Pūt, vējiņi (dziesma)

Šis raksts ir par dziesmu. Par kinofilmu skatīt rakstu Pūt, vējiņi (filma).

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis

Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Tiek uzskatīts, ka tā radusies pie Daugavas līviem Vidzemē. Dziesmas vārdos tiek stāstīts par lībiešu puisi, kas ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies viņu precēt. Dziesma labi pazīstama arī Igaunijā.

Vēsture

Dziesmu (pirmo pantu) pirmoreiz publicējis Rūjienas mācītājs Gustavs fon Bergmanis 1807. gadā. Dziesmas melodiju pirmoreiz publicējis Jānis Cimze 1872. gadā. Mūsdienās vispazīstamākā ir Andreja Jurjāna 1884. gadā veiktā dziesmas apdare četrbalsīgam a capella jauktajam korim. Tā kļuva populāra Piekto Vispārējo Dziesmu svētku laikā — 1910. gada 20. jūnijā, kad apvienotais jauktais kopkoris paša komponista virsvadībā sniedza šīs dziesmas pirmatskaņojumu. „Pūt, vējiņi” tika dziedāti visos tālākajos kordziedātāju un dziesmu mīļotāju saietos (6., 8., 10. — 13., 16., 20., 23., 24. Vispārējos Dziesmu svētkos un simtos dziesmu dienu) gan Latvijā, gan arī trimdas latviešu kopkoru koncertos Amerikā, Austrālijā un Eiropā. Tāpat kā pēckara okupētajā Latvijā, arī ārzemēs šis tautas svētkos atskaņotais kanons daudzviet un daudzkārt klausītājiem un dziedātājiem bijis it kā Latvijas Valsts himnas simbols.

1989. gadā Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš pēc Vankūveras kamerkora diriģenta lūguma sacerēja jaunu „Pūt, vējiņi!” apdari turnejai uz Baltijas valstīm. Pēc Ramiņa atmiņām, „kad kanādiešu koris Rīgā sāka to dziedāt, publika cēlās kājās, bet koristi brīnījās, nesaprazdami, kāpēc.”

2018. gadā "Pūt, vējiņi" ieguva 20. vietu Radio SWH rīkotajā LVtop100 aptaujā.

Dziesmas teksts lībiski un latviski

Lībiski

Latviski

Pūgõ, tūļ, ja ajā laijõ, Ajā mīnda Kurāmōl! Kurmōnikād minnõn tȭitist Eņtš tidārõd jovājist. Tȭitõs Tȭitist, bet ist āndat, Kītist mīnda jūojizõks, Kītist mīnda sūr jūojizõks, Ibīz ailijizõks ka. Kīngan rō ma jarā jūond um, Kīngan ibīz ailõn ma? Īž eņtš rōdõ jūob ma krūogõs, Īž eņtš ibīst ailõb ma. Pōlaks, pallõs, krūogõnikā, Tūo sa vȯltõ vȭlga pǟl! Tulāb sigž ja kazāb vȯddõrz, Ma sin gūodig aizmaksāb. Tulāb sigž, ma võtāb nāista, Kutsūb sīnda kōznigiz, Jūom kuolm päuvõ kōznigidi, Panūksnikād daņtšõgõd.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, Aizdzen mani Kurzemē. Kurzemniece man solīja Sav' meitiņu malējiņ'. Solīt sola, bet nedeva, Teic man lielu dzērājiņ', Teic man lielu dzērājiņu, Kumeliņa skrējējiņ'. Kuru krogu es izdzēru, Kam noskrēju kumeliņ'? Pats par savu naudu dzēru, Pats skrēj' savu kumeliņ'. Pats paņēmu līgaviņu, Tēvam, mātei nezinot. Pūt, vējiņi, nostājiesi, Ļauj ievāmi noziedēt, Jājat, tautas, pagaidati, Ļaujat pūru pielocīt. Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, Aizdzen mani Kurzemē.

Ārējās saites

• „Pūt, vējiņi” Latvijas, Austrālijas un Itālijas koru dažādos izpildījumos^{[novecojusi saite]}