Andris Buiķis

Vikipēdijas lapa
Andris Buiķis
Andris Buiķis 2014. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis

Dzimšanas dati 1939. gada 15. martā
Valsts karogs: Latvija Valka, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2022. gada 6. oktobrī (83 gadu vecumā)
Politiskā partija PSKP (1972—1989)
Jaunais laiks (līdz 2011)
Vienotība (2011—2014)
Nacionālā apvienība (2014—2022)
Dzīvesbiedrs(-e) Margarita Buiķe
Profesija matemātiķis
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Andris Alberts Buiķis (dzimis 1939. gada 15. martā Valkā, miris 2022. gada 6. oktobrī) bija Latvijas matemātiķis un politiķis. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, pārstāvēja Nacionālo apvienību (iepriekš bijis partiju "Jaunais laiks" un "Vienotība" biedrs). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (no 1997).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gadā Valkā, bet bērnībā ģimene pārcēlās uz dzīvi Tukuma apriņķī. Mācījās Smārdes pamatskolā un Tukuma 1. vidusskolā, kur viņa skolas biedrs un draugs bija Imants Ziedonis.

Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē skaitļošanas matemātikas specialitātē (absolvējis 1963. gadā). Strādāja Latvijas Universitātē, 1970. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu, 1988. gadā zinātņu doktora grādu, kuru 1992. gadā nostrificēja par habilitētā matemātikas doktora Dr.habil.math. grādu.[1] 1991. gadā Buiķi ievēlēja par LU profesoru matemātiskās modelēšanas apakšnozarē, līdztekus viņš bija Matemātikas un informātikas institūta Matemātisko tehnoloģiju laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks (1996—2006).

Darbojoties zinātnē, tika kritizēts par nezinātnisku, nepierādītu un ezotērisku teoriju atbalstīšanu.[2] Bija "Sorosa fonds Latvija" valdes loceklis.

Miris 2022. gada 6. oktobrī.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1972. līdz 1989. gadam.[3]

2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no partiju apvienības "Vienotība" saraksta. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. Politikai pievērsies arī A. Buiķa dēls Emīls, arī partijas "Vienotība" biedrs.

2014. gada vasarā izstājies no partijas "Vienotība", lai mainītu partijas piederību. Atzinis, ka Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kurā viņš sevi varot iztēloties, jo viņam ir svarīgas tādas vērtības kā latviskums un nacionāla valsts. Rudenī ievēlēts 12. Saeimā no Nacionālās apvienības.

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu atzīts par vienu no 12 "nerunīgajiem deputātiem", jo 12. Saeimā 44 pavadītajos mēnešos A. Buiķis tikai vienreiz runājis no tribīnes un trīs reizes gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.[4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ziņas par deputāta kandidātu». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2011.05.28.
  2. «Mūžībā devies zinātnieks un politiķis Andris Buiķis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.
  3. Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
  4. «Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem?». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.
  5. «Politiķu darbi». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]