Andris Bērziņš (politiķis, 1955)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1955. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andris Bērziņš
Andris Bērziņš 2014. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāts
Amatā
2002. gada 5. novembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents
Premjerministrs
7. Saeimas deputāts
Amatā
1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1955. gada 26. novembrī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Politiskā partija PSKP
Latvijas Ceļš (1994—1997)
Jaunā partija (1997—2002)
LZS (2002—pašlaik)
Profesija filologs
Augstskola Latvijas Valsts universtitāte

Andris Bērziņš (dzimis 1955. gada 26. novembrī) ir Latvijas filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis septiņu Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts 14. Saeimā. Pārstāv Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienību. Agrāk bijis Jaunajā partijā, kā arī partijā "Latvijas Ceļš". Kopš 1989. gada ir Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1974. gadā Andris Bērziņš pabeidza Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu. 1979. gadā beidzis Latvijas Valsts universtitāti franču valodas un literatūras specialitātē. Ieguvis filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.[1] Strādājis komjaunatnē.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs.[3]

Latvijas politikā iesaistījies kā partijas "Latvijas Ceļš" biedrs, bijis Rīgas domes deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).[2] Vēlāk iesaistījies Jaunajā partijā, no kuras saraksta 1998. gadā ievēlēts 7. Saeimā. Strādājis Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuvis par neatkarīgo deputātu.[4] Kā bezpartijisks kandidāts iekļauts Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu sarakstā, ievēlēts 8. Saeimā. Vēlāk iestājies Latvijas Zemnieku savienībā. Kā deputāts bijis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.[5]

2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts (tāpat arī 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis ievēlēts 9. Saeimā, kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.[6] 2010. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.[7]

2010. gada oktobrī ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā ievēlēts 12. Saeimā. Kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā, kas kļuva par septīto Saeimas sasaukumu, kurā viņš darbojies.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Andris Bērziņš». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2010.08.24.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas». Delfi. 2002.10.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.08.25.
  3. Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
  4. «Andris Bērziņš». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2010.08.25. Arhivēts 2008. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  5. «Andris Bērziņš». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2010.08.25. Arhivēts 2008. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  6. «Andris Bērziņš». 9. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. maijā. Skatīts: 2010.08.25. Arhivēts 2008. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē.
  7. «Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu». CP LZS. 2010.08.03. Skatīts: 2010.08.25.