Ilze Viņķele
| Ilze Viņķele | |
 Ilze Viņķele 2010. gadā |
|
|
|
|
| Amatā 2011. gada 25. oktobris — pašlaik |
|
| Prezidents | Andris Bērziņš |
|---|---|
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Ilona Jurševska |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1971. gada 27. novembrī  Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | TB/LNNK (līdz 2008) PS (2008-2011) Vienotība (kopš 2011) |
| Dzīvesbiedrs (e) | Juris Viņķelis |
| Profesija | žurnāliste, sociālā darbiniece |
| Augstskola | Augstskola "Attīstība" Rīgas Stradiņa universitāte |
Ilze Viņķele (dzimusi 1971. gada 27. novembrī Rēzeknē) ir Latvijas politiķe, partijas "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība") biedre. Bijusi ievēlēta 10. Saeimā un 11. Saeimā, pašreiz Latvijas labklājības ministre.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
I. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un patriotiski noskaņotu latviešu ģimenē. Viņas tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš ir bijis izsūtījumā Sibīrijā, bijis disidents, darbojies organizācijā "Helsinki-86", pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi darbojies politikā un bijis divu Saeimu deputāts.
1989. gadā I. Viņķele beigusi Rēzeknes 5. vidusskolu, pēc tam studējusi augstskolā "Attīstība" un Rīgas Stradiņa universitātē, ieguvusi sociālā darbinieka izglītību.
Precējusies ar ārstu un politiķi Juri Viņķeli (bijis arī veselības ministrs, šobrīd Rīgas domes deputāts). Ģimene dzīvo Rīgā, audzina trīs dēlus.[1][2]
Politiskā darbība [izmainīt šo sadaļu]
I. Viņķeles darba gaitas saistītas ar darbu valsts pārvaldē un politiskiem amatiem. 2000. gadā kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova padomnieci un preses sekretāri. Iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kopš 2003. gada darbojās kā Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdze.
2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēta, bet kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. 2008. gadā izstājusies no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bija "Pilsoniskās savienības" veidotāju skaitā un darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante.
10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī ievēlēta Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.[3]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ilona Jurševska |
Latvijas labklājības ministre 2011. gada 25. oktobris — pašlaik |
Pēctecis: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
