ASV prezidentu uzskaitījums

2009. gada 7. janvārī uzņemta fotogrāfija, kurā redzami tā brīža visi dzīvie prezidenti. No kreisās: Džordžs Herberts Volkers Bušs, Baraks Obama, Džordžs V. Bušs, Bills Klintons un Džimijs Kārters

Amerikas Savienoto Valstu prezidentu uzskaitījums ir saraksts, kurā iekļauti visi ASV valsts vadītāji. Papildus šīm personām, kas ir bijuši ASV prezidenti kopš 1789. gada, kad stājās spēkā ASV Konstitūcija, attiecīgi ir nosaukti arī ASV viceprezidenti.

Uzskaitījumā numerācija atbilst secībai, kā prezidenti stājās amatā, nevis pēc termiņiem. Tādējādi, ja prezidents bija ievēlēts amatā divas (vai vairāk) reizes pēc kārtas, viņš joprojām ir uzskaitīts tikai vienu reizi. Vienīgais izņēmums ir Grovers Klīvlends, kas bija ASV prezidents divus termiņus, bet šie termiņi nebija pēc kārtas. Līdz ar to viņš bija gan 22., gan 24. ASV prezidents, un, lai gan uzskaitījumā ir uzskaitīti 44 prezidenti, patiesībā bija tikai 43.

Pēc aiziešanas pensijā, nāves vai atstādināšanas uz atlikušo pilnvaru laiku amatā stājās tā brīža viceprezidents, kas arī ir iekļauts šajā uzskaitījumā. Kopā tā ir bijis deviņas reizes. Četri no viņiem, esot amatā, tika nogalināti (Abrahams Linkolns, Džeimss Gārfīlds, Viljams Makinlijs un Džons Kenedijs), bet vēl četri nomira (Viljams Herisons, Zekerijs Teilors, Vorens Hārdings un Franklins Rūzvelts). Devītais prezidents, kura vietā stājās viceprezidents, bija Ričards Niksons, kas 1974. gadā atkāpās no amata.

No 1861. līdz 1865. gadam Amerikas pilsoņu kara laikā Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss; viņš nav šajā uzskaitījumā iekļauts.

Vienkāršības labad šis uzskaitījums ir sadalīts trīs daļās:

• no Neatkarības kara līdz Pilsoņu karam (1789—1861)
• no Pilsoņu kara līdz Otrā pasaules kara beigām (1861—1945)
• no Otrā pasaules kara beigām līdz mūsdienām (no 1945. gada)

Pirmajā kolonnā krāsa norāda piederību politiskajai partijai. Krāsu nozīmi var apskatīt uzskaitījuma beigās.

No Neatkarības kara līdz Pilsoņu karam (1789—1861)

