Aleksejs Grigorjevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksejs Grigorjevs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1954. gada 9. martā (65 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Ventspils, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte
Profesija žurnālists, pedagogs, literatūrzinātnieks
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte

Aleksejs Grigorjevs (1954) ir Latvijas krievu[1] izcelsmes literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1954. gada 9. martā Ventspilī etniski jauktā krievu skolotāja Valentīna Grigorjeva un viņa sievas latvietes Mirdzas, dzimušas Viļumsones, ģimenē. Mācījās Ventspils 2. vidusskolā (1961—1971), studēja Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē (1971—1976). VDK aģentu kartotēkā Grigorjevs atrodams ar segvārdu "Jevgēnijs", savervēts 1977. gadā, kad sāka strādāt Ventspils Ostas rūpnīcā par tulku.[2] 1980. gadā turpināja studijas aspirantūrā Maskavas Valsts universitātes Literatūras teorijas katedrā (1980—1984), kur aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju “Nacionālo literatūru tipoloģiskās un kontaktās attiecības. Bairons un Ļermontovs”.[1] Strādāja Latvijas Universitātē par angļu valodas pasniedzēju.

Atmodas kustības laikā 1988. gada beigās Grigorjevu ievēlēja par «Atmodas» krievu izdevuma redaktoru, kā alternatīvos žurnālistus viņš tolaik avīzē pieņēma darbā Lindermanu un Kabanovu.[2] 1990. gada Rīgas pilsētas padomes vēlēšanām viņš balotējās 26. vēlēšanu apgabala.[3] Vēlāk viņš bija iknedēļas izdevuma "Baltijas laiks" (Балтийское время) redaktors (1990—1992).

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 148. Ludzas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Grigorjevs balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]

Pēc deputāta pilnvaru beigām A. Grigorjevs lasīja lekcijas Ņujorkas Universitātes maģistra studiju programmā (1994—1996), pēc tam bija ASV Nacionālā demokrātijas institūta (National Democratic Institute for International Affairs) zinātniskais līdzstrādnieks (1996—2013) Krievijā, Gruzijā, Ukrainā, Moldovā, Turcijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Baltkrievijā. 2013. gadā viņš atgriezās Latvijā, no 2015. gada ir Baltijas–Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja vietnieks.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Grigorjevu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 russkije.lv Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūts, 2010
  2. 2,0 2,1 Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies Māra Miķelsone, ir.lv, 2019. gada 18. oktobrī
  3. Aktīvi veidot demokrātisku Latviju Rūdolfs Vīksniņš, «Rīgas Balss» Nr. 24/25, 1990. gada 2. februārī
  4. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas saeima.lv