Ilze Viņķele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ilze Viņķele
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāte Ilze Viņķele.jpg
Ilze Viņķele 2010. gadā
Latvijas labklājības ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Ilona Jurševska
Pēctecis Uldis Augulis

Dzimšanas dati 1971. gada 27. novembrī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija TB/LNNK (līdz 2008)
PS (2008-2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Juris Viņķelis
Profesija žurnāliste, sociālā darbiniece
Augstskola Augstskola "Attīstība"
Rīgas Stradiņa universitāte

Ilze Viņķele (dzimusi 1971. gada 27. novembrī Rēzeknē) ir Latvijas politiķe, partijas "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība") biedre. Bijusi ievēlēta 10. Saeimā un 11. Saeimā, kā arī Latvijas labklājības ministre.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un patriotiski noskaņotu latviešu ģimenē. Viņas tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš ir bijis izsūtījumā Sibīrijā, bijis disidents, darbojies organizācijā "Helsinki-86", pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi darbojies politikā un bijis divu Saeimu deputāts.

1989. gadā I. Viņķele beigusi Rēzeknes 5. vidusskolu, pēc tam studējusi augstskolā "Attīstība" un Rīgas Stradiņa universitātē, ieguvusi sociālā darbinieka izglītību.

Precējusies ar ārstu un politiķi Juri Viņķeli (bijis arī veselības ministrs, šobrīd Rīgas domes deputāts). Ģimene dzīvo Rīgā, audzina trīs dēlus.[1][2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Viņķeles darba gaitas saistītas ar darbu valsts pārvaldē un politiskiem amatiem. 2000. gadā kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova padomnieci un preses sekretāri. Iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kopš 2003. gada darbojās kā Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdze.

2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēta, bet kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. 2008. gadā izstājusies no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bija "Pilsoniskās savienības" veidotāju skaitā un darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante.

10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī ievēlēta Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.[3]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēta Saeimā. I. Viņķele bija visvairāk svītrotā deputāta kandidāte 12. Saeimas vēlēšanās.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ilona Jurševska
Latvijas labklājības ministre
2011. gada 25. oktobris2014. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Uldis Augulis