Nr.	Prezidents		Partija	Prezidentūra	Pilnvaru termiņš	Viceprezidents
1		Džordžs Vašingtons	bez partijas	1789. gada 30. aprīlis 1797. gada 3. marts	1.	Džons Adamss
					2.
		Vašingtons kļuva par pirmo ASV prezidentu uzreiz pēc Neatkarības kara. Viņš tiek dēvēts par "amerikāņu nācijas tēvu". Tieši Vašingtons, kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (kongress) un tiesu varu.
2		Džons Adamss	Feder.	1797. gada 4. marts 1801. gada 3. marts	3.	Tomass Džefersons
		Būdams viceprezidents Vašingtona administrācijā un akadēmiski izglītots jurists, turpināja nostiprināt ASV valdību. Bija ASV vēstnieks Nīderlandē, Britānijā un Francijā, kur viņa darbs vainagojās ar Parīzes līguma parakstīšanu 1783. gadā, kas formāli atzina ASV neatkarību. Viņš izveidoja ASV Jūras kara floti.
3		Tomass Džefersons	Demokr.- Rep.	1801. gada 4. marts 1809. gada 3. marts	4.	Ārons Bers
					5.	Džordžs Klintons
		Būdams jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks varēja sacensties ar renesanses laika gara milžiem. Vēsturē iegājis kā ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis. Dokumentāli pierādīts 38 gadus ilgais sakars ar verdzeni Salliju Hemingsu. Viņam bija 5 bērni. Nodevās makšķerēšanai un jāšanas sportam.
4		Džeimss Medisons	Demokr.- Rep.	1809. gada 4. marts 1817. gada 3. marts	6.	Džordžs Klintons
					7.	Elbridžs Gerijs
		Dibinājis Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi. Viens no ASV konstitūcijas veidotājiem. Viņa prezidentūras laikā britu karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu.
5		Džeimss Monro	Demokr.- Rep.	1817. gada 4. marts 1825. gada 3. marts	8.	Denjels D. Tompkinss
					9.
		Monro vārdu ir ieguvusi politiska doktrīna, kas liedz Eiropas valstīm iejaukties Amerikas kontinenta valstu lietās. Viņa prezidentūras laikā ASV štatu skaits palielinājās no 15 uz 24.
6		Džons Kvinsijs Adamss	Demokr.- Rep.	1825. gada 4. marts 1829. gada 3. marts	10.	Džons K. Kelhuns
		Talantīgs diplomāts, valodnieks un zinātnieks, ASV otrā prezidenta Džona Adamsa dēls. Piedalījies Monro doktrīnas formulēšanā. Pēc prezidentūras viņam bija gara un izcila karjera ASV kongresā. Brīvajā laikā spēlēja biljardu un devās peldēties. Esot peldējis kails Potomakas upē un nēsājis vienu uzvalku 10 gadus.
7		Endrū Džeksons	Demokr.	1829. gada 4. marts 1837. gada 3. marts	11.	Džons K. Kelhuns
					12.	Martins Van Burens
		Kļuva par varoni 1815. gadā pēc uzvaras pār britu karaspēku kaujā pie Ņūorleānas. Radīja starptautisku skandālu, vajājot seminolu indiāņus Floridā, kas tolaik piederēja Spānijai, bet 1819. gadā kļuva par ASV štatu. Pirms kļuva par prezidentu, bija Tenesī štata tiesnesis. Lai gan bija nogalinājis cilvēku duelī, kopš viņa prezidentūras Baltajā namā darbojas tā saucamais virtuves kabinets, ko veido prezidentam tuvi un ietekmīgi cilvēki. Tiek uzskatīts par Demokrātiskās partijas dibinātāju.
8		Martins Van Burens	Demokr.	1837. gada 4. marts 1841. gada 3. marts	13.	Ričards Džonsons
		Lai gan bez formālas izglītības, kļuva par prasmīgu juristu, iegūstot iesaukas "Rudā lapsa" un "Mazais burvis". Viens no augumā īsākajiem prezidentiem — viņa augums 165. cm. Zaudēja popularitāti, jo neļāva valdībai iejaukties 1837. gada saimnieciskajā krīzē. Vadīja koalīciju, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Demokrātisko partiju. Viņa ģimenē bērnu rotaļu biedri bija 2 tīģerēni.
9		Viljams Herisons	Vigi	1841. gada 4. marts 1841. gada 3. aprīlis	14.	Džons Tailers
		Pirmais prezidents, kas miris tikai mēnesi pēc stāšanās amatā. Viņš inaugurācijas laikā saaukstējās, kas viņam bija liktenīgi. Kā ģenerālis veiksmīgi karoja pret britiem 1812. gadā.
10		Džons Tailers	Vigi	1841. gada 4. aprīlis 1845. gada 3. marts	14.	vakanta
		Viņa prezidentūras laikā Teksasa kļuva par ASV štatu. Viņa prezidentūru iedragāja asas cīņas ar kongresu finanšu jautājumos. Viņš ir rekordists starp prezidentiem pēc bērnu skaita — astoņi no pirmās sievas un septiņi no otrās sievas.
11		Džeimss Polks	Demokr.	1845. gada 4. marts 1849. gada 3. marts	15.	Džordžs M. Dalass
		Pēc kara ar Meksiku ASV tika pievienota Arizona, Kalifornija, Kolorādo, Nevada, Ņūmeksika, Jūta un Vaiominga, samaksājot 18,3 miljonus dolāru. Viņa laikā tika iezīmēta ASV robeža ar britu pārvaldīto Kanādu un izveidota federāla rezervju sistēma (nacionālā banka).
12		Zekerijs Teilors	Vigi	1849. gada 4. marts 1850. gada 9. jūlijs	16.	Milards Filmors
		Karavadonis ASV izraisītajā karā ar Meksiku, kurš pavadījis prezidenta amatā tikai gadu. Miris no holeras.
13		Milards Filmors	Vigi	1850. gada 9. jūlijs 1853. gada 3. marts	16.	vakanta
		Prezidentūras laikā ar jaunu sparu uzbangoja strīdi par verdzības jautājumu.
14		Frenklins Pīrss	Demokr.	1853. gada 4. marts 1857. gada 3. marts	17.	Viljams R. Kings
		Turpināja Filmora kompromisu un samierināšanas neveiksmīgo taktiku verdzības jautājumā.
15		Džeimss Bjūkenens	Demokr.	1857. gada 4. marts 1861. gada 3. marts	18.	Džons K. Brekinridžs
		Lai gan spējīgs diplomāts un ASV federālās vienotības atbalstītājs, viņš nespēja novērst Pilsoņu karu starp verdzības piekritējiem un pretiniekiem. Vienīgas prezidents, kas nav bijis precējies.

