Gaidis Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Gaidis Bērziņš
Gaidis Bērziņš 2014. gadā
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
Amatā
2014. gada 21. augusts — 2014. gada 5. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Baiba Broka
Pēctecis Dzintars Rasnačs
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2012. gada 21. jūnijs
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Aigars Štokenbergs
Pēctecis Jānis Bordāns
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Guntars Grīnvalds
Pēctecis Mareks Segliņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 3. novembris
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis

Dzimšanas dati 1970. gada 20. oktobrī (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Talsu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Denēza Bērziņa
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Gaidis Bērziņš (dzimis 1970. gada 20. oktobrī Rīgā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs vairākās valdībās, kā arī vairāku Saeimu deputāts. Nacionālās apvienības (iepriekš "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") biedrs un partijas priekšsēdētāja vietnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu. Pēc tam ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē[1] un pašlaik studē doktorantūrā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņš ir strādājis par zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru, pasniedz lekcijas LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 7. novembrī G. Bērziņš kļuva par tieslietu ministru Aigara Kalvīša valdībā. Pēc valdības atkāpšanās 2007. gada 5. decembrī, Saeima 20. decembrī apstiprināja Ivara Godmaņa valdību, kurā G. Bērziņš turpināja pildīt tieslietu ministra pienākumus.

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011. gada rudenī G. Bērziņš nomainīja Robertu Zīli no apvienības izveidotās partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" līdzpriekšsēdētāja amatā. Vēlēšanas apvienībai bija sekmīgas un G. Bērziņu ievēlēja 11. Saeimā. 25. oktobrī viņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru, ieņemot šo amatu Valda Dombrovska trešajā valdībā.[2] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, G. Bērziņš atkāpās no ministra amata[3] un vēlāk atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2014. gada augustā atkal kļuvis par tieslietu ministru Laimdotas Straujumas valdībā pēc viņa partijas biedres Baibas Brokas demisijas.[4]

2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā.

2018. gada 26. jūnijā G. Bērziņš kopā ar Eināru Cilinski paziņoja, ka nekandidēs 13. Saeimas vēlēšanās, lai dotu iespēju jauniem cilvēkiem, vienlaikus norādot, ka politiku nepametīs un darbu partijā turpinās.[5][6]

2021 . gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās G. Bērziņš tika ievēlēts Talsu novada domē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Guntars Grīnvalds
Aigars Štokenbergs
Baiba Broka
Latvijas tieslietu ministrs
2006. gada 7. novembris2009. gada 12. marts
2011. gada 25. oktobris2012. gada 21. jūnijs
2014. gada 21. augusts2014. gada 5. novembris
Pēctecis:
Mareks Segliņš
Jānis Bordāns
Dzintars Rasnačs