Pāriet uz saturu

Mārtiņš Bondars

Vikipēdijas lapa
Mārtiņš Bondars
Mārtiņš Bondars 2014. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 6. novembris

Dzimšanas dati 1971. gada 31. decembrī (52 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupe, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Māte Ināra Bondare
Dzīvesbiedrs(-e) Ieva Bondare
Bērni 3
Profesija politiķis
Augstskola

Mārtiņš Bondars (dzimis 1971. gada 31. decembrī)[1] ir latviešu finansists un politiķis, bijušais profesionālais basketbolists. Pārstāv partiju "Latvijas attīstībai" un apvienību "Attīstībai/Par!". Bijis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, 12. un 13. Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts, kā arī "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs.

Beidzis Rīgas 3. vidusskolu. Izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, kur no 1991. līdz 1993. gadam studējis teorētisko matemātiku.[2] No 1994. līdz 1996. gadam studējis Leiklendas Universitātē ASV, kur ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā.[2] Paralēli studijām un basketbola treniņiem strādājis Leiklendas Universitātes Uzņēmējdarbības un ekonomikas departamentā par mācību asistentu.[2] Tāpat no 1995. līdz 1996. gadam bijis starptautiskā mārketinga speciālista asistents Thomas Industries ASV.[2]

2011. gadā ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā Hārvarda Universitātē.[1]

Basketbolista karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trenējies basketbolā skolas gados, pēc tam turpinājis to augstskolas komandā ASV, līdz 1996. gadam pārstāvot Leiklendas Universitāti Viskonsinā. M. Bondars ir iekļauts universitātes slavas zālē, koledžu basketbola karjerā metis trīspunktu metienus ar 41% precizitāti.[3]

Pēc atgriešanās no studijām Latvijā spēlējis basketbolu profesionālā kluba BK "Brocēni" sastāvā,[4] aizvadījis vairākas spēles Eiropas klubu kausa izcīņā.[5] Piecas spēles (1996—1997) aizvadījis Latvijas basketbola izlases sastāvā, spēlējis Polārā kausa izcīņā un 1997. gada Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīrā.[6]

No 1997. līdz 1999. gadam bijis Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs, apvienojot šo amatu ar basketbola spēlēšanu. No 1997. līdz 1998. gadam strādājis par starptautisko lietu speciālistu Latvijas Unibankas Korporatīvo klientu apkalpošanas nodaļā.[2] 1998. gadā bijis Interbaltija Invest direktors.[2]

1998. gadā kļuvis par Ministru prezidenta Viļa Krištopana biroja vadītāju, amatā bijis līdz nākamajam gadam, kad kļuva par Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju.[2] Šajā amatā bijis līdz 2006. gadam.[7]

Pēc aiziešanas no prezidentes biroja atgriezies uzņēmējdarbībā.[7] 2006. gadā tika ievēlēts "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētāja amatā.[8] Šo amatu pametis 2009. gadā.[9] Līdz 2020. gadam turpinājās tiesvedība pret M. Bondaru un citiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par naudas nelietderīgu izlietošanu un finanšu līdzekļu izzagšanu,[10] kas noslēdzās ar Augstākās tiesas ateikumu kasācijai, līdz ar to spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, saskaņā ar kuru M. Bondaram un vēl sešiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem būs solidāri jāmaksā 15 miljoni eiro, kurus vēlas piedzīt bankas maksātnespējas administrators.[11]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārtiņš Bondars ir precējies ar mākslinieci Ievu Bondari, kas pazīstama kā "Misis Latvija 1997" un "Misis Globe 1998". Ģimene dzīvo Mārupē un audzina trīs bērnus: dēlu un divas meitas. Laikā, kamēr politiķis studēja Hārvarda Universitātē, visa ģimene pārcēlās dzīvot uz ASV.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā iestājies partijā apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.[12] Kandidējis 2001. gada pašvaldību vēlēšanās uz vietu Rīgas domē no TB/LNNK saraksta, tomēr netika ievēlēts. Izstājies no apvienības pēc neievēlēšanas.[13]

2014. gadā ticis uzņemts partijā "Reģionu alianse".[14] Ticis ievēlēts par tās veidotās Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju. No tās saraksta kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču saraksts neguva vēlētāju atbalstu. 2014. gadā tika ievēlēts 12. Saeimā, bija Latvijas Reģionu apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts.[15]

2015. gada sākumā Latvijas Reģionu apvienība izvirzīja Mārtiņu Bondaru kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās par prezidentu tika ievēlēts Raimonds Vējonis.

2017. gada sākumā M. Bondars tika minēts kā iespējamais Rīgas pašvaldības vēlēšanu līderis un mēra kandidāts Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" apvienotajā sarakstā.[16] 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja kā Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuvis par Rīgas domes deputātu.

2017. gada 28. jūlijā paziņoja par atkāpšanos no politisko partiju apvienības "Latvijas Reģionu apvienība" valdes priekšsēdētāja amata.[17] Decembrī arī izstājās no partijas "Reģionu alianse".

2018. gada 17. martā iestājās partijā "Latvijas attīstībai". Rudenī ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta. 2022. gada 2. jūnijā Saeima piekrita M. Bondara izdošanai kriminālvajāšanai par savulaik ar sievu noslēgtu līgumu par ģimenes mājas īpašuma tiesību šķirtību, ko prokuratūra uzskata par viltotu.[18] Saistībā ar šo kriminālprocesu deputāts paziņoja, ka atkāpsies no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēs 14. Saeimas vēlēšanās.

  1. 1,0 1,1 «Mārtiņš Bondars — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. septembrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Valsts prezidenta kancelejas vadītājs». President.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  3. «Martins Bondars (2017) - Hall of Fame». Lakeland University Athletics (angļu). Skatīts: 2024-10-06.
  4. «Misters Krājbanka». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 10. oktobrī.
  5. Guntis Keisels. Latvijas basketbola vēsture. Jumava, 1998. 230. lpp. ISBN 9984-05-187-0.
  6. Guntis Keisels. Latvijas basketbola vēsture. Jumava, 1998. 227. lpp. ISBN 9984-05-187-0.
  7. 7,0 7,1 «Bondars pamet Prezidenta kanceleju». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.[novecojusi saite]
  8. «Bondars kļūst par 'Krājbankas' valdes priekšsēdētāju». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.[novecojusi saite]
  9. «Bondars pamet 'Latvijas Krājbankas' vadītāja amatu». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.[novecojusi saite]
  10. No Bondara zaudējumus vēlas piedzīt par diviem ar Antonovu saistītu firmu kredītiem Arhivēts 2019. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē. LSM
  11. «Bijušajiem «Krājbankas» valdes locekļiem būs jāatmaksā 15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedību». LSM. Skatīts: 2020. gada 29. aprīlī.] LSM
  12. «Prezidentes kancelejas vadītājs Bondars iestājas "tēvzemiešos"». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.[novecojusi saite]
  13. «Mārtiņš Bondars». Kandidatiuzdelnas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  14. «Bondaru uzņem 'Reģionu aliansē'». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  15. «'Reģionu Alianse' par premjera kandidātu izvirza Bondaru». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.
  16. Madara Līcīte. «Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars». lsm.lv, 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.
  17. «Mārtiņš Bondars atkāpjas no Latvijas Reģionu apvienības vadītāja amata». skaties.lv. Skatīts: 2017-11-15.[novecojusi saite]
  18. «Saeima izdod deputātu Bondaru kriminālvajāšanai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-02.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]