No Pilsoņu kara līdz Otrā pasaules kara beigām (1861—1945)

Nr.	Prezidents		Partija	Prezidentūra	Pilnvaru termiņš	Viceprezidents
16		Abrahams Linkolns	Rep.	1861. gada 4. marts 1865. gada 15. aprīlis	19.	Hanibals Hemlins
					20.	Endrū Džonsons
		Prezidentūras laikā risinājās Pilsoņu karš, kurā pirmie apšaudi sāka dienvidnieki. Tikai piecas dienas pēc kara beigām Linkolns, saukts par "Godīgo Eibu", tika nogalināts atentātā. Viņu uzskata par vienu no dižākajiem ASV prezidentiem, kura godīgums un cilvēcība deva valstij stingru morālu vadību. Linkolna uzrunu, kura tiek saukta par "Getisburgas uzrunu", uzskata par demokrātisko brīvību triumfu. Savā melnajā cilindrā viņš esot nēsājis līdzi finanšu dokumentus un likumprojektu uzmetumus.
17		Endrū Džonsons	Apvienotie	1865. gada 15. aprīlis 1869. gada 3. marts	20.	vakanta
		Viņam trūka Linkolna ietekmes un uzskatu plašuma. Viņa nepopulārie lēmumi noveda pie apsūdzības izvirzīšanas pret Džonsona kongresu. Tikai viena balss glāba Džonsonu no atstādināšanas. Par viņa prezidentūras veiksmi uzskata Aļaskas pirkšanu no Krievijas Impērijas 1867. gadā un Francijas karaspēka izvešanu no Meksikas 1866. gadā. Viņš esot nēsājis uzvalkus, ko piegriezis un šuvis pats.
18		Uliss Grānts	Rep.	1869. gada 4. marts 1877. gada 3. marts	21.	Šailers Kolfakss
					22.	Henrijs Vilsons
		Iegājis vēsturē kā ASV pilsoņu karā uzvarējušā ziemeļnieku karaspēka pavēlnieks. Spējīgais ģenerālis gan esot bijis naivs un pasīvs politiķis. Nonākot finanšu grūtībās, viņam nācās pārdot savus kara laika zobenus. Smēķējis pa 20 cigāriem dienā un miris no kakla vēža.
19		Raterfords Heizs	Rep.	1877. gada 4. marts 1881. gada 3. marts	23.	Viljams E. Vīlers
		Veiksmīgi vadīja valsts atdzimšanu un iedibināja saimniecisku stabilitāti pēc pilsoņu kara. Cīnījās pret valdības ierēdņu korupciju.
20		Džeimss Gārfīlds	Rep.	1881. gada 4. marts 1881. gada 19. septembris	24.	Česters Arturs
		Pavadījis tikai sešus mēnešus prezidenta amatā, Gārfīlds tika nogalināts atentātā. Viņu nošāva kāds neapmierināts ierēdnis, kas reformu dēļ nebija dabūjis kāroto amatu. Esot vienādi labi pratis rakstīt ar abām rokām.
21		Česters Arturs	Rep.	1881. gada 19. septembris 1885. gada 3. marts	24.	vakanta
		Viņa administrācijas aso cīņu pret ierēdņu korupciju uzslavējis pat satīriķis Marks Tvens
22		Grovers Klīvlends	Demokr.	1885. gada 4. marts 1889. gada 3. marts	25.	Tomass Hendrikss
		Vienīgais valsts galva, kas vadījis divus termiņus ar pārtraukumu starp tiem. Esot bijis augstas morāles cilvēks, kura vienīgais zināmais pārkāpums ir ārlaulības bērna radīšana.
23		Bendžamins Herisons	Rep.	1889. gada 4. marts 1893. gada 3. marts	26.	Levijs Mortons
		Devītā ASV prezidenta Viljama Herisona mazdēls. Stājās amatā 100 gadus pēc Vašingtona. Viņa laikā valsts budžets pirmo reizi sasniedza vienu miljardu dolāru.
24		Grovers Klīvlends	Demokr.	1893. gada 4. marts 1897. gada 3. marts	27.	Edlejs Stīvensons
