Ķeipenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķeipenes pagasts
Ķeipenes pagasts LocMap.png
Ķeipenes pagasta karogs Ķeipenes pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Ķeipene
Platība: 87,2 km2
Iedzīvotāji (2010): 1162[1]
Blīvums: 13.3 iedz./km2

Ķeipenes pagasts viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Mazās Juglas krastā. Robežojas ar sava novada Suntažu, Lauberes, Madlienas un Taurupes pagastiem, Amatas novada Zaubes pagastu un Mālpils novadu. Apdzīvotās vietas: Ķeipene, Vatrāne, Diedziņš. Pagasta centrs ir Ķeipenē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri pagastam iet ceļi Rīga — Ērgļi (P4) un Skrīveri — Līgatne (P32). Cauri pagastam iet arī dzelzceļa līnija Rīga — Ērgļi, pagastā 3 stacijas — Ķeipene, Vatrāne un Kastrāne.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, ka savu nosaukumu Ķeipene ir ieguvusi no prūšu kanoniķa Ķaipena vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gs. vidū no Rīgas domkapitula, kas savukārt šo īpašumu bija nopircis no Livonijas ordeņa vasaļa Pētera fon Borha.

Tagadējais Ķeipenes pagasts izveidojies, apvienojoties Kastrānei, Vatrānei un to apkārtējām teritorijām. Pati Ķepiene izvietojusies Rīgas — Ērgļu un Līgatnes — Skrīveru ceļu krustojumā. 1743. gadā, apvienojot astoņas zemnieku saimniecības, šajā vietā tika nodibināta Jaunķeipenes muiža (Vecķeipenes muiža, kas atradās tagadējā Madlienas pagastā, tika nopostīta Ziemeļu kara laikā). Mūsu dienās Ķeipenē redzami vairs tikai vecās Jaunķeipenes muižas pils drupu fragmenti. Bijušajā Jaunķeipenes muižas parkā, t.s. Kapkalnā, vēl līdz šai dienai saglabājušies vairāki introducēti svešzemju koki. Netālu no parka ir bijušā brūža ēka, tagadējie Brūmeri. Ar muižas apkaimi saistās vairāki interesanti vēsturiski vietvārdi — Danču placis, Zaļais avots, Biķerkalns, Grāfienes grava u.c.

Pečoru ezera D krastā ir Kārkla kalns. Apmēram 4 km no Ķeipenes uz Taurupes pusi Rīgas — Ērgļu ceļa labajā pusē ir Šķērstēnu pilskalns un tam atbilstošais kulta kalns — Baznīckalns. Te kādreiz bijusi Šķērstēnu muižiņa. Savukārt 3 km no Ķeipenes uz Suntažu pusi atrodas Vatrāne, kas pirmo reizi pieminēta Zviedru — poļu kara laikā (16001629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas, to vidū arī Vatrānes muiža, nodeva pārvaldīšanā saviem virsniekiem. Pēc 1698. gada ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta. 1834. gadā muiža nonāca vācu barona Tranzē dzimtas īpašumā. 1905. gada nemieros muiža tika nodedzināta, vēlāk tā atjaunota. Vatrānes muižas īpašnieks bija barons profesors Pauls Sokolovskis. 1988. gadā bijušās muižas ēka nodega. Ap Vatrānes muižu bijis skaists parks, kas minēts jau 1759. gadā.

No Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas t.s. Skoliņa — bijusī Vatrānes pirmās pakāpes pamatskola. Tās pirmsākumi saistās ar 1871. gadu, kad Lieldesu mājās skolotāja darbu sāka Indriķis Indriksons, jo īsto skolas ēku uzcēla 1876. gadā. Vēl tālāk uz Suntažu pusi pie Gauriņu mājām uz Mazās Juglas bijušas J. Krišjāņa Vatrānes ūdensdzirnavas.

5 km no Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas Kastrāne jeb t.s. Diedziņš (nesajaukt ar Kastrānes muižu tagadējā Upespilī). Tur agrāk ir bijusi Krupu pusmuiža ar krogu, kurā 1923. gadā pēc pārbūves tika ierīkots Kastrānes pagasta nams. Iepretim Kastrānei Mazās Juglas labajā krastā, Skubiņu kalnā bijusi 18. gs. raksturīgā apbūve. Tagad šeit saglabājusies vairs tikai dzīvojamā ēka un klētiņa. Upes krastā atrodas arī Skubiņu viduslaiku kapsēta, kas liecina, ka šī apkaime bijusi apdzīvota jau kopš seniem laikiem.

Teritoriālās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā pagasta platība bija 120 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeipenes un Jaunķeipenes ciema padomes, bet pagastu 1945. gadā likvidēja. 1965. gadā Ķeipenes ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kastrānes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kino muzejs Ķeipenes dzelzceļa stacijā. Ekspozīcija, kas veltīta kino dižgariem un Sergejam Eizenšteinam. Turpat apskatāma 2000. g. starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" ietvaros uzbūvētā bāka. Uz bākas uzstādītas 66 pastkastītes pasaules kino personībām, kuriem iespējams nosūtīt arī pastu.
  • Ķeipenes parks — 2,8 ha plašajā parkā aug 14 svešzemju koku stādījumi, no kuriem ievērojamākie ir pelēkie riekstkoki, kas sasniedz 2,9 m un 3,4 m apkārtmēru. Parks ierīkots 19. gs. muižas barona Lēvisa of Menāra laikā.
  • Šķērstēnu pilskalns — kalnam ir lēzena, pret Plaužu ezeru vērsta ziemeļu nogāze un stāva, ar mežu apaugusi dienvidu nogāze. Pilskalnā saglabājušies senie nocietinājumu vaļņi un pārrakumi.
  • Klētnieku senkapi Ķeipenes centrā pie vecajām muižas klētīm.
  • Ķeipenes valnis — ap 7 km garš un līdz 1 km plats paugurains masīvs, kas līdz 50 m paceļas virs tuvējās apkārtnes. No Ķeipenes vaļņa paveras gleznainas Vidzemes augstienes ainavas.
Dižkoki
  • Baložu ozols — stumbra apkārtmērs 7,2 m, koks ir 26 m augsts, vainaga projekcija 22 x 24 m.
  • Ķeipenes skolas ozols — koks ar stumbra apkārtmēru 6,2 m ir izcili ainavisks
  • Vāķēnu ozols — apkārtmērs 6,1 m.
  • Rubeņu ozols — apkārtmērs 6 m.
  • Jaunrīgu ozoli — apkārtmērs 5,5 m un 5,4 m, resnākais no tiem dalās sešos žuburos.
  • Kaukuru ozols — stumbra apkārtmērs 5,2 m.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0