Jānis Urbanovičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Urbanovičs
Jānis Urbanovičs, 2004-08-16.jpg
Jānis Urbanovičs 2004. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1959. gada 23. martā (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Verēmu pagasts, Rēzeknes novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LKP
TSP (1994—2010)
Saskaņa (2010—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Rita Urbanoviča
Profesija inženieris-hidrotehniķis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Jānis Urbanovičs (dzimis 1959. gada 23. martā) ir latviešu inženieris-hidrotehniķis un politiķis. Viņš ir bijis visu Saeimu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāts, šobrīd — 11. Saeimas deputāts no apvienības "Saskaņas Centrs" un tās Saeimas frakcijas vadītājs. J. Urbanovičs bija partijas "Saskaņa" vadītājs kopš tās dibināšanas 2010. gadā līdz 2013. gada novembrim, kā arī ir "Saskaņas Centra" Ministru prezidenta kandidāts.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un profesionālā karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Urbanovičs ir absolvējis Rēzeknes 1. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju inženiera-hidrotehniķa specialitātē.[1]

Padomju gados strādājis celtniecībā un bijis Rēzeknes rajona Komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, vēlāk — LĻKJS CK pirmais sekretārs. Līdz ievēlēšanai 5. Saeimā viņš strādāja biznesā starptautiskajā tirdzniecības jomā.[1]

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta. Nav ievēlēts uzreiz, mandātu ieguvis 1994. gada 28. augustā, pēc tam, kad to nolika Ernests Jurkāns.[1] Tajā pašā gadā iestājies Tautas Saskaņas partijā. No tās saraksta ticis ievēlēts arī 6. un 7. Saeimā. 7. Saeimas vēlēšanās TSP kā savu Ministru prezidenta amata kandidātu virzīja J. Urbanoviču. 8. Saeimas vēlēšanās ticis ievēlēts no PCTVL saraksta, kurā ietilpa arī TSP.[1]

2003. gada februārī Tautas Saskaņas partijas pārstāvji izstājās no PCTVL Saeimas frakcijas un izveidoja jaunu frakciju. 2005. gada jūlijā TSP piedalījās politiskās apvienības "Saskaņas Centrs" izveidē, Urbanovičs tika ievēlēts par valdes locekli.[2] Tā paša gada oktobra nogalē TSP Saeimas frakcija tika pārdēvēta SC frakciju. Novembrī Jāni Urbanoviču ievēlēja par TSP priekšsēdētāju.[1] No "Saskaņas Centra" saraksta ievēlēts 9. Saeimā, kā arī bijis apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts.[1]

2010. gadā, apvienojoties Tautas Saskaņas partijai, Sociāldemokrātu partijai-SDP un "Jaunajam Centram", tika izveidota partija "Saskaņa"[3] un J. Urbanoviču ievēlēja par tās valdes priekšsēdētāju. 10. Saeimas vēlēšanās viņš bija "Saskaņas Centra" saraksta pirmais numurs Rīgas apgabalā un Ministru prezidenta amata kandidāts. Pretēji vēlētāju aptaujām, kas, lielākoties, prognozēja SC uzvaru, apvienība ieguva otro vietu un tika atstāta opozīcijā.

2011. gada rudenī notikušajās 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas Centrs" guva uzvaru un J. Urbanovičs tika ievēlēts 11. Saeimā. Viņš bija vēlētāju visvairāk atbalstītais kandidāts, saņemot 49 949 plusiņus vēlēšanu zīmēs.[4] 2013. gada novembrī J. Urbanovičs zaudēja partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja amatu, ko pārņēma Nils Ušakovs.

Skandāli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gadā atklājies, ka J. Urbanovičs saņēmis 42 000 latu kredītu Alejas komercbankā, kas vēlāk atzīta par maksātnespējīgu. Urbanovičs šo summu neuzrādīja savā ienākumu deklarācijā.

2001. gadā netālu no Rēzeknes Verēmu pagastā ceļ savrupmāju. Oficiāli to ceļ uz zemes, kas pieder viņa sievai Ritai un māsai Marijai Ločmelei, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka māja reāli piederēs Urbanovičam. Tika uzsākta Urbanoviča ienākumu deklarācijas pārbaude.[5]

2011. gadā Urbanovičs kopā ar žurnālistu Juri Paideru un Krievijas toreizējā prezidenta Dmitrija Medvedjeva padomnieku Igoru Jurgenu izdeva vēstures grāmatu "Nākotnes melnraksts", kurā stāsta par notikumiem Latvijā 1934. – 1941. gadā un kurā autori noliedz Latvijas okupāciju.[5] 2013. gadā tie paši autori izdeva nākošo grāmatu, par notikumiem Latvijā 1948. – 1955. gadā, kurā autori nievājoši izsakās par latviešu zemniekiem un slavē padomju laiku iekārtu pēckara Latvijā.[5]

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Urbanovičs dzimis 1959. gada 23. martā Rēzeknē. Precējies ar Ritu, ģimenē 3 bērni (divas meitas un dēls).[2] Dzīvo Rīgā un Rēzeknē.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Egle, Ināra (2006. gada 22. septembrī). "Saskaņas centra premjera amata kandidāts- Jānis Urbanovičs". Diena. Atjaunināts: 2010. gada 18. augustā.
  2. 2,0 2,1 Jānis Urbanovičs. Saskaņas Centrs. Atjaunināts: 2010.08.18.
  3. Urbanovičs: Latvijas politikā tuvojas lielās tīrīšanas laiks. Delfi (2010.04.24.). Atjaunināts: 2010.08.18.
  4. Visvairāk plusus saņēmuši Urbanovičs, Dombrovskis, Zatlers Delfi.lv
  5. 5,0 5,1 5,2 Saeimā ievēlēto PCTVL pārstāvju biogrāfijas. Delfi (2002.10.23.). Atjaunināts: 2010.08.18.