25		Viljams Makinlijs	Rep.	1897. gada 4. marts 1901. gada 14. septembris	28.	Gerets Hobārts
					29.	Teodors Rūzvelts
		Sakāva Spāniju, anektēja Havaju un Samoa salas un ieveda ASV 20. gadsimtā, padarot to par pasaules lielvaru. Krita no slepkavas lodes pusgadu pēc otrās prezidentūras sākuma.
26		Teodors Rūzvelts	Rep.	1901. gada 14. septembris 1909. gada 3. marts	29.	vakanta
					30.	Čārlzs Fērbenkss
		Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. Boksa un laušanas meistars, taču saņēmis Nobela miera balvu par starpniecību Krievijas un Japānas karā. Viņam piedēvē teicienu „runāt maigi, bet nēsāt līdzi lielu rungu”. Aktīvi atbalstījis Monro doktrīnu. Viņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs: lauva, hiēna, koijots, pieci lāči, zebra, jenots, papagaiļi un pūces. Reiz medībās viņš atteicies nošaut lāceni — ar mazuli. Drīz pēc tam parādījusies jauna rotaļlieta — plīša lācēni, kurus iesauca par tedijiem.
27		Viljams Tāfts	Rep.	1909. gada 4. marts 1913. gada 3. marts	31.	Džeimss Šērmens
		Vienīgais amerikānis, kas bija gan valsts galva, gan vēlāk Augstākās tiesas priekšsēdis. Spēlējis golfu. Smagākais prezidents, kura svars bija 136 kilogrami.
28		Vudro Vilsons	Demokr.	1913. gada 4. marts 1921. gada 3. marts	32.	Tomass Māršals
					33.
		Nobela miera balvas laureāts un viens no Tautu savienības izveidošanas ierosinātājiem. Būdams pacifists, līdz 1917. gadam nevēlējās iesaistīt ASV Pirmajā pasaules karā.
29		Vorens Hārdings	Rep.	1921. gada 4. marts 1923. gada 2. augusts	34.	Kelvins Kūlidžs
		Pirmais žurnālists prezidenta amatā neizcēlās ar tālredzību. Aizstāvēja principu „mazāk valdības biznesā, vairāk biznesa valdībā”. Viņa padomniekus sauca par „pokera kabinetu”, jo viņi kopā ar prezidentu regulāri nodevās šai spēlei.
30		Kelvins Kūlidžs	Rep.	1923. gada 2. augusts 1929. gada 3. marts	34.	vakanta
					35.	Čārlzs Doss
		Atjaunoja diplomātiskos sakarus ar Meksiku un samazināja nacionālo parādu. Straujo saimniecības attīstību nobremzēja 1929. gada Lielā depresija. Viņa laikā Baltajā namā dzīvoja divi pieradināti jenoti.
31		Herberts Hūvers	Rep.	1929. gada 4. marts 1933. gada 3. marts	36.	Čārlzs Kērtiss
		Talantīga inženiera prezidentūru sagrāva Lielā depresija, kad bez darba bija 14 miljoni amerikāņu.
32		Franklins Rūzvelts	Demokr.	1933. gada 4. marts 1945. gada 12. aprīlis	37.	Džons Gārners
					38.
					39.	Henrijs Voliss
					40.	Harijs Trumens
		Vienīgais prezidents, kas ievēlēts četras reizes ārkārtējos saimnieciskos un politiskos apstākļos. Kopš 1921. gada poliomielīta paralizēts, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem „Pie kamīna”. Plašā sabiedrisko darbu programma „Jaunais darījums” palīdzēja pārvarēt ekonomisko krīzi. Viens no pret hitleriskās koalīcijas vadītājiem, kas piekāpās Staļinam Jaltas konferencē. Nodevās burāšanai, peldēšanai un pastmarku krāšanai.

