Felikss Dzeržinskis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Felikss Dzeržinskis
Фе́ликс Эдму́ндович Дзержи́нский
RIAN archive 6464 Dzerzhinsky.jpg
Dzeržinskis 1918. gadā
VĀK priekšnieks
Amatā
1917. gada 20. decembris — 1918. gada 7. jūlijs
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Jēkabs Peterss
VĀK priekšnieks (vēlāk GPU un OGPU priekšnieks)
Amatā
1918. gada 22. augusts — 1926. gada 20. jūlijs
Priekštecis Jēkabs Peterss
Pēctecis Vjačeslavs Menžinskis

Dzimšanas dati 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā]
Dzjaržinava (Дзяржы́нава), Krievijas impērija
(tagad Minskas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miršanas dati 1926. gada 20. jūlijā
Maskava, PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība polis

Felikss Dzeržinskis (poļu: Feliks Dzierżyński, krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский, saukts arī Dzelzs Felikss (Желе́зный Фе́ликс); dzimis 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1926. gada 20. jūlijā) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta — Viskrievijas Ārkārtējās komitejas, sauktas čeka, dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis mūsdienu Baltkrievijā, poļu šļahtiču ģimenē. Tēvs Edmunds Rufins Dzeržinskis — ģimnāzijas skoltājs, mira 1882. gadā. No 1887. līdz 1895. gadam Felikss mācījās Viļņā, krievu ģimnāzijā. Tajā laikā vecākājās klasēs zinības ieguva nākamais Dzeržinska pretinieks, Polijas valsts galva — Juzefs Pilsudskis. Divus mēnešus pirms ģimnāzijas beigšanas Dzeržinskis no tās tika izslēgts par revolucionāru darbību.

Dzeržinskis kļuva par vienu no 1893. gadā dibinātās Polijas un Lietuvas karalistes Sociāldemokrātijas līderiem. Citi šīs partijas ievērojami darbinieki bija Roza Luksemburga, Leo Jogihess un Kārlis Radeks. Līdz Oktobra revolūcijas uzvarai lielu daļu mūža pavadīja dažādos cietumos, vairākkārt izbēdzis. 1897. gadā arestēts un ieslodzīts Kauņā, 1900. gadā - Varšavā un Sedlcē. 1898., 1900. un 1909. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no kuras visas reizes izbēdzis. No 1910. līdz 1912. gadam dzīvoja Krakovā, kur apprecējās. 1912. gadā slepeni ieradās Varšavā, tika arestēts. Ieslodzīts vispirms Orlā, vēlāk Butirku cietumā Maskavā. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

1917. gada augustā Dzeržinskis tika ievēlēts KSDS(b)P Centrālajā komitejā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā. 1917. gada 20. decembrī Tautas Komisāru padome nodibināja Viskrievijas Ārkārtējo komisiju cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu, biežāk pazīstamu kā čeka, un Dzeržinskis kļuva par tās vadītāju. Pilsoņu kara gados čeka izvērsa sarkano teroru pret faktiskiem, iespējamiem vai iedomātiem režīma pretiniekiem. Plaši tika praktizētas masveida nošaušanas bez tiesas, ķīlnieku ņemšana, publiski nāvessodi un citas darbības pretinieku un mierīgo iedzīvotāju iebaidīšanai.

Miris 1926. gada 20. jūlijā ar infarktu pēc divu stundu runas CK pret t.s. „Apvienoto opozīciju” Trocka, Zinovjeva un Kameņeva personās.

Pēc Dzeržinska nāves viņa vārdā tika nosauktas pilsētas, ielas, uzcelti pieminekļi. Dzeržinska vārdā tika nosaukta savulaik pazīstamā padomju fotoaparātu FED marka. PSRS laikā Rīgā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nams (Baznīcas iela 12a, tagad tur atrodas Rīgas 2. Septītās dienas adventistu draudze), Dzeržinska vārdā bija nodēvēta iela Pļavniekos (tagadējā Andreja Saharova iela). Pēc Augusta puča sakāves PSRS viens no simboliskiem pārmaiņu simboliem bija Feliksa Dzeržinska pieminekļa demontāža pie KGB nama Lubjankas laukumā Maskavā.