Vidusjūras spēles

Vidusjūras spēles

2026. gada Vidusjūras spēles
Vidusjūras spēļu logo
Dibināta	1951
Pirmā sezona	1951. gada Vidusjūras spēles
Reģions	Eiropa, Āfrika, Āzija
Mājaslapa	https://cijm.org.gr/

Vidusjūras spēles ir reģionālas vairāku sporta veidu sacensības, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no tām Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstīm, kas teritoriāli atrodas pie Vidusjūras. Spēles ir Starptautiskās Vidusjūras spēļu komitejas (franču: Comité international des Jeux méditerranéens (CIJM)) aizgādībā.

Vēsture

Sacensību dalībvalstis

Ideja par spēlēm radās 1948. gadā, un to atbalstīja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Pirmās Vidusjūras spēles notika 1951. gadā Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, sacensības notika 13 sporta veidos, kuros piedalījās 734 sportisti no 10 valstīm. Kopš tā laika spēles ir notikušas bez pārtraukuma ar četru gadu intervālu. No 1951. līdz 1991. gadam sacensības notika gadā pirms vasaras olimpiskajām spēlēm, kopš 1993. gada spēles notika nākamajā gadā pēc olimpiskajām spēlēm. 1955. gadā Barselonā 2. Vidusjūras spēļu laikā tika nolemts izveidot komiteju, kas pārrauga spēles. Šī komiteja tika izveidota 1961. gadā un tika nosaukta par “Starptautisko Vidusjūras spēļu komiteju”, kuras galvenā mītne atrodas Atēnās. Spēles organizē tieši SOK, Vidusjūras spēļu komiteja un tās valsts olimpiskā komiteja, kurā notiek spēles. Spēļu emblēma ir zils audums ar trīs baltu krustojošu gredzenu attēlu, kas simbolizē Eiropu, Āziju un Āfriku, gredzena apakšējā daļā ir izplūdusi viļņota līnija, it kā apļi būtu iegremdēti Vidusjūrā. Šo emblēmu izmanto kopš 1979. gada spēlēm. Spēļu vēsturē labākos rezultātus neoficiālajā komandas vērtējumā ir sasnieguši Itālijas un Francijas sportisti.

Dalībvalstis

2018. gada spēlēs tika pārstāvētas 26 valstis:

• no Āfrikas:

Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka un Tunisija

• no Āzijas:

Libāna, Sīrija un Turcija

• no Eiropas:

Albānija, Andora, Bosnija un Hercegovina, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Kosova, Maķedonija, Malta, Melnkalne, Monako, Portugāle, Sanmarīno, Serbija, Slovēnija un Spānija.

Spēļu norises vietas

Visas rīkotājpilsētas, izņemot Kasablanku, atrodas Vidusjūras piekrastē.

Nr.	Gads	Rīkotājvalsts	Rīkotājpilsēta	Valstis	Dalībnieki			Sporta veidi	Disciplīnas	Top valsts medaļu tabulā
					Vīrieši	Sievietes	Kopā
I	1951	Ēģipte	Aleksandrija	10	734	---	734	14	91	Itālija
II	1955	Spānija	Barselona	10	1135	---	1135	20	102	Francija
III	1959	Libāna	Beirūta	11	792	---	792	17	106	Francija
IV	1963	Itālija	Neapole	13	1057	---	1057	17	93	Itālija
V	1967	Tunisija	Tunisa	12	1211	38	1249	14	93	Itālija
VI	1971	Turcija	Izmira	14	1235	127	1362	18	137	Itālija
VII	1975	Alžīrija	Alžīra	15	2095	349	2444	19	160	Itālija
VIII	1979	Dienvidslāvija	Splita	14	2009	399	2408	26	192	Dienvidslāvija
IX	1983	Maroka	Kasablanka	16	1845	335	2180	20	162	Itālija
X	1987	Sīrija	Lādikīja	18	1529	467	1996	19	162	Itālija
XI	1991	Grieķija	Atēnas	18	2176	586	2762	24	217	Itālija
XII	1993	Francija	Langdoka-Rusijona	20	1994	604	2598	24	217	Francija
XIII	1997	Itālija	Bari	21	2195	804	2999	27	234	Itālija
XIV	2001	Tunisija	Tunisa	23	2002	1039	3041	23	230	Francija
XV	2005	Spānija	Almerija	21	2134	1080	3214	27	258	Itālija
XVI	2009	Itālija	Peskāra	23	2183	1185	3368	28	244	Itālija
XVII	2013	Turcija	Mersina	24	1994	1070	3064	27	264	Itālija
XVIII	2018	Spānija	Tarragona	26	2656	1885	4541	28	246	Itālija
XIX	2021	Alžīrija	Orāna	26	2014	1284	3298	24	244	Itālija
XX	2026	Itālija	Taranto	Nākotnes spēles