Krāsu nozīme

Nr.	Prezidents		Partija	Prezidentūra	Pilnvaru termiņš	Viceprezidents
33		Harijs Trumens	Demokr.	1945. gada 12. aprīlis 1953. gada 20. janvāris	40.	vakanta
					41.	Albens Bārklijs
		Viņa prezidentūras laikā tika nomestas atombumbas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu. Viņš iezīmēja ASV pret komunistisko stāju aukstā kara gados, pieņemot Trumena doktrīnu brīvo tautu atbalstam pret pakļaušanu. Viņa atbalstītais Māršala plāns sekmēja Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanu. Viņa otrās prezidentūras svarīgākais notikums bija Korejas karš. 1949. gadā tika izveidots NATO.
34		Dvaits Eizenhauers	Rep.	1953. gada 20. janvāris 1961. gada 20. janvāris	42.	Ričards Niksons
					43.
		Sabiedroto spēku komandieris Otrajā pasaules karā un populārs ģenerāls, taču viduvējs prezidents. Esot bijis labs kulinārs.
35		Džons Kenedijs	Demokr.	1961. gada 20. janvāris 1963. gada 22. novembris	44.	Lindons Džonsons
		Palicis cilvēku atmiņā kā jauneklīgs un apņēmīgs prezidents, kurš stājās pretī padomju Kubas raķešu krīzes laikā 1962. gadā. Viņš noslēdza līgumu par kodolieroču izmēģinājumu izbeigšanu trijās vidēs un ievadīja normalizācijas procesu attiecībās ar Austrumiem, taču krita no slepkavas lodes. Stājoties amatā, viņš aicināja amerikāņus „nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā”. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss. Par leģendu kļuvusi viņa daudzie ārlaulības sakari.
36		Lindons Džonsons	Demokr.	1963. gada 22. novembris 1969. gada 20. janvāris	44.	vakanta
					45.	Hjūberts Hamfrijs
		Viņa prezidentūras aizēnoja Vjetnamas karš. Viņa iemīļotā dāvana bijusi elektriska zobu suka.
37		Ričards Niksons	Rep.	1969. gada 20. janvāris 1974. gada 9. augusts	46.	Spiro Agņū
					47.	Džeralds Fords
		Pirmais līdz šim vienīgais ASV prezidents, kuram nācās atkāpties no amata Votergeitas skandāla dēļ par ielaušanos demokrātu partijas mītnē un cenšanos to noslēpt. Viņa laikā ASV normalizēja attiecības ar Ķīnu. Viņa popularitāti sekmēja ASV astronautu izcelšanās uz Mēness, taču Niksonu aizmēza Votergeitas skandāls.
38		Džeralds Fords	Rep.	1974. gada 9. augusts 1977. gada 20. janvāris	47.	Nelsons Rokfellers
		Kritiķi uzskata, ka viņš bijis labāks futbola spēlētājs nekā prezidents, taču viņa godīgums palīdzēja atjaunot uzticību ASV izpildvarai pēc Votergeitas skandāla.
39		Džimijs Kārters	Demokr.	1977. gada 20. janvāris 1981. gada 20. janvāris	48.	Volters Mondeils
		Ideālistam Kārteram prezidenta amatā neveicās, taču ieguvis Nobela miera prēmiju par pūliņiem cilvēktiesību, mieru un demokrātijas uzturēšanā pasaulē. Viņa prezidentūru sagrāva neveiksmīgais mēģinājums atbrīvot ķīlniekus ASV vēstniecībā Teherānā. Prasmīgs galdnieks, kas savās mājās izgatavojis visas mēbeles.
40		Ronalds Reigans	Rep.	1981. gada 20. janvāris 1989. gada 20. janvāris	49.	Džordžs Herberts Volkers Bušs
					50.
		Viņš aizstāvēja konservatīvus uzskatus politikā un ekonomikā un galu galā panāca padomju impērijas sagrāvi. ASV saimniecība strauji auga, taču palielinājās budžeta trūkums. Viņa laikā ASV uzsāka „zvaigžņu karu” programmu, iebruka Grenādā un bombardēja Lībiju. Būdams profesionāls aktieris, Ronalds Reigans lieliski tika galā ar sava tēla atveidošanu. Bija veikls jātnieks.
41		Džordžs Herberts Volkers Bušs	Rep.	1989. gada 20. janvāris 1993. gada 20. janvāris	51.	Dens Kveils
		Viens no vispieredzējušākajiem prezidentiem, jo līdz tam bijis kongresmenis, pārstāvis ANO, republikāņu nacionālās komitejas priekšsēdis, vēstnieks Ķīnā, CIP direktors. Amerikāņi bija vīlušies Buša labējā sociālajā politikā un pat uzvara Persija līča karā liedza Bušam atkārtotu uzvaru vēlēšanās. Golfa un makšķerēšanas cienītājs
