Nellija Kleinberga

Nellija Kleinberga
	Nellija Kleinberga 2014. gadā
	Skrundas domes deputāte
	Amatā; 1989. gads — 2001. gads
Prezidents	Guntis Ulmanis; Vaira Vīķe-Freiberga;
Premjerministrs	Guntars Krasts; Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš;
	Amatā; 2005. gads — 2009. gads
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
Pēctecis	amats likvidēts
	Skrundas novada domes priekšsēdētāja
	Amatā; 2009. gada 1. jūlijs — 2014. gada 21. novembris
Vietnieks (i)	Ainars Zankovskis (?—2013); Aldis Zalgauckis (2013—2014');
Prezidents	Valdis Zatlers; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma;
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	Loreta Robežniece
	12. Saeimas deputāte
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
	Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece
	Amatā; 2021. gada 1. jūlijs — pašlaik
Prezidents	Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš;
Priekštecis	Viktors Gotfridsons
Pēctecis	amatā
Dzimšanas dati	1964. gada 29. martā (60 gadi); Saldus, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Skrunda, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Demokrāti.lv (2009-?); Reģionu alianse (2013-?); Kuldīgas novadam;
Profesija	kultūras darbiniece
Augstskola	Latvijas Valsts konservatorija; Latvijas Universitāte

Nellija Kleinberga (dzimusi 1964. gada 29. martā Saldū) ir latviešu kultūras darbiniece un politiķe, bijusi 12. Saeimas deputāte, ievēlēta no Latvijas Reģionu apvienības. Līdz tam ilgstoši vadījusi Skrundas novada pašvaldību, šobrīd — Kuldīgas novada domes deputāte, pārstāv partiju "Kuldīgas novadam".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā beigusi Skrundas 1. vidusskolu. Pēc tam mācījusies Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, iegūstot dramatiskā kolektīva vadītāja specialitāti. Studējusi J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, ko pabeigusi 1991. gadā ar kultūrizglītības darba speciālista, svētku organizatora, režisora specialitāti. Jau darbojoties pašvaldībā, ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.^[1]

1980. gadā N. Kleinberga sākusi darbu Skrundas kultūras namā, kopš 1988. gada — tā vadītāja. Neprecējusies, ir meita.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pašvaldības deputāte kopš 1989. gada.^[1] 1997. gadā ievēlēta Skrundas pilsētas domē no saraksta “Pilsētai un laukiem”. Nākamajās vēlēšanās 2001. gadā kandidēja no saraksta “Skrundas novadam”, taču netika ievēlēta. 2001. gadā strādājusi Kuldīgas domē kā domes priekšsēdētāja palīdze un Sociālo lietu departamenta direktore.

2005. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Skrundas pilsētas domē no saraksta “Skrundas rītdienai” un ievēlēta arī par domes priekšsēdētāju (pašvaldības vadītājas amatā atradās līdz 2014. gadam, kad ievēlēta Saeimā). 2009. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Skrundas domē no partijas Demokrāti.lv saraksta, savukārt 2013. gada vēlēšanās no partijas “Reģionu alianse”.

2014. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, bet netika ievēlēta. Toties rudenī notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās N. Kleinberga tika ievēlēta 12. Saeimā, kur darbojas Latvijas Reģionu apvienības frakcijā kā priekšsēdētāja vietniece. Kopš 2015. gada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja.^[2] 2017. gadā ievēlēta par Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju un politisko partiju apvienības "Latvijas Reģionu Apvienība" valdes priekšsēdētāju.^[3] 2018. gadā no tās saraksta kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu balsu skaitu, lai iekļūtu Saeimā.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Kuldīgas novada domē no partijas "Kuldīgas novadam" saraksta. Jaunais pašvaldības deputātu sasaukums viņu apstiprināja par vienu no domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas vietniekiem.^[4] 2022. gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība", ar kuru sadarbojās partija "Kuldīgas novadam", taču netika ievēlēta. 2023. gada septembrī viņai bija iespēja kļūt par 14. Saeimas deputāti pēc tam, kad partijas biedre Inga Bērziņa kļuva par ministri un nolika Saeimas deputātes mandātu uz darba laiku valdībā, taču N. Kleinberga no šīs iespējas atteicās, turpinot darbu pašvaldībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 N. Kleinbergas CV Saeimas mājaslapā
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 3. janvārī.
↑ DELFI. «Par LRA valdes priekšsēdētāju apstiprināta Nellija Kleinberga». DELFI (latviešu), 2017-09-15. Skatīts: 2017-11-15.
↑ Par jaunā, lielākā Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniekiem ievēl Arti Robertu un Nelliju Kleinbergu kuldiga.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nellija Kleinberga.

[N._Kleinbergas_CV_Saeimas_mājaslapā-1] 1,0 ^1,1 N. Kleinbergas CV Saeimas mājaslapā

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 3. janvārī.

[3] DELFI. «Par LRA valdes priekšsēdētāju apstiprināta Nellija Kleinberga». DELFI (latviešu), 2017-09-15. Skatīts: 2017-11-15.

[4] Par jaunā, lielākā Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniekiem ievēl Arti Robertu un Nelliju Kleinbergu kuldiga.lv

[1]

[2]

[3]

[4]