Lielbātas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saulkalnes sanatorija Lielbātas muižas kungu mājā (pirms 1929).
Saulkalnes sanatorija pēc piebūves uzcelšanas (pēc 1929).

Lielbātas muižas (vācu: Groß-Bahten) kungu māja atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta Lielbātā. Līdz 1920. gada zemes reformai piederēja Ostenzakenu dzimtai. Arhitektūras, kultūras un vēstures piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimtā Bātas muiža (Bahten) atradās Embūtes draudzes novadā un piederēja Embūtes fogtam Heinriham no Sakas (Heinrich von Sacken), bet senāko Bātas medību muižas ēku 17. gadsimtā cēlis Ernests Sakens. 1905. gada revolūcijas laikā ēka nodedzināta, bet 1912. gadā muižas īpašnieks Konstantīns fon der Ostenzakens to atjaunoja, pilsoniskā jūgendstila ēkas projekta autors bija Vilhelms Reslers.

Pēc zemes reformas 1923. gadā (Liel)Bātas muiža ar Vecbātas pusmuižu (Alt-Bahten), Bātes Jauno pusmuižu (Neuhof) un Augustes pusmuižu (Augustenhof) pārgāja valsts īpašumā, bijušajā Lielbātas muižas kungu mājā atklāja sanatoriju plaušu tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, kuru 1929. gadā nodēvēja par Saulkalnes sanatoriju un taisnā leņķī piebūvēja analogās formās ieturētu korpusu pēc arhitekta Jāņa Gaiļa (1882-1957) projekta.[1]

Latvijas PSR laikā šeit darbojās tuberkulozes sanatorija "Vaiņode", bet kopš 1986. gada - Republikāniskā psihoneiroloģiskā rehabilitācijas slimnīca. 1994. gadā slimnīcu slēdza ēkas privatizēja. 2000. gadā bijušās muižas ēkas uz zemi ap tām nopirka uzņēmējs Andris Griģis, kurš aizliedzis pieeju ēkām un sanatorijas dīķim. [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°26′35″N 21°51′22″E / 56.44306°N 21.85611°E / 56.44306; 21.85611