42		Bills Klintons	Demokr.	1993. gada 20. janvāris 2001. gada 20. janvāris	52.	Els Gors
					53.
		Iegājis vēsturē ar Vaitvoteras finansu skandālu un sakaru ar Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku, kas gandrīz noveda pie viņa atstādināšanas no amata. Būdams lielisks runātājs un pārliecinātājs, par spīti apsūdzībām ārlaulības sakaros un citos grēkos Klintons tomēr spēja atkārtoti uzvarēt prezidenta vēlēšanās. Viņa laikā kongress pieņēma Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA). Viņš centās veicināt Austrumos un Balkānos. No darba un romāniem brīvajā laikā spēlējis golfu.
43		Džordžs V. Bušs	Rep.	2001. gada 20. janvāris 2009. gada 20. janvāris	54.	Diks Čeinijs
					55.
		Viņa prezidentūru dramatiski ietekmēja 2001. gada 11. septembra terora akti, kas lika pastiprināta rūpes par valsts iekšējo un ārējo drošību. 2003. gada uzbrukums Irākai, kur netika atrasti masu iznīcināšanas ieroči, noveda pie Sadama Huseina režīma gāšanas un paša līdera pakāršanas., taču ne stāvokļa stabilizācijas. ASV vienpusēja politika nopietni sarežģījusi Vašingtonas attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā un citviet pasaulē. Golfists un makšķernieks.
44		Baraks Obama	Demokr.	2009. gada 20. janvāris 2017. gada 20. janvāris	56.	Džo Baidens
					57.
		Pēc pirmā prezidentūras gada Baraks Obama bija zaudējis dažu procentus popularitātes reitingā, tomēr joprojām palika ievērojams Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu atbalsts. Kad viņš kļuva par prezidentu, Obamam uzticējās 63% amerikāņu, bet pēc pirmā gada 57%. Popularitātes kritums tika saistīts ar smago ekonomisko stāvokli un ASV administrācijas nespēju tikt galā ar augsto bezdarbu, kas sasniedza 10%. Salīdzinot ar citiem ASV prezidentiem, kuri bija jau nostrādājuši vienu gadu, Baraka Obamas reitings ir zemāks nekā Ronaldam Reiganam, bet augstāks nekā Billam Klintonam.
45		Donalds Tramps	Rep.	2017. gada 20. janvāris 2021. gada 20. janvāris	58.	Maiks Penss
					58.
		Prezidentūru Tramps sāka kā visnepopulārākais prezidents pēdējos četrdesmit gados un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī. Izcēlies ar pretrunīgi vērtētiem priekšlikumiem, piemēram, Meksikas—ASV mūra celtniecību. Pirmais prezidents, kurš iepriekš nav ticis ievēlēts kādā politiskā amatā. Pret viņu 2019. gadā tika uzsākts impīčments. 2020. gada sākumā ASV Senāts viņu no apsūdzībām attaisnoja. Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo COVID-19 pandēmiju un viņa darbība tās ierobežošanā tika vērtēta kā neefektīva. 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar COVID-19. Vienīgais ASV prezidents, kuru ASV Kongress divas reizes atstādinājis, bet abas reizes ASV Senāts attaisnojis.
46		Džo Baidens	Demokr.	kopš 2021. gada 20. janvāra	59.	Kamala Harisa
					59.
		2021. gada 20. janvārī Džo Baidens tika inaugurēts kā 46. ASV prezidents. Savā inaugurācijas runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām viņam bija jācīnās, piemēram, COVID-19 pandēmiju un rasu nevienlīdzību. 78 gadu vecumā viņš kļuva par visvecāko inaugurēto ASV prezidentu. Viņš kļuva par otro ASV prezidentu, kurš sevi pozicionēja kā katoli, pirmajam esot Džonam F. Kenedijam.

Krāsa	Partija
	Demokrātiskā partija
	Republikāniskā partija
	Federālistu partija
	Demokrātu-republikāņu partija
	Vigu partija
	bez partijas

Skatīt arī

• ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma