Taurupes pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Taurupes pagasts
Taurupes pagasts LocMap.png
Taurupes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Taurupe
Platība: 126,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 915[1]
Blīvums: 7.2 iedz./km2
Mājaslapa: www.taurupe.lv

Taurupes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar sava novada Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastiem un Amatas novada Zaubes pagastu. Pagasta padome atrodas Taurupē.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir latvieši, 4,4% krievi, 2,5% baltkrievi. 48,3% iedzīvotāju ir vīrieši, 51,7% sievietes. Apdzīvotās vietas: Taurupe, Aderkaši, Bevulēni, Zvaigznītes, Dreimaņi, Lakstene.

Pagastā ir dzīvojuši daudz ievērojami cilvēki. "Vecjaužos" dzimis izcilais latviešu gleznotājs Vilhelms Purvītis, vēl pagastā dzīvojis komponists un kordiriģents Kārlis Kažociņš, dziedonis Pauls Sakss, dzejniece Leontīne Blaua (Viola), ģenerālis Rūdolfs Bangerskis u.c.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taurupes nosaukums cēlies no Taures upes nosaukuma (neliela Līčupes pieteka Mazozolu pagastā). Pie tās senatnē bieži nākuši dzert tauri, kas skaļi taurējuši.

Senākās ziņas par Taurupes apkārtni ir no 1499. gada, kad Rīgas virsbīskaps Mihaels iznomāja zemi Jākobam Aderkasam, no kā arī cēlies Aderkašu apdzīvotās vietas nosaukums. Netālu atradusies arī Aderkašu muiža, kurai 1687. gadā piederēja 30 zemnieku saimniecības. Aderkašos bija arī ķieģeļceplis. Līdz mūsu dienām saglabājušās tikai muižas drupas.

18. - 19. gs. veidojas Taurupes muižas centrs. 19. gs. celtajā muižas pilī tagad ir vidusskola. Ap pili plešas brīva plānojuma parks. 1709. gadā, kad krievu karaspēks ieņēma apkārtējos novadus, Taurupes apkaimē tika ievazāts mēris, kas iznīcināja lielu iedzīvotāju daļu. Krievu varas laikā tika ieviesti barbariski sodi, piemēram, gubernatora Goļicina 1719. gada norīkojumā teikts, ka aizbēgušajiem un pēc tam noķertajiem dzimtcilvēkiem par sodu jāiededzina pierē zīme vai jānogriež auss vai deguns.

Cauri pagasta teritorijai jau izsenis vedis ceļš uz Rīgu, tāpēc tā malā bijis daudz krogu, kur atpūtināt un pabarot zirgus, paēst un padzert alu. Pagastā bijuši Medņu, Kurmju, Pīsu, Lielmežu, Pelnu un Plaužu krogi. Apmēram 2 km no Aderkašiem Meņģeles ceļa kreisajā pusē redzama Aderkašu pareizticīgo baznīca un bijušās draudzes skolas ēka (tagadējie Krievkalni). Jāpiebilst, ka 19. gs. 40. gados Taurupē un Aderkašos daudz iedzīvotāju pārgāja pareizticībā. Pareizticīgo draudzes skolā mācījies arī rakstnieks Sudrabu Edžus. 1880. gadā Taurupes muižas īpašnieks Tranzē dāvāja pagastam zemi un naudu skolas celtniecībai. Tā tika uzcelta pie Taurkātnītes, tomēr skolas uzturēšanai pietrūka līdzekļu. 1938. gadā pēc Aderkašu un Taurupes pagasta apvienošanas skola tika iekārtota bijušajā Taurupes muižas pilī. Aderkašu pareizticīgo baznīcas tuvumā atrodas arī Aderkašu pilskalns.

1935. gadā Taurupes pagasta platība bija 85 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Taurupes un Aderkašu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Taurupes ciemam pievienoja Aderkašu ciemu, 1059. gadā - Zaubes ciema padomju saimniecības "Taurupe" teritoriju. 1963. gadā Taurupes ciemam pievienoja Plāteres ciema padomju saimniecības "Taurupe" teritoriju, bet Taurupes ciema Oškalna padomju saimniecības teritoriju iekļāva Mazozolu ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Apskates vietas un objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Taurupes muižas apbūve veidota 18. gadsimtā. Kungu jeb baltā māja celta pēc arhitekta V. Bokslafa projekta baronam Tranzē. Tā degusi 1905. gadā, vēlāk atjaunota. 1960. gados muižu pārbūvēja, un mūsdienās to apsaimnieko Taurupes vidusskola. Muižas kompleksā saglabājušās saimniecības ēkas un parks ar stipri cietušu dižozolu 5,6 m apkārtmērā.
  • Taurupes novadpētniecības muzejs ierīkots "Baltajā mājā". Tur pagasta vietējo ekstuziantu spēkiem savāktas pagātnes liecības un ievērojamu pagasta iedzīvotāju dzīvesstāsti.
  • Miķelēnu ozols ir Ogres novada resnākais koks, tā apkārtmērs 8,4 m, vainaga projekcija 17 x 19 m, augstums 20 m. Ozols ir izcili ainavisks, jo aug Zvirbuļu kalnā galā 152 m vjl. Koka stumbrā mūsdienās izveidojies milzīgs dobums - koksnes trupes un ļaunprātīgas dedzināšanas rezultāts.
  • Aderkašu Svētās Marijas Magdalēnas pareizticīgo baznīca celta 1867. gadā. Tajā ilgus gadus par priesteri kalpoja pareizticīgais latvietis Jānis Līcītis (Straumīte), grāmatas "Pareizticīgā latvieša piezīmes" autors, kā arī K. Blodons, kurš pazīstams kā reliģiska satura skolas grāmatu autors pareizticīgajiem.
  • Aderkašu pilskalns paceļas 15 — 17 m virs pārējās apkārtnes. Konusveida pilskalns, kura plakums ir 18 x 25 m liels, ir nedaudz stiepts ziemeļu — dienvidu virzienā. Pilskalna virsa apaugusi ar kokiem, dienvidu pusē izsekojamas vairākas terases. Nepilnu kilometru uz dienvidaustrumiem no pilskalna Ogres upes labajā krastā, ne pārāk tālu no Taukātnītes ietekas Ogrē, atrodas Ozolēnu (arī Lejasspeltu, Aderkašu) vēlā dzelzs laikmeta senkapi, kurus Ogres upe, mainīdama savu gultni, nedaudz izskalojusi, atsegdama daudz senlietu.
  • Vietā, kur Ogres upē ieplūst Taukātnīte, pie Meņģeles pagasta robežas, pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas izveidota t.s. "Dullā Daukas birzs".

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0