Medaļu tabula (1951–2022)

Vieta	Komanda	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Itālija	19	924	791	747	2462
2	Francija	19	652	600	569	1821
3	Turcija	19	386	269	315	970
4	Spānija	19	345	474	569	1388
5	Grieķija	19	200	257	349	806
6	Dienvidslāvija*	12	199	177	182	558
7	Ēģipte	17	156	209	255	620
8	Tunisija	17	89	101	159	349
9	Alžīrija	15	86	76	131	293
10	Maroka	17	72	90	116	278
11	Horvātija	8	57	69	79	205
12	Slovēnija	8	55	64	99	218
13	Serbija	5	54	51	58	163
14	Sīrija	17	32	42	76	150
15	Apvienotā Arābu Republika	1	23	21	30	74
16	Kipra	11	19	21	25	65
17	Albānija	10	11	19	18	48
18	Libāna	18	10	23	42	75
19	Portugāle	2	10	18	21	49
20	Bosnija un Hercegovina	8	6	8	25	39
21	Kosova	2	6	1	3	10
22	Sanmarīno	10	5	10	8	23
23	Melnkalne	4	4	8	10	22
24	Ziemeļmaķedonija	3	3	2	9	14
25	Lībija	13	2	1	14	17
26	Malta	19	1	4	4	9
27	Monako	15	1	3	1	5
28	Andora	5	0	0	0	0
29	Jordānija***	1	0	0	0	0
Kopā		19	3408	3409	3914	10731

Sporta veidi

Vidusjūras spēļu vēsturē ir notikušas sacensības 33 dažādos sporta veidos.

Sporta veids Gads 3x3 basketbols Kopš 2018 Loka šaušana Kopš 1971 Vieglatlētika Kopš 1951 Badmintons Kopš 2013 Basketbols Kopš 1951 Pludmales volejbols Kopš 2005 Boče Kopš 1997 Bokss Kopš 1951 Kanoe airēšana Kopš 1979 Riteņbrukšana Kopš 1955 Daiļlēkšana Kopš 1951 Jāšana Kopš 1955

Sporta veids Gads Paukošana Kopš 1951 Lauka hokejs Kopš 1955 Futbols Kopš 1951 Golfs Kopš 1983 Vingrošana Kopš 1951 Handbols Kopš 1967 Džudo Kopš 1971 Karatē Kopš 1993 Hokejs ar skrituļslidām Kopš 1955 Airēšana Kopš 1951 Regbijs Kopš 1955 Burāšana Kopš 1955

Sporta veids Gads Šaušana Kopš 1951 Peldēšana Kopš 1951 Galda teniss Kopš 1971 Tekvondo Kopš 2013 Teniss Kopš 1963 Volejbols Kopš 1959 Ūdenspolo Kopš 1951 Ūdensslēpošana Kopš 2009 Svarcelšana Kopš 1951 Cīņas sports Kopš 1951

Ārējās saites

• International Mediterranean Games Committee