodarevičs (Василько Володаревич m. pēc 1186), Lagožas kņazs ?-pēc 1186
Sofija Volodarevna (Софья Володаревна 1136-1183); vīrs: Valdemārs I

Dāvida Vseslaviča pēcnācēji (Lagožas-Borisovas kņazu zars)

Bračislavs Davidovičs (Брячислав Давыдович m. pēc 1129), Lagožas kņazs 1116/27-1129

Volodša (Володша)
1. Andrejs Volodšičs (Андрей Володшич m. pēc 1180), Lagožas kņazs
Mikula (Микула)
1. Izjaslavs Mikuličs (Изяслав Микулич m. pēc 1180), Borisovas kņazs
2. Vseslavs Mikuličs (Всеслав Микулич m. pēc 1180), Lagožas kņazs

Rostislava Vseslaviča pēcnācēji (Lietuvas dižkunigaišu atzars?)

Vjačeslavs Rostislavičs (Вячеслав Ростиславич)

Romans Vjačeslavičs (Роман Вячеславич m. pēc 1165), Vitebskas kņazs ?-1165

Movkolds (Мовкольд), pēc vieniem uzskatiem Lietuvas dižkunga Mindauga tēvs
Davils (Давил), pēc vieniem uzskatiem Lietuvas dižkunga Vida (Vila) un Polockas kņaza Gerdeņa tēvs, Lietuvas dižkunga Traideņa vectēvs.

Svjatoslava Vseslaviča pēcnācēji (Polockas-Vitebskas kņazu zars)

Polockas Efrosīnija (Евфросинья Полоцкая, pirms 1130-1173)
Gorislava Svjatoslavna (Гордислава Святославна, pirms 1130-pēc 1173)
Dāvids Svjatoslavičs (Давыд Святославич, m. pēc 1173)
Vjačko Svjatoslavičs (Вячко Святославич, m.pēc 1167), Vitebskas kņazs 1162-1167
Vasiļko Svjatoslavičs (Василько Святославич), Vitebskas kņazs (?) 1130-1132; Polockas kņazs 1132-1144

VI.paaudze

Vasiļko Svjatoslaviča pēcnācēji

Vseslavs Vasiļkovičs (Всеслав Василькович, m. ap 1186), Vitebskas kņazs 1132-1162, līdz 1175-1178, pēc 1180-ap 1186, Polockas kņazs 1162-1167, 1167-līdz 1175, 1178-pēc 1180
Olga Vasiļkovna (Ольга Васильковна), mūķene Jevdokija
Izjaslavs Vasiļkovičs (Изяслав Василькович, m. līdz 1185)
Marija Vasiļkovna (Мария Васильковна); vīrs: Čerņogovas kņazs un Kijevas lielkņazs (1174, 1181—1194) Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, m. 1194),
Vsevolods Vasiļkovičs (Всеволод Василькович, m. pēc 1185), Gorodņenskas kņazs
Bračislavs Vasiļkovičs (Брячислав Василькович, m. ap 1186), Izjaslavas kņazs 1158-1159, Vitebskas kņazs 1168-līdz 1175, 1178-pēc 1181

Dāvida Svjatoslaviča pēcnācēji

Boriss Davidovičs (Борис Давыдович, m. 1186), Polockas kņazs (ap 1180 - 1186); 2. sieva: Svetohna (Святохна), iespējams, ka Pomerānijas kņaza Kazimira II meita. Iecēla savus dēlus par valdniekiem Jersikā un Koknesē.

VII.paaudze

Bračislava Vasiļkoviča pēcnācēji

Vseslavs Bračislavičs (Всеслав Брячиславич, m. pēc 1180)
Vasiļko Bračislavičs (Василько Брячиславич, m. pēc 1221), Vitebskas kņazs (ap 1186-ap 1221); sieva: Smoļenskas kņaza Dāvida Rostislaviča meita

Ļubava Vasiļkovna (Любава Васильковна); vīrs: Vladimiras lielkņazs Vsevolods Lielā ligzda (Всеволод Большое Гнездо)
Bračislavs Vasiļkovičs (Брячислав Василькович, m. pēc 1241), Vitebskas kņazs (ap 1221-ap 1232), Polockas kņazs (1232-pēc 1241)
1. Aleksandra Bračislavna (Александра (Параскева) Брячиславна); vīrs: Vladimiras lielkņazs un Novgorodas kņazs Aleksandrs Ņevskis 1221-1263
2. N Bračslavna (Брячиславна); vīrs: Tautivils (m. 1263/4), Polockas kņazs (1243-1250, 1251-1252, 1252-1256, 1261-1263/4)
3. Izjaslavs Bračislavičs (Изяслав Брячиславич, m. pēc 1264), Vitebskas kņazs (1264)
4. Vasiļko Bračislavičs (Василько Брячиславич, m. 1297), Vitebskas kņazs (pēc 1264-1297)
  1. Jaroslavs Vasiļjevičs (Ярослав Васильевич, m. 1320), Vitebskas kņazs (1297-1320)
    1. Marija Jaroslavna (Мария Ярославна, m. 1346); vīrs: Aļģirds, Lietuvas dižkungs (ap 1296-1377)

Borisa Davidoviča pēcnācēji

Vladimirs Voicehs Borisovičs (Владимир Войцех Борисович, m. pēc 1217)
Vjačko Borisovičs (Vesceka, Вячко Борисович, 1175/80-1224), Kokneses ķēniņš (līdz 1203-1207), Tērbatas ķēniņš (1223-1224)

Sofija Vjačeslavna (Софья Вячеславна, m. pēc 1269); 1.vīrs no 1229. gada Dītrihs no Kokneses (m. 1245/54); 2. vīrs no 1254. gada Bernards no Geijes (m. pēc 1254. gada), no kura cēlusies Tīzenhauzenu dzimta.

Vsevolods (Vasiļko?) Borisovičs (Visvaldis, Всеволод (Василько?) Борисович, m. pēc 1225/1239), Jersikas ķēniņš; sieva: lietuviešu ķēniņa Daugerūta meita

Visvalža meitas 1. vīrs: Konrāds no Meijendorfas (Konrad von Meyendorff, m. pēc 1224. gada), 2. vīrs: Johans no Bardevisas (Johannes von Bardewis, m.pēc 1257. gada), no kura cēlusies Ikskilu